Latviešu valodā iznākuši vairāki igauņu trimdas prozas rakstnieka un dzejnieka Arveda Vīrlaida (Viirlaid) romāni − kā pirmais Zanes Zemdegas tulkojumā Kapi bez krustiem (Ristideta hauad) Tilta apgādā Mineapolē (1956), kas tulkots arī citās valodās. Pazīstamais igauņu literātes un profesores Ilses Lehistes pārcēlums angļu valodā (Graves Without Crosses. Toronto/Vancouver: Clarke, Irwin & Co. Ltd, 1972) gūst īpašu ievērību. Par turpmākiem Vīrlaida romānu latviskojumiem jāpateicas Reinim Mertenam. 1983. gadā Grāmatu Draugs Ņurjorkā laiž klajā Mežos vēl brīvība elpo, ko veido divi romāni − Dziestošās ugunis (Kustuvad tuled) un Lietus upe (Sadu jokke), kas abi iznāk igauniski (1965) Lundā, Zviedrijā. Nesen iznāk pirmā Vīrlaida grāmata Rīgā − Apzīmogotie. Viens no galvenajiem tematiem Vīrlaida darbos ir igauņu pretestība Maskavas varai. Igauņu literātūras Tulkošanas fonds (Kanada) nupat kā piešķīris Reinim Mertenam naudas balvu $3 000 apmērā. 1926. gadā dzimušais Mertens ir igauņu skolotājas un latviešu dzelzceļnieka dēls, iesaukts Latviešu leģionā, gūsts un dzīve bēgļu nometnēs angļu zonā pēckaŗa Vācijā, laukstrādnieks, vēlāk (līdz aiziešanai pensijā) metalurģijas speciālists Anglijā. Viņa iemīļotais Vīrlaids (dz. 1922) − virsnieks (brīvprātīgais) Somijas armijā (1943-1944), nonāk Zviedrijā, tad Anglijā, bet no 1954. gada par viņa mītnes zemi kļūst Kanada (Toronto). (re)

 

 

Alberta Jēruma Piemiņas fonda stipendijas piešķīrumu paziņoja XI Latviešu dziesmu svētku Kanadā kopkoncertā. To saņēma Jānis Petraškevičs (dzim. 1978) no Rīgas. Viņš studē kompoziciju Latvijas Mūzikas Akadēmijā pie profesora Pētera Plakida un pirms tam beidzis Emila Dārziņa speciālo mūzikas skolu pie Ģederta Ramaņa. Jānis 2001. gada janvārī turpinās studijas Enšedes (Enschede) konservatorijā, Holandē. Piedalījies vēl Starptautiskā kompozicijas seminārā Briselē (2000), Darmštates Jaunās mūzikas vasaras kursos (1998), Jauno mūziķu nometnēs Ogrē (1998 un 1996) un Jaungulbenē (1994), Baltijas Jauno komponistu seminārā Visbijā (1997), 4. Jaunās kompozicijas akadēmija Švarcā, Tirolē (1996). 1997. gadā ieguvis 5. vietu Starptautiskajā kompoziciju ierakstu konkursā Rostrum Parīzē. Skaņdarbus atskaņojuši Latvijas Filharmonijas kamerorķestris, Bulova kameransamblis, Rīgas kamermūziķi, Ostrobotnijas kamerorķestris, Avanti (Somija) Ietus (Beļģija) u.c. (ib)

 

Latviešu dzejnieces Aspazijas 135. dzimšanas dienai par godu Ņujorkā notika viņas lugas Ragana izrāde angļu valodā (Astrīdas Stahnkes tulkojums). Šo izrādi sarūpēja jaunā latviešu aktrise Anna Kepe ar saviem amerikāņu kollēgām režisores Roksānas Stjuartes (Roxana Stuart) vadībā. A. Kepe pirms dažiem gadiem drāmas studiju nolūkos ieradās ASV no Latvijas un 2000. gada februārī beidza Mūzikas un drāmas akadēmiju Ņujorkā (The American Musical and Dramatic Academy). Raganas izrādi atbalstīja Latviešu kultūras biedrība TILTS; to kuplināja Emīla Dārziņa mūzika un divas Andreja Jansona šim uzvedumam komponētas dziesmas. (bs)

 

 

Šī gada pavasarī kādreizējā Bruno Skultes koŗa pēctecis, Andreja Jansona vadītais Ņujorkas latviešu koris, nosvinēja 25 gadu darbības jubileju. Jubilejas koncerts notika 28. maijā Ņujorkas draudzes īpašumā Katskiļos. Piedalījās viesdiriģenti Agita Ikauniece un Ints Teterovskis no Rīgas kamerkoŗa Balsis, bez pašiem ņujorkiešiem arī Montreālas latviešu koris Atbalss, kā arī atsevišķi latviešu un igauņu dziedātāji un solisti no ASV un Kanadas. Brašu koristu bērnu un mazbērnu korīti diriģēja Dace Aperāne un Laura Padega-Zamura, modinot cerību, ka latviskas dziedāšanas tradicija svešumā turpināsies. (bs).

