ATBILDE EIROPAI
Roberts Zīle, Inna Šteinbuka (galvenā redaktore), Remigijs Počs, Juris Krūmiņš, Helmūts Ancāns un Uldis Cērps ar Jura Vīksniņa (angļu izd.red.) piedevu. Latvia Entering the XXI Century. Economics Integration Finance. Rīgā: Nacionālais Medicīnas Apgāds, Ltd., 2000, 189 lp.
Autoru izvēle tiešām saskan ar mērķi iepazīstināt izmeklēto auditoriju ar Latvijas makroekonomikas polītiku tās dažādās dimensijās. Autori ir Latvijas īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle; LU profesore, agrāk fiskālās polītikas departamenta direktore Finansu Ministrijā, tagad Internacionālā Valūtas fonda Ziemeļu-Baltijas valstu izpilddirektora padomniece Inna Šteinbuka; RTU profesors un tautsaimniecības attīstības modelētājs Remigijs Počs; LU prorektors, UNDP tautas attīstības pētnieks profesors Juris Krūmiņš; Latvijas Bankas monetārās politikas departamenta vadītājs Helmūts Ancāns; jaunieceltais finansu uzraudzības priekšnieks Uldis Cērps un Džordžtaunas Universitātes centrālo banku eksperts un Latvijas Bankas padomnieks profesors Juris Vīksniņš.
Šie eksperti ir centušies atbildēt uz tiem jautājumiem, kas iepriekšējos vērtējumos ir norādījuši Latvijā pieredzētām un varbūt arī nākotnē sagaidāmām grūtībām. Tas arī izskaidro grāmatas uzsvaru uz naudas un budžeta polītiku. Tā Juris Vīksniņš dod ne tikai savu pārskatu par pēdējā laikā sasniegto, bet īpaši atspēko reizēm dzirdēto par Latvijas lata pārāk augsto vērtību. Gandrīz lieki teikt, ka dažiem šī vērtība ir par augstu, citiem par zemu; visumā tā turas labi līdzsvarotā līmenī. Grāmatas kodols ir profesoru Poča un Šteinbukas nodaļas par Latvijas saimniecisko izaugsmi. Počš un Šteinbuka izskaidro šīs izaugsmes stratēģiju - nodrošināt saplūsmi ar ES standartiem un dzīves līmeni, celt Latvijas ekonomiskās spējas, virzīt monetāro polītiku un eiro naudas sistēmu un rūpēties, lai saimnieciskā dzīve būtu iejūtīga pret dabu un sociālo labklājību. Pārējie autori nostiprina jau teikto no savas ekspertīzes redzeslokiem.
Arī glītais vāks ar ES zvaigžņu loku un attālāko Latvijas zvaigznīti lasītājam norāda uz vienu no šīs grāmatas funkcijām, stiprināt Latvijas kanditātūru uzņemšanai ES. Tur ieliktās zvaigžņu meitenes simbolizē jauno paaudzi, kam autori uztic mūsu nākotni.
Šī ir labākā no Latvijā izdotajām grāmatām par Latvijas saimniecisko attīstību, kas sarakstītas vai tulkotas angļu valodā. Šīs grāmatas pirmsākumi meklējami 1998. gadā, kad profesores Innas Šteinbukas ierosināti, vairāki izcili Latvijas tautsaimnieki vienojas uzlabot izpratni Latvijas sabiedriskās aprindās par progresu un problēmām Latvijas saimniecībā. Šīs grāmatas pirmizdevums latviešu valodā nāk dienas gaismā 1999. gadā. Atzinīgi ievērots, tas ir šī jaunā izdevuma pamatā. Jāuzsveŗ, ka grāmata tomēr ir mērķtiecīgi pārrakstīta tieši tiem ārzemju lasītājiem, kas spriež par Latvijas gatavību tikt uzņemtai ES. Saturs, ņemot vērā pēdējo gadu sasniegumus, ir pārveidots un papildināts ar jaunu informāciju. Grāmata tagad vispirms ir pozitīva atbilde jautājumiem par Latvijas iestāšanos ES. Tā ir arī pirmais lielākais vairāku ekspertu darbs par Latvijas saimniecisko polītiku vispār