Ingrīda Vīksna

IRMA GREBZDE 1912.25.V-2000.30.lll

 

 

Dzīvē bieži notiek dīvainas likteņa spēles − kas gan būtu paredzējis, ka Irma Grebzde, kādreiz kā jauna agronomijas studente Irmgarde Priecī­ga, Aucē uz zirga muguras bieži auļodama, vecuma dienas vadīs braucamkrēslā, to 88 gadu vecumā atstājot Toronto pievārtes Kristus Dārzā.

Bet tā bija lemts, ka pēc 27 romānu un stāstu grāmatu sacerēšanas, no kuŗām jau 21 no jauna izdota Latvijā, Grebzde bija piesaistīta svešai zemei fiziskā nevarībā, cīnoties ar dažā­dām dzīves likstām, tomēr nekad nesaraujot garīgās saites ar dzimteni.

Pēc izglītības Irma Grebzde ir agronome, mīles­tību uz zemi un allaž priecīgo prātu mantojusi no tēva, kuŗa uzvārds ir Priecīgs, un arī viņas darbu varoņus apstaro prieks, nemitīga meklē­šana ticības apliecinājumam un Dieva spēkam dzīvē.

Lai īsteni iepazītos ar Irmu Grebzdi, nav jālasa viņas biogrāfija vai jāanalizē 27 darbu saturs, bet, kā arī autore pati ir atzinusi, visskaidrāk viņa sevi parāda darbos Inga, Divas māsas un Sveicināta, mana zeme. Par šo darbu viņa saņēmusi arī PBLA Kultūras Fonda Goda balvu.

Literārajās apritēs Irmu Grebzdi īsteni ievedis Vācijā nometņu sarīkojumos Pēteris Ērmanis, kuŗš viņu aicinājis (Eslingenā) lasīt rakstnieku cēlienos, jo ar jūtīgu aci bija saskatījis jaunās stāstnieces talantu, kuŗas pirmās darbs − noveļu krājums Pūra zirgs, bija iznācis Rīgā 1944. gadā „Zelta Ābeles” apgādā.

Pārlaižot skatu Irmas Grebzdes bagātīgajam rakstu devumam, tomēr jāapliecina, ka viņas talanta spēks galvenokārt iezīmējas stāstā un novelē. Kaut arī mūsdienu lasītāji − īpaši Latvijā, kur Grebzde ir tik pazīstama un iemīļota − kāri ķer biezus romānu sējumus ar bilžaini skaistiem vāka zīmējumiem, par kuŗiem jo bieži pukoju­sies arī pati savu grāmatu autore.

Grebzdes noveles − šos ļoti īsos, koncentrētos, veikli komponētos stāstījumus − gribētos salīdzi­nāt ar drošas rokas darinātiem kokgriezumiem, kur skaidrās, noteiktās līnijās ar asiem vaibstiem pateikts un izcelts viss, kas nepieciešams mākslas darbā. Un tieši šis izteiksmes sko­pums, stilistiskā skaidrība, palīdzējusi atsegt Grebzdes māksliniecisko spēku − ar vienu teikumu, pat ar dažiem vārdiem, pateikt tik pat daudz, ko cits spētu izklāstīt tikai vairākās lappusēs.

Es savus darbus izsapņoju, kādreiz sarunā apliecināja autore, un, kad no rīta pieceļos, uzrakstu šo sapni. Ja uzrakstītais neapmierina, es to saplēšu un aizmetu prom, bet nekad nepārrakstu.

Mēs nezinām, cik darbu Irma Grebzde ir saplē­susi, bet lasītājiem tie paveras pretī viegli un rotaļīgi, kaut arī bieži risina smagas dzīves problēmas. Tie skan gatavi un spēcīgi, jo ir patiesi pārdzīvoti.

 

 

Par Latvijas PEN, Latviešu Rakstnieku apvienības (LaRA) un Latviešu Preses biedrības biedri Ingrīdu Vīksnu, Ērika Raistera piemiņas fonda 2000. gada balvas laureāti, skat. JG 221:62.