Jaunā Gaita nr. 225, jūnijs, 2001

Vaidelotis Apsītis

DAĻA NO NEŽĒLĪGĀS LATVIEŠU KAŖAVĪRU EPOPEJAS

 

Līvbērze, Biksti, Remte, Jaunpils, Džūkste, Sāti, ari Lestene. Tik pazīstami vārdi. Tur zēla Zemgales plašie druvu lauki, ar kuŗiem lepojās visa Latvija. Labības klēts. Bet liktenis bija nežēlīgs. II pasaules kaŗa laikā tieši šajā novadā notika visniknākās kaujas, kuŗās savu varonību pret ienaidnieka pārspēku apliecināja latviešu leģionāri. 1944. gada decembris −1945. gada janvāris ir laiks, kas ieguvis leģendāro Ziemassvētku kauju nosaukumu. Gluži kā 1916./17. gadu mijā, kad Tīreļpurvā savu varonību Ziemassvētku kaujās cariskās Krievijas armijas sastāvā apliecināja latviešu strēlnieki.

Zemgales kauju laukos guldīti daudzi tūkstoši leģionāru. Tikai nedaudzi guldīti plecu pie pleca dažādās kapsētās. Vairums − ar ieroci rokās − mežmalās, ierakumos, pļavās. Vairāk nekā piecdesmit gadus šīs nelielās apbedījumu vietas ieauga zālēs, apauga ar mežu un pamazām pat zuda no ļaužu atmiņas.

Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas radās iespēja apzināt kritušo kaŗavīru apbedījumu vietas. Lielu atbalstu sniedza gan dzīvi palikušie leģionāri, gan vietējie iedzīvotāji, kas, pārdzīvojuši kaŗa gadus, atmiņā mēģināja norādīt apbedījumu vietas. 1996. gadā nobrieda ideja par kopējas atdusas vietas iekārtošanu, pārapbedījot cīņu vietās kritušo kaŗavīru mirstīgās atliekas. Par šādu vietu tika izraudzīts viens no leģionāru cīņu karstākajiem punktiem − Lestene. Tā bija lauksaimnieciski neizmantojama pļava, kuŗā daļēji jau atradās apbedījumi un, kā vēlāk noskaidrojās, nezinot vēsturiskos apstākļus, daļa no tiem atradās zem pēckaŗa gados ierīkotā lielceļa. Sarežģītos brāļu kapu iekārtošanas jautājumus vadīja enerģiskais Latvijas Neatkarīgo Kaŗavīru Biedrības priekšsēdētājs, bijušais 19. divīzijas kaŗavīrs Nikolajs Romanovskis. Ar viņa iniciatīvu nodibināts Kurzemes Brāļu kapu fonds, kas kārtoja arī visus finansiālos jautājumus. Un, ka tie būs nozīmīgi, par to neviens nešaubījās − kopējās brāļu kapu iekārtošanas izmaksas aplēsa aptuveni uz 600 tūkstošiem latu. Līdzekļi tika vākti ziedojumu veidā. Iesākumā darbus ievadīja Rīgas Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa pārvalde. Ar pateicību jāpiemin Lielbritānijā dzīvojošā bijušā Kurzemes cietokšņa kauju dalībnieka Emīla Gaiļa atbalsts. Par viņa līdzekļiem iegādāts ekskavators, mikrobuss, darbarīki − jo bija nepieciešams territoriju nolīdzināt, pārkārtot grāvju sistēmu u.c. Vienlaicīgi LNNK biedrības valdes loceklis, bijušais leģionārs Edgars Skreija un Rūdolfs Salmiņš, vietējiem iedzīvotājiem piepalīdzot, 12 vietās bija izrakuši aptuveni 1 200 kaŗavīru mirstīgās atliekas. Kā izrādījās, daļa no tām bija vācieši, kuŗiem iekārtots kopējs kapulauks Saldū. Vienlaicīgi notika arī mēģinājumi kritušo kaŗavīru identifikācijai. Atšķirībā no vācu kaŗavīriem, latviešu leģionāriem tikai nedaudziem bija t.s. pazīšanas zīmes (Erkennungsmark) − nelielas, kaklā uzkārtas ovālas, nerūsējoša metāla plāksnītes, kas deva iespēju atpazīt kritušā kaŗavīra personību. Dažkārt atrodamas bija ar ierakumos uzrakstītām zīmītēm. Vienā gadījumā gan leģionāra vārdu, gan piederīgos izdevās noskaidrot pēc laulības gredzena, kuŗā iegravēts bija saglabājies viņa dzīvesbiedres vārds. Tāpēc, diemžēl, lielais vairums no latviešu leģionāriem pēc nāves ieguva dienesta pakāpi − nezināms. Kurzemē 19. divīzijā cīnījušies apmēram 3 500 kaŗavīri. Lestenes brāļu kapi paredzēti 2 000 apbedījumu vietām un pēc lieluma tie būs otri lielākie Latvijā pēc Rīgas Brāļu kapiem un neskaitot padomju kaŗavīru apbedījumus. Patreiz Lestenē pārapbedīti 573 kritušie.