 

 

Latvijas Zinātņu akadēmijas augstāko apbalvojumu − LZA Lielo medaļu − 2000. gadā saņēma architekts Gunārs Birkerts par izcilu ieguldījumu 20. gadsimta pasaules architektūrā. G. Birkerta projekts Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai ieguvis 2000. gada Amerikas architektūras balvu un iekļauts 30 labāko 2000. gada ASV architektūras metu (dizaina) paraugu izstādē, kas būs aplūkojama Čikāgas Architektūras un dizaina muzejā, bet vēlāk arī Grieķijā un Itālijā. (bs)

 

 

Latvijas Kultūras ministrijas Lielo mūzikas balvu šī gada martā saņēma kameransamblis KREMERata Baltica, kuŗu nodibināja un vada pasaulslavenais, Rīgā dzimušais vijolnieks Gidons Krēmers. Tālāk − diriģents Vasilijs Sinaiskis, Māra Sirmā vadītais kamerkoris Kamēr, mecosoprāns Elīna Garanča, kompaktdiska Latvju danči apgādātāji, Rīgas saksofonu kvartets, operas Jevgeņijs Oņēgins iestudētāji, dziedātāji Andžela Ķirse un Samsons Izjumovs, kā arī Latvijas Radio koŗa diriģents Sigvards Kļava. Balva piešķirta arī nesen mūžībā aizgājušajam komponistam Ādolfam Skultem par viņa mūža devumu latviešu mūzikai. (bs)

 

 

Studentu korporācijas Talavija nodibināto profesora Paula Sakša atzinības balvu 1999. gadā izpelnījies Latvijas Nacionālās operas baritons Krišjānis Norvelis. (bs)

 

 

Raimonds Staprāns ar trīs darbiem piedalās grupas kopizstādē Līča rajona mākslinieki ar smaidu par figurālismu (The Lighter Side of Bay Area Figuration).
Izstādes kuratore un kataloga (71. lp.) esejas autore Susana Landauere. Piedalās 24 pazīstami Kalifornijas mākslinieki: Mūsdienas mākslas muzejā, Kansas Sitijā, bet no 3. septembŗa līdz 29. oktobrim turpināsies San Hose Mākslas muzejā. (ib)

 

Šī gada 28. februārī Stokholmā miris Jaunās Gaitas līdzstrādnieks architekts Visvaldis Bokalders. No viņa publikācijām īpaši nozīmīgas šķiet trīs apceres par latviešu glezniecības klasiķa Jāzepa Grosvalda mākslu (skat. JG 110, 175 un 181). Šīs apceres bagātīgi ilustrētas ar Grosvalda darbu pirmreizīgām reprodukcijām. Pēc Grosvalda māsu Linas un Margaretas nāves Bokalders bija atbildīgs par Grosvalda māksliniecisko mantojumu, ieskaitot viņa atstātā leģendārā brūnā ādas kofera saturu. Savu pēdējo, astoņdesmitpiekto dzimšanas dienu Visvaldis Bokalders nosvinēja 27. decembrī ar savas gleznu izstādes atklāšanu Edsbergas pils pagraba velvēs Stockholmā. (ib)

 

Šogad paiet 110 gadu, kopš Sigismunda Vidberga dzimšanas un 30 − kopš nāves. Ārpus Latvijas saprotamu iemeslu dēļ vislabāk pazīstami ir viņa plašie un polītiski asie cikli Baigais gads, Sāpju ceļš, Bēgli, Aiz dzelzs aizkara, kur drāmatiskā veidā mākslinieks ataino savu līdzdzīvošanu ciešanām, varmācībai, postam un nāvei, ko piedzīvoja latvju (arī lietuvju un igauņu, un ne tikai) vīri, sievas un bērni padomju varas gados. 1999. gada beigās šo ciklu darbi bija skatāmi arī Rīgā − galerijā Daugava un Valsts mākslas muzejā. Grafiķa pirmā izstāde Latvijā varēja notikt tikai Trešās Atmodas laikā − 1990. gadā. Bet baltiešu traģiskā likteņa parādīšana ir tikai viena daļa no Vidberga mākslas. Lielākajā tiesā savos smalki izstrādātajos stilizētajos melnbaltos zīmējumos viņš tveŗ šā gadsimta pirmo trīs gadu desmitu raksturīgās iezīmes Latvijā, savos pazīstamākajos ciklos parādot jūrniekus, zvejniekus, laukstrādniekus, cirkus māksliniekus, mūķenes u.c. Vēlāk trimdā − Bavārijas ainavas, afroamerikāņu sievietes Bruklinā un Harlēmā u.c. Pazīstami ir arī Vidberga portreti − to vidū Rūdolfs Blaumanis, Jānis Akurāters, Kārlis Skalbe. Par īpaši izcilu rokas un spalvas varēšanu liecina viņa ekstravagantie Erotikas cikli. Vidberga labākie darbi var droši stāties blakus tādiem melnbalto ilustrāciju meistariem kā Obrijs Berdslijs (Aubrey Beardsley) un ukrainis Serhijs Čechoņins. Vidberga smalkās līnijas technika rada ilūziju par starptoni, kas redzams, piemēram, viņa ilustrācijās stāstam Daphnis & Chloe (Dafnis un Chloja), ko parasti pieraksta grieķu sofistam Longum (Longus), Pjera Loisa Les Chansons de Bilitis (Bilitis dziesmas), Abe Prevots (Abbe Prevost) romānam Manon Lescaut (ko ilustrējis arī Berdslijs), Kama sutrai un citiem darbiem. (re)