Haralds Norītis
REINIS ZUSTERS 15.10.1918-8.10.1999
Reinis Zusters savā darbnīcā 1998. gadā
Foto: Ingrīda Bulmane
Mākslinieks, gleznotājs, enerģisks mūsu tautas sabiedrisks darbinieks ir aizgājis viņsaulē, savā studijā, domās iegrimis, klusi mierīgi, dažas dienas pirms savas 80 gadu dzimšanas dienas.
Dzimis Krievijā, Odesā, latviešu ģimenē. Savu technisko izglītību guvis Rīgas pilsētas technikuma būvniecības nodaļā, kur iegūst sākotnējo interesi mākslā. Tālākās zināšanas glezniecībā, ilustrācijā nāk pašmācības ceļā. II Pasaules kaŗa laikā darbojas kā kaŗa ziņotājs. Kaŗam beidzoties, atrod sev patversmi kopā ar daudz citiem latviešu bēgļiem Vācijā, Oldenburgas nometnē. Šeit sākas viņa mākslinieka gaitas, gleznojot vietējo dabu un draugu un paziņu portretus. Sāk arī piedalīties ar darbiem vietējās izstādēs. 1950. gadā ar savu ģimeni izceļo uz Austrāliju un apmetas uz dzīvi galvas pilsētā Kanberā (Canberra), kur strādā maizes darbu. Te ir sākums viņa aizrautībai ar īpatnējo, skarbo vietējās dabas skaistumu, kas turpinās viscauri viņa mūžam. Pirmā solo izstāde 1951. gadā, Kanberā. Darbi gleznoti ar samērā reālu saturu, bet ar jau manāmu oriģinālu rokrakstu. Otrā patstāvīgā skate turpat Kanberā 1956. gadā, kur sāk jau parādīties meklējumi abstrakcijā. Darbs un arī vēlēšanās būt notikumu centrā ir iemesls pārcelties uz dzīvi lielpilsētā Sidnejā. Te dzīvo krietns latviešu pulks un šeit sākas Reiņa nesavtīgais devums latviešu sabiedriskās dzīves laukā. Viņš ar milzīgu uzņēmību un enerģiju iesaistās SLB (Sidnejas Latviešu Biedrības) nama plānošanas, pārbūves un beidzot jaunbūves pārraudzības darbos. 1972. gada SLB pilnsapulce ievēl Reini par mūža biedru.
Lielās pilsētas iespaidā rodas daudz ostu, rūpnīcu, jaunceltņu un Sidnejas veco ēku rajonu ainavu. Šajos gados Reinis piedalās daudzās atlases izstādēs Austrālijas mērogā. 1959. gadā par gleznu Ostas brauciens (Harbour Cruise) viņam piešķir prestīžo Vinna godalgu (Wynne Prize) ainavu glezniecībā kas padara viņa darbu un vārdu plaši pazīstamu visās Austrālijas mākslas institūcijās, kā arī mākslas cienītāju pulkā. Ir panākumi un labas kritikas presē.
1976. gadā Reinis Zusters atstāj savu labi atalgoto darbu architektūras birojā, lai pilnībā varētu ziedot visu savu laiku mākslai. Kopā ar sievu, mākslinieci Venitu Salnāju, pārceļas uz sen jau iemīļotajiem Zilajiem kalniem (Blue Mountains) apmēram 80 km uz rietumiem no Sidnejas.
Majestātisko kalnu klinšu, ieleju un daudzo ūdenskritumu iespaidā un dzīvojot šajā vidē, rodas pavisam savādāki darbi nekā agrāk gleznotie. Austrālijas vēsture un aborigēnu kultūra un misticisms dod lielu daļu darbu idejiskam saturam. Gleznas redzamas regulāri Sidnejā, solo izstādēs Holdsvorta galerijā (Holdsworth Gallery), arī Melburnā, Adelaidē, Brisbanē, kā arī reģionālos centros, kur tās gūst panākumus un bieži tiek apbalvotas. Kā latvieši tā arī austrāliešu mākslas cienītāji bieži ciemojas Reiņa un Venitas viesmīlīgajās mājās.
1981. gadā tiek izdota autobiogrāfiska, liela formāta grāmata par Reini Zusteri, kas saucas Spiral Vision (Spirālā vīzija) Bay Books, London and Sydney. 1988. gadā Austrālijas Bi-Centeniālā gada komisijas ierosināts, Reinis strādā pie trīspadsmit liela mēroga vēsturisku gleznu cikla Birth of a Nation (Nācijas dzimšana). Šīs gleznas izstāda Paramatas (Parramatta) Kultūras centrā.
1990. gadā Reinis un Venita piedalās 1. vispārējā latviešu mākslas izstādē, Rīgā. Bet 1996. gadā kopīgi sagatavo izstādi Two worlds, one sky (Divas pasaules, viena debess), ko nosūta skatei Latvijas Mākslas muzejā. Turpmākos gados viņu abu darbi ir redzami Rīgas izstāžu ietvaros.
1990. gadā Japānā, Osakas Trienāles atlasē, piedaloties vairāk nekā 30 000 gleznotājiem, Reinis par gleznu Phantom Rocks (Fantoma akmeņi) tiek apbalvots ar Bronzas medaļu. Trīs gadus vēlāk turpat Osakā viņš saņem Speciālo balvu. Darbi paliek jaunceltajā Osakas Rietummākslas muzeja pastāvīgajā kollekcijā.
Ar savu enerģisko un sirsnīgo klātbūtni sabiedrībā Reinis vienmēr radījis pilna sprieguma atmosfairu ar idejām, pārsteidzošiem domu gājieniem un secinājumiem. Lepns uz savu Eiropas un latviešu izcelsmi, viņš vienmēr atgādināja emigrantu ieguldīto devumu kultūras dzīves attīstībai Austrālijas pēckaŗa gados. Neatlaidīgi ziedoja savu laiku kā latviešu, tā arī austrāliešu sabiedrībai. Par šo nesavtīgo un ilggadīgo darbu kultūras laukā Austrālijas valdība viņu apbalvo ar Order of Australia ordeni.
Reinis Zusters bija iemīlējis Zilos kalnus un tur dzīvoja un radīja savus mākslas darbus pēdējā savas dzīves posmā. Daba tur ir ļoti daudzveidīga, it kā Dievs būtu pārsteigts radīšanas brīdī. Šī, it kā nervozā radīšanas brīža enerģija, izjūtama arī Reiņa Zustera šeit redzamā lielu dimensiju trīsskaldnī, kas izstādīts viņa darbnīcai tuvējā Zilo kalnu parka apaļā paviljonā.
