Jaunā Gaita Nr. 222, septembris 2000

 

 

VĒRTĪGS NOVADPĒTNIECĪBAS DARBS

Valdemārs Ancītis. Sēlijas grāmata 1. Fakti. Apceres. Vērtējumi. Rīgā: Signe, 1999. 176 lp.

 

Par sēļiem un Sēliju līdz šim visai maz rakstīts. Tagad literātūrzinātnieks un dialektu pētnieks Valdemārs Ancītis cenšas šo trūkumu aizpildīt ar vairākos sējumos iecerētu darbu par novadu, pie kuŗa viņš pats sevi pieskaita. Glīti izdotās grāmatas ceļavārdos autors pastāsta, ka par sava novada senatni ir interesējies jau skolas gados. Šī interese nav viņu atstājusi, un viņš ir spējis savākt jo biezas materiālu mapes. No šī materiālu daudzuma autors ir sagatavojis savas Sēlijas grāmatas pirmo daļu.

Grāmata lielā mērā atgādina enciklopēdiju. Ancītis iesāk ar Sēlijas novada meklēšanu vēstures gaitās daudz un dažādi iedalītajā Latvijā. Saskaņā ar viņa paša dialektu pētījumiem Latvija iedalāma deviņos novados, no tiem divi veido Sēliju. Dienvidsēlija mums ir labi zināmā Augškurzeme, bet Ziemeļsēlija, kuŗā Ancītis ieskaita apgabalus no Latgales robežas austrumos līdz Gaujas augštecei un Ogrei rietumos, dažam labam būs pārsteigums. Ancītis ir atradis, ka abos šajos novados latvieši runā sēliskās izloksnēs. Šīs izloksnes viņš apraksta īsi, paskaidrojot, ka tām raksturīga kāpjoša, it kā dziedoša intonācija, un dod sēliskās izloksnes piemēru vēstulē, kas rakstīta 1981. gadā (24-25). Skeptiķis varētu jautāt, cik īsta vairs ir sēliskā mēle pēc gadiem padomju okupācijā? Par novada nosaukumu rakstot, autors iztirzā veselu rindu piedēvētu nosaukumu, kuŗus viņš noraida, bet pie paliekama slēdziena arī nenāk. Viņš tomēr atzīst, ka mums pazīstamo Dienvidsēliju varētu saukt arī par Augškurzemi, lai gan - mīļam bērnam daudz vārdu! Katrs jau var lietot to nosaukumu, kas viņam tuvāks pie sirds.

Nākamā nodaļā Ancītis iztirzā Sēlijas robežu problēmu, tad uzskaita sēliskos un pussēliskos pagastus un pilsētas līdz ar viņu parallēlnosaukumiem. Seko Sēlijas muižu uzskaite un Sēlijas prāvesta iecirkņa draudžu saraksts. Beigās izrādās, ka Sēlijas draudze, kas devusi visam novadam vārdu, tagad ir pazudusi, lai gan draudžu skaits pieaudzis!

Tālāk Ancītis pievēršas saviem novadniekiem un novada pētniekiem, uzskaitot tos vairākos sarakstos, ar īsām biografiskām piezīmēm katram. Tur atrodam arī apvidvārdu krājēju sarakstu, vietvārdu krājēju sarakstu un Krišjāņa Barona talcinieku sarakstu. Tur ir Sēlpils iecirkņa mācītāji, sēļi Krievijas augstskolās, Sēlpils iecirkņa skolotāji, sēļi Baltijas skolotāju seminārā, Sēlijas pārstāvji valsts pārvaldē un sēļi Latvijas Universitātē. Varētu gan jautāt, cik lielā mērā valsts pārvaldē ievēlētie sēļi pārstāvēja savu novadu, jo balotējās no partiju sarakstiem un nebija tieši sava novada ļaužu ievēlēti. Seko Sēlijas periodika un periodikas darbinieku saraksts un Sēlijas mākslinieku uzskaitījums.

Nākošā nodaļa ir par nelatviešu darbiniekiem latviešu darbos, kur Ancītis raksturo tādus vīrus kā Kurzemes un Zemgales hercogus Frīdrichu un Jēkabu. Tur ir Aizkraukles dzimtskungs Karls Frīdrichs Šulcs. Georgs Mancelis, pirmais gramatiķis Johans Georgs Rēhehūzens un pirmais dziesminieks Kristaps Fīrekers. Autors raksta par neskaidrībām Madlienas mācītāja Depkina dzīves datos, ko devuši Jānis Frīde un Dr. Haralds Biezais. Ancītis varētu atrast vēl trešo versiju Artura Mežaka Madlienas-Menģeles draudze pagātnē un tagadnē 26. lappusē. Starp tālāk pieminētajiem ir arī Sunākstes latvis Gothards Frīdrichs Stenders, ko pazīstam kā Veco Stenderu. Šim dižajam vīram autors ir veltījis astoņas lappuses, lai pēc tam jautātu par Aleksandru Johanu Stenderu: "Vai tēva cienīgs?" Tad Ancītis pāriet pie pirmajiem latviešu darbiniekiem, starp kuŗiem lasām par Jani (ar īso a) Reiteru, Ansi Līventālu, kuŗam veltītas 14 lappuses, un vēl daudz citiem ievērojamiem sēļiem.

Seko pieminēto personu rādītājs, grāmatā izlasāmās dzejas un prozas saraksts un izmantotās literātūras rādītājs, kur līdzās nosaukumu sarakstam varam redzēt arī pieminēto grāmatu attēlus. Grāmatu noslēdz divu lappušu gaŗa pateicību uzskaite un aicinājums visiem pasaules sēļiem pievienoties Sēlijas asociācijai, kas nodibināta pie Latvijas Zinātņu akadēmijas. Grāmata ir bagātīgi ilustrēta gan ar krāsainiem, gan melnbaltiem foto attēliem, zīmējumiem un Sēļzemes kartēm. Attēlos redzams Staburags un Kokneses pilsdrupas pirms appludināšanas. Pirmais vāks rāda Staburagu krāsās, pēdējais - Daugavas skatu.

Tā ir saistoša grāmata nevien sēļiem, bet arī citu novadu latviešiem un būtu ieteicama it sevišķi jaunatnei. Tā noderētu par paraugu novadpētniecības darbam, kas tagadējos Latvijas apstākļos būtu visiem spēkiem veicināms.

 

Indulis Kažociņš

 

Indulis Kažociņš ir vairāku grāmatu un daudzu rakstu periodikā autors.