Jaunā Gaita Nr. 222, septembris 2000
ROMĀNA-PAŠPORTRETA VĒLS PAPILDINAJUMS
Arnolds Apse. Klosterkalns. I-II. Rīga: Jumava, 1998. 358 lp.
1967. gada pavasarī un vasarā Vācijas latvieši rīkoja saietus Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņai. Rakstniekus aicināja piedalīties ar savu darbu lasījumu. Viens no pasākumiem bija dažus gadus agrāk izdotās grāmatas Klosterkalns autora Arnold Apses literārā turneja pa divdesmit Vācijas pilsētām un mazākām vietām. Kaŗā, gūstā un Francijas ogļraktuvju darbā iebojātas veselības dēļ, agri pensionēts, Arnolds Apse bija apmeties uz dzīvi mazā ciemā Vogēzu kalnos, netālu no Vācijas robežas. Viņa grāmatā, kas nodēvēta par romānu-pašportretu, šī vieta saukta par Klosterkalnu.
Sarīkojumiem Vācijā rakstnieks ņēma līdzi savu jaunsacerēto Vēstuli Jānim Jaunsudrabiņam Aizsaulē un vēl citus darbus. Vēstulē pieminēts, ka ar latviešu rakstītājiem tāpat vien esot, kā agrāk bijis. Daudzi no viņiem, it sevišķi dzejnieki, sadomājuši lidot uz Mēnesi. Bet gan jau viņi reiz atkal nonākšot tuvāk zemei.
Nav gluži skaidrs, kas ar lidošanu uz Mēnesi domāts, bet ja runa ir par garīgiem tālumiem un dvēselīgiem augstumiem, tad to Klosterkalna pirmā grāmatā netrūkst. Turpinājums, otrā grāmata, autora dzīves laikā (1914-1983) palika manuskriptā. Tagad viss darbs izdots kopsējumā Latvijā, pie kam pirmā grāmata Arnolda Apses savā laikā veiktā pārstrādājumā. Nu atklājas, ka Vēstulē uz Aizsauli izteiktais paredzējums piepildās arī Klosterkalnā - otrā grāmata turas zemei tuvāk.
Par pirmo grāmatu recenzijas jau sen rakstītas. Jānis Rudzītis JG atzina, ka Apses spējas atbrīvojas, kad viņš vēro un tēlo citus un dara to vienkāršā izteiksmē, bez pastiepšanās uz pirkstgaliem un bez līdzekļiem, kas paņemti no augstiem plauktiem.
Tādu raksturojumu apstiprina otrā grāmatā ievietotie apraksti par autora literārajām turnejām Vācijā un Anglijā. Par Vāciju gan daudz nav, bet stāsts par 1968. gada Anglijas braucienu un turienes latviešos redzēto un piedzīvoto aptveŗ trešo daļu no visa pirmpublicējuma. Šis spraigais vēstījums ir saturīgs dažādos veidos. Te ir fakti un izjūtas, apkārtne dabā, pilsētās un cilvēkos, kultūrvēsturisks materiāls un pārdomas personīgā tonī.
Anglijas turneju rīkoja Daugavas Vanagu Fonda kultūras daļa. Sarīkojumu vietas bija galvenokārt daudzo vietējo nodaļu klubu telpas. Viesis no Klosterkalna varēja iepazīties ar klubu ienesīgās darbības pozitīvo nozīmi. (Šeit iegūtie līdzekļi lielā mērā atbalstīja latviešu svētdienas skolas, teātŗu izrādes, koncertus, arī literārus sarīkojumus.)
Tā nu paveŗas neliels, bet saistošs ieskats Anglijas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Stāstījuma noskaņa ļauj manīt, ka turneja autoram stipri vien pacilājusi garu. Paša vārdiem sakot, viņš juties kā savu ierasto eža kažoku nometis. Atvieglojums un draudzības gaisotne uzplaukst it īpaši nedēļā, kuŗu Arnolds Apse pavada rakstnieka Gunara Janovska un viņa dzīvesbiedres lauku mājās. Ciemiņš pilnībā respektē mājastēva literārā darba režīmu. Saskaņa tāpēc jo labāka.
Mārtiņš Lasmanis