Jaunā Gaita nr. 224, marts, 2001

 

 

BANDINIEKI LIELVALSTU SPĒLĒ

Luboš Švec. Vladimir Macura, Pavel Štoll. Dejiny Pobaltskych zemi. Praha: Lidove noviny, 1996.

 

Prāgā izdots fundamentāls pētījums čechu valodā Baltijas valstu vēsture - triju čechu autoru kopdarbs, no kuŗa viņu tautieši pirmo reizi var gūt pilnīgu un patiesīgu priekšstatu par Igauniju, Latviju un Lietuvu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

Uz laba papīra iespiestā un stipri iesietā grāmata cietos vākos, ko priekšpusē rotā drāmatisks poļu mākslinieka Jana Matejko gleznas Grinvaldes kauja fragments, prasīt prasās, lai to paņem rokās. Un, kad tas ir noticis, uzmanību piesaista arī ceturtais vāks. Lieliem burtiem drukāts teksts vēsta, ka šis ir unikāls čechu izdevums, kuŗā sīki jo sīki - un viegli lasāmi - izklāstīta Baltijas valstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēsture. Kāda tā ir bijusi, par to sniedz ieskatu daži ļoti saturīgi teikumi turpat līdzās:

"Lietuviešu, igauņu un latviešu modernā vēsture atspoguļo smagu un sarežģītu eksistences cīņu, kas jāizcīna mazām Austrumeiropas zemītēm eksplozīvā joslā starp divām lielvalstīm, kuŗas cenšas tās sagrābt. Tā ir bandinieku cīņa par izdzīvošanu šīspasaules vareno šacha partijā. Baltijas tautām 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimtā ir nācies risināt tādas pašas problēmas kā čechiem, tikai daudz skarbākos apstākļos, pārvarot lielākas grūtības un psīcholoģiskās barjeras."

Galveno darba smagumu šajā četrsimt divdesmit lappušu lielajā beletrizēti zinātniskajā pētījumā uzņēmies un godam ticis ar to galā Čechijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks, filozofijas doktors Lubošs Švecs. Viņš speciālizējas Austrumeiropas zemju un Baltijas valstu jaunlaiku vēsturē. Pana Šveca palīgi, kas, tāpat kā viņš, pelnījuši Baltijas tautu vissirsnīgāko paldies, ir filozofijas doktors Vladimīrs Macura, kas rakstījis nodalu par Igaunijas kultūru, un mūsu draugs, Lietuviešu un latviešu valodas pratējs, Lietuvas, Latvijas un visas Baltijas populārizētājs Čechijā, pans Pāvels Štolls, kuŗš sagatavojis nodaļas par Latvijas un Lietuvas kultūru.

Kas īsti atrodams šajā acij tīkamajā grāmatā? Čechu par to atkal informēs ceturtais vāks. Viņš atklās, ka Baltijas valstu vēsturē var smelties ziņas par šīs territorijas aizvēsturi un laikiem, kad tajā iebruka vācu krustneši, kas uzspieda kristīgo ticību. Viņš lasīs par Lietuvas lielkņazistes ziedu laikiem un tās saikni ar slāvisko Poliju, par protestantisma ieviešanos Livonijā un nebeidzamajiem kaŗiem, kas Baltijas dēļ plosījušies Krievijas, Polijas, Zviedrijas un vācu zemju starpā. Vēl čechs uzzinās, ka arī Baltijas valstis, tāpat kā Čechoslovakija, pirms II Pasaules kaŗa zaudēja savu neatkarību lielvalstu amorālo polītisko spēļu dēļ. Sekas bija sarkanais jūgs un terrors pusgadsimta garumā.

Nodaļā par Latvijas kultūras norisēm Pāvels Štolls uz tām raugās ar ieinteresētu un labvēlīgu skatienu, bet tas tomēr ir skatiens no malas. Un varbūt tieši tāpēc viņš arī saredz šo to, kas mums latviešiem paslīd garām nepamanīts. Viņš raksta: "Kaut gan latvieši pieder pie baltu tautu saimes, viņi tomēr stipri atšķiŗas no saviem vienīgajiem etniskajiem un valodas radiem lietuviešiem. Varētu teikt, ka polītisku, reliģisku un kultūrvēsturisku iemeslu dēļ latvieši ir tuvāki saviem somugru cilmes kaimiņiem igauņiem."

Šādus smalkumus čechu lasītājs, iespējams, arī neuztvers, taču tā nebūs liela nelaime. Svarīgākais ir tas, ka viņš gūs plašu informāciju par viņam tālām un eksotiskām ziemeļzemēm - Igauniju, Lietuvu, Latviju.

Mazliet statistikas. Baltijas valstu vēsturē pieminētas 207 igauņu, 305 lietuviešu un 348 latviešu personības, kam bijusi un ir nozīmīga loma šo zemju vēsturē, politikā, saimniecībā un gara dzīvē.

 

Vinifreds Kraučis

 

Latvijas Rakstnieku savienības biedrs Vinifreds Kraučis daudz tulkojis daiļliteratūru no čechu, slovāku, poļu, bulgāru, krievu, vācu, ukraiņu, serbu, kroātu, arī latviešu uz krievu. Gatavo informatīvus materiālus Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcijai. Dzīvo Liepājā.