45. GADAGĀJUMS
2000. GADA MARTS
1. (220) NUMURS

Te daudz no Voldemāra Avena. Vāka bildē tāds kā melnbalta liellopa purns, bet ļoti abstrakts un nemaz nedraudošs. Pat skaists. Otrā lapaspusē krāsās redzams akrils "Tīmeklis". Dzejas nodaļā četri dzejoļi. Indra Avena par savu tēva dzeju raksta, ka tajā var saskatīt " . . . it kā divas sejas: viena - skumji ironiska, otra - rotaļīga." Citur vēl mākslinieks pats skatāms fotogrāfijā kopā ar kundzi, un par viņu teikts: "Avena gleznošanas stilu var saukt par ekspresionistisku kur nozīme personīgiem simboliem."

Dzejas daļā ir vēl Mirdzas Čuibes, Jāņa Viessiena un Andreja Irbes dzejoļi. Andrejs Irbe raksta:

    Cilvēks ir mežābelei piepotēts
                        baltais dzidrais.
    Vēju dienu gaidām. Saule brien apvāršņa strīpā,
                        nokrāso balto sarkanu.
    Poproka sajaukta dvēsele.
    Asinspiloša sirds.

Raimonda Staprāna luga "Anšlavs un Veronika" par Anšlavu Eglīti un Veroniku Janelsiņu ir, paša autora novērtējumā, "kaut kas tāds starp Conversation with Andre un Ingmara Bergmaņa Scenes from a Marriage. Šeit lasāma pirmā daļa. Otrā daļa sekos nākamā JG numurā.

Inta Ezergaile apraksta Indras Gubiņas jauno dzejas krājumu "Dīvaina spēle". Gubiņa dzejo par atmiņām, par pārdzīvošanu un par trimdinieces sāpēm:

    Par agru no turienes aizbraucu,
    par vēlu šeit pārbraucu / . . . /
    jo netiekam vairs ne īsti projām,
    ne tajā dzīvē atpakaļ iekšā.

Dace Aperāne apraksta komponista Arnolda Šturma mākslu un viņam veltītu piemiņas koncertu pagājušā gada 4. decembrī Ņujorkā.

Anita Liepiņa raksta "Par Veltas Tomas dzīvi un darbiem". Viņa saskata četrus spēka avotus Tomas dzejā: virtuoza dzejas forma, bagātīga valoda, spēja izvēlēties trāpīgus simbolus un viņas pašas notikumiem bagātā dzīve. Arī Kārlis Zvejnieks sniedz savas "Ardievas Veltai".

Mārtiņš Lasmanis raksta par dzejnieku problēmām šodienas Latvijā, kur dzejā vairs neviens nemeklē polītisku zemtekstu, bet tai jāstāv pašai par sevi. Lasmanis izsakās: "Ja tā, tad varētu sagaidīt, ka deviņdesmito gadu dzejai būs intelektuālāka ievirze. Tādas pazīmes ir manāmas, kaut pārskats vēl nav pilnīgs."

Māris Čaklais šeit sniedz trīs pasakas: vienu par Lieldienām, vienu par Jāņiem, un vienu par Ziemassvētkiem. Rakstniece vārdā InESe sniedz savdabīgu īsu pasaciņu "Muša un plikpauris".

Boris Mangolds rāda savas fotomākslas paraugu, "Stiksas patruļa", un raksta par tehnoloģijas jaunumiem fotomākslā, Nikolajs Bulmanis apraksta Latvijas paviljonu Venēcijas Bienālē, kur reprezentējušies Inta Ruka, Anita Zabiļevska un Ojārs Pētersons. Laimons Eglītis raksta par mākslinieces Vijas Celmiņas sasniegumiem.

Grāmatu nodaļā vēl ir Jura Silenieka recenzija par LZA literatūras, folkloras un mākslas institūta izdoto "Latviešu literatūras vēstures" 1. sējumu. Ulda Bērziņa "Daugavmalu" apskata Auseklis Zaļinskis. Par Andreja Miglas un Valda Rūmnieka 1998. gada izdoto "Kuršu vikingi" Ildze Kronta atzīst, ka kritiķu iebildumi pret šo romānu tikai liecina, ka tas ir "rosinošs ieguvums mūsu literātūrā".

Franks Gordons raksta par Rīgas ēbreju kopienas izdotu 1997. gadā notikušas zinātniskas konferences materiālu sakopojumu par sabiedrisko darbinieku, filozofu, tiesībnieku un publicistu Maksi Šacu-Aņinu, kam piemitusi "galējā kreisuma kaite".

Kiberkambarī ir destilēta viena no mūsu pārrunām SVEIKĀ par to, vai ārlatviešiem" sūtīt palīdzības paciņas uz Latviju vai kā citādi palīdzēt Latvijai panākt labāku dzīvi. Piedalās Artūrs Porietis, Ausma Ābele, Indulis Lācis, Pēteris Siliņš, Uldis Liepkalns, Sigurds Takeris, Ivars Kalviņš, Aija Veldre Beldavs un Vents Zvaigzne.

"Dažos vārdos" ir zīmīgākie latviešu kultūras notikumi ārpus Latvijas. Interesanti, ka daži vēstures pētnieki uzgājuši, ka Džons Kenedijs savu slaveno lozungu "Ask not, what your country can do for you, ask what you can do for your country" varbūt ir nošpikojis no Kārļa Ulmaņa aicinājuma 1934. gadā: "Ja agrāk visi prasīja: republika, ko tu man dosi?, tad tagad šis teikums jāapgriež, jājautā: tēvija, ko es tev varu dot?".

Lasītāju vēstulēs profesors Gundars Ķeniņš Kings raksta, "Cik varu spriest no lasītā, JG ir pagriezusies no samērā klusa un pasīva vērotāja ceļa uz aktīvu iesaisti Latvijas kultūras, mākslas un sabiedriskās dzīves attīstībā."

Juris Žagariņš

Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...