Lidija Dombrovska

MĀKSLA MULTIMEDIJĀ

 

Ar interneta starpniecību ir radusies iespēja plašākai domu izmaiņai un pieejai pie gandrīz neierobežotas informācijas. Taču saites starp mākslu un zinātni, technoloģiju un māksliniecisko izdomu, kultūras uzplaukumu negarantē. Emancipācijas pēdās bieži vien seko vilšanās.

Mēs sākam ieskatīt, ka noderīgais dators spēj gan ērcināt, gan novest pie datormānijas. Apsēstība, pret kuŗu ārstiem nav zāļu. Atklājas arī citas negatīvas parādības. Plašās informācijas rezultātā sazeļ vizuālās mākslas plaģiāti. Notiek tēlu vai tekstu manipulācija, kopēšana. Tādi gadījumi atklājās vieglās mūzikas jomā, kur hitu kopēšana nav nekas neparasts.

Kapitāla orientētas patērētājas sabiedrības intereses galvenokārt sastāv no dažādu produktu piedāvājumiem. Tādējādi dators ir milzīgs supertirgus, cirks un informāciju centrāle.

Nenoliedzot faktu, ka dators māksliniekam dod viņa produkta izreklamēšanas iespēju, nav šaubu, ka šī vispasaules estrāde mākslas galerijas nākotnē neizskaudīs. Ne varenais dators, ne audiovizuālie aparāti nespēj uzburt to piedzīvojumu, kādu mākslas mīlētājam sniedz tieša saskare ar mākslu. Un ne tikvien ar vizuālo mākslu vien, bet arī ar literātūru.

Grāmatu lasīšana datora ekrānā nesniedz to gandarījumu, kāds rodas, rokās turot glīti izdotu grāmatu. Tādēļ jācer, ka datora smadzenēs ieprogrammētās neņems virsroku un grāmatas būs joprojām mūsu plauktos atrodamas gara mantas.

Jaunās technoloģijas ietvaros nāksies aizvien grūtāk pasargāt un saglabāt mūsu kulturālo savdabību, mūsu latvisko dzīves ziņu, kas tiek ietekmēta un apdraudēta no kosmopolītisma strāvojumiem un svešām ideoloģijām. WORLD WIDE WEB (www) ir bezrobežu telpa (placeless space), kuŗā var pazaudēt orientāciju. (Kas zina, varētu vēl rasties jauns mākslas virziens −webisms).

Internets jeb tīmeklis var būt piemērots forums apšaubāmu mākslas ideju iedoktrinēšanai. Kāds sensāciju kārs mākslinieks vai mākslinieku kliķe kaut ko saražo un savu produktu izbazunē par jaunās tūkstošgades mākslu. Sensācionālismam nekad nav bijusi tāda spietošanas iespēja kā ar tīmekļu „hibrīda” mākslu, kad tradicionālās un jaunās šokējošās mākslas formas jaucoties, rada chaotisku kopiespaidu.

Iespēja, no krēsla nepaceļoties, paceļot pa vispasaules mākslas galerijām un mūzejiem, ir laba lieta tāpēc, ka mākslas interesents saņem informāciju. No otras puses, tāda veida mākslas aplūkošana ir diezgan vienpusīga un pielīdzināma izrādei, kas nespēj sniegt pārdzīvojumu. Jo bezvietas telpai trūkst atmosfēras.

Neuzkrītoši, bet neapšaubāmi internets ir paguvis iespaidot mūsu kultūras konceptu. Jaunā technoloģijas laikposma estētikas inspirācijas pamudina māksliniekus pievērsties citām mākslas metodēm. Kā pakalpīgu darbarīku un svarīgu saziņas līdzekli, kopības saišu stiprinātāju un uzmundrinātāju mēs datoru uzskatām par cilvēces svētību, neievērojot dažus maznozīmīgus „sīkumus.”

Internetā parādīto „izstādīto” mākslas darbu krāsu kvalitāte visbiežāk neatbilst oriģināliem. Skatītājs uztveŗ un atceras mākslas darbu citādu nekā mākslinieks to radījis. Tādā veidā var notikt pārpratumi, kad pircējs „internetā darbu” nopircis, to vēlāk ierauga „citā gaismā.”

Internetā komerciālisms ietekmē mākslas vērotāju, pieradina mākslu uzskatīt kā preci līdzīgi picai vai hamburgerim.

Konkurence protams nav neveselīga. Tā rosina radošu spriegumu, sparo iet jaunus ceļus. Tādā ziņā elektronikas ātrā attīstība ir nākusi māksliniekiem par labu. Patiesību sakot, es nebūt neesmu pārāk pesimistiska. Tikai veselīgi kritiska. Lai gan darbošanās jaunā vidē tagad māksliniekam pieļauj lielāku eksperimentēšanu, vieglāk izmainot veidolus, viņa radošā slodze nav kļuvusi mazāka. „Virtuālo” galeriju skatēm sekojot, varu droši teikt, ka lielākoties izrādīto darbu ir neinspirējoši un neoriģināli. Bet varbūt tas tādēļ, ka progresīvie, jaunradošie mākslinieki, gribēdami kontrolēt autortiesības, izvairās savus labākos darbus internetā izstādīt.

Internacionālās mākslas daudzveidību vērojot, to ir jādara apdomīgi, paturot prātā mūsu etniskās vērtības. Pašapziņu nezaudējot, tālāktiecīgi strādājot, jācenšas bagātināt un dokumentēt latviešu moderno mākslu.

 

Austrālija dzīvojošās rakstnieces un mākslinieces Lidijas Dombrovskas pēdējā grāmata ir romāns Elmīra (Rīgā: Sol Vita, 2000).