 

Tēlniece Arta Dumpe pēc pieminekļa atklāšanas 2000.5.XI. Foto: Ed. Vecumnieks

 

 

Lestenes brāļu kapi aizņem 1,5 hektārus. Latvijā joprojām dzīvas ir mirušo apbedījumu tradicijas, kas mākslinieciskā formā bija arī iemiesotas Rīgas Brāļu kapos. Lestenes brāļu kapi atrodas blakus kuplu koku ieskautajai Lestenes baznīcai (17. gadsimta architektūras piemineklis). Tā gan ar savu sakrālo klātbūtni, gan telpisko apjomu piešķiŗ jaunajai svētvietai īpašu gaisotni. Baznīca, atrazdamās kauju centrā, smagi cietusi, padomju laikā bez tam izdemolēta un izmantota vietējā kolchoza graudu kaltes vajadzībām. Zudis arī zvans. Tomēr tas nekavēja memoriālā ansambļa iesvētīšanas dienā − 2000. gada 5. novembrī noturēt pirmo reizi pēc daudziem gadiem dievkalpojumu. Savu skaņu tālu pāri visam novadam aiznesa atjaunotais zvans.

Visu ansambli aptveŗ zema (vēl nenobeigta) siena, kas gan nošķiŗ kapulauku no apkārtnes, bet neaizsedz skatu uz plašajiem bijušajiem kauju laukiem un mežiem. Pārapbedītie kaŗavīri guldīti grupās, taisnās rindās. Katram − granīta piemiņas plāksne ar vārdu, uzvārdu, dienesta pakāpi, dzimšanas un bojāejas gadu.

Centrālā eja no lielceļa ir ass, pie kuŗas pieslēdzas apbedījumu vietas un − noslēgumā − centrālais tēls, kas tautā jau ieguvis apzīmējumu Dzimtene − māte Latvija. Tas ir vainagojums pārdomātai telpas organizācijai: abpus piemineklim lokveidīgi izveidota kapu „sēta,” iesākumā − zemāka, noslēgumā kļūst augstāka un kulmināciju sasniedz skulptūras tuvumā.

Ja 1,5 hektāru lielais kapulauks ir lietišķs pagātnes traģisko notikumu apliecinātājs, tad Dzimtene − māte Latvija ir visa ansambļa idejiskās slodzes iemiesotājs. Pieminekļa autore tēlniece Arta Dumpe, pati iekļuvusi Kurzemes frontes ugunīs, izjutusi gan kauju dramatismu, gan latviešu leģionāru izmisuma pilnās kaujas daudzkārt lielāka ienaidnieka priekšā. Skulptūra ir monumentāla, architektoniska, 5,6 m augsta un pacelta uz 0,8 augsta postamenta. Izmantots Latvijas ainavā tik skarbais un reizē siltais, gaiši pelēcīgais granīts. Kaut arī iegūts Ukrainas akmeņlauztuvēs, tas ir tuvs latviešu garīgajai pasaulei, lauku ainavai tik raksturīgajam laukakmenim un ar savu smalkgraudaino faktūru ļāva tēlniecei iemiesot tajā latviešu leģionāru cīņu traģismu.

Piemineklis veidots skulpturālās šķautnēs, dinamiskā masu izkārtojumā. Tā ir daļa no nežēlīgās latviešu kaŗavīru epopejas, asa, milzīgas iekšējas enerģijas piesātināta, nežēlīga. Un kā pretstats šim akmenī izteiktajam drāmatiskajam un nomācošajam latviešu vēstures posmam ieskanas skaists, lirisku cerību piesātinātais Dzimtenes − mātes Latvijas skumjais tēls. Tas pārliecies pāri skaudro cīņu laukā kritušajiem tēviem, vīriem un dēliem. Paskumjš, bet varonīga spēka pilns. Tas ir viens no latviešu mātes monumentālajiem tēliem, kas jaunā izteiksmē parādījies Lestenē. Tas turpina latviešu monumentālās tēlniecības tradicijas un vienkāršiem, lakoniskiem izteiksmes līdzekļiem ienesis tautas daiļrades stilizētos elementus. Tā ir latviešu garīgajai pasaulei tik tuvā villaine, kas Lestenē piesegusi sērojošās mātes tēlu, aptvērusi kritušo kaŗavīru − jau nonākušu Aizsaules ceļā.

2000. gada 5. decembrī, Lāčplēša dienas priekšvakarā, Lesteni klāja tumši rudens mākoņi. Zemgales mālos iestiga kājas. Lietus nespēja traucēt piemiņas brīža norisi. Sēroja pati daba. Tas nekavēja šurp ierasties ļoti daudziem svētceļniekiem. Latvijas ev.-lut. baznīcas archibīskaps Jānis Vanags un Romas katoļu baznīcas Jelgavas diocēzes bīskaps Antons Justs piešķīra brāļu kapiem Dieva svētību.

Tēlniece Arta Dumpe dzimusi Talsos 1933. gadā. Beigusi Kuldīgas daiļamatniecības skolu, Liepājas lietišķās mākslas skolu un Latvijas mākslas akadēmiju. Māksliniecisko ievirzi guvusi izcilo latviešu tēlniecības meistaru darbnīcās. Viņas skolotāju rokraksts − Emīla Meldera kā arī Kārļa Jansona lakoniskā formu izteiksme un Kārļa Zemdegas lirisms jaušams arī Lestenes Dzimtenes − mātes Latvijas tēlā.

Liela pieredze radošajā darbā ir architektiem − Lestenes memoriālā ansambļa kapulauka un āra telpas organizētājiem. To skaitā vienam no izcilākajiem latviešu architektiem Edvīnam Vecumniekam un viņa jaunākajiem kollēgām Dainim Bērziņam un Benitai Bērziņai. 

Pārapbedīšana ir sarežģīts process. Tajā lielu palīdzību sniegusi arī Lestenes pagasta padomes priekšsēdētāja Dzintra Mihailova.

Lestenes brāļu kapos līdz šim ieguldīti aptuveni 170 tūkstoš latu, no tiem − 45 tūkstoši piemineklim. Līdz piemiņas vietas pilnīgam iekārtojumam vēl nepieciešami apm. 430 tūkstoši. Ar pateicību KBKF valdes priekšsēdētājs N. Romanovskis piemin dāsnos līdzekļu ziedotājus, īpaši latviešus Lielbritānijā, Kanadā, ASV, Austrālijā, Vācijā un citās valstīs. Vienmēr atsaucīgi bijuši Daugavas Vanagi. Daudz ziedotāju arī Latvijā. No valsts budžeta piešķirti 25 tūkstoš latu. Šogad paredzēts saņemt vēl 30 tūkstošus. TB/LNNK frakcijas deputāts Juris Dobelis panācis atsaucību saeimas deputātos un parlamenta darbiniekos, kas nodevuši ansambļa nobeigšanai 1492 latus. Visi līdzekļi nodoti KBK fondam.

Kaut arī ansambļa veidošanā paveikts galvenais − uzstādīts piemineklis un iekārtots kapulauks, tomēr darāmā vēl daudz. Piemiņas vietas siena jāietērpj granītā. Tajā jāiekaļ ne tikai Lestenē pārapbedīto leģionāru vārdi, bet jāiemūžina visu Kurzemes cīņās kritušo kaŗavīru vārdi − vairāki tūkstoši. Jāuzsāk lielceļa asfaltēšana, kas savieno Lesteni ar Rīgas-Liepājas šoseju. Ar asfaltu jāieklāj autostāvvieta. Jāpalīdz Lestenes baznīcas atjaunošana.

Jau tagad Lestenes brāļu kapi kļuvuši par nacionālu svētnīcu. Gan Lāčplēša dienā, gan Ziemassvētku kauju atceres dienās, arī mirušo piemiņas brīžos, vai pat jebkuŗā dienā, kad, sirdsbalss aicināti te ierodas ne tikai zināmo un nezināmo kritušo kaŗavīru piederīgie, tie atgādina mums brīvības vērtību.

 

Atklāšanas laikā 2005.5.XI. Foto: J. Vītols

 

Ziedojumus Lestenes brāļu kapu celtniecības nobeigšanai var iemaksāt Latvijas Unibankas Vecrīgas filiālei, norēķina konts 01-002700756, kods 310101900.

 

Architekts Vaidelotis Apsītis publicējis rakstus periodikā un grāmatās par Latvijas architektūras un mākslas pieminekļiem, to vidū Brāļu kapi (1982), Brīvības piemineklis (1993) u.c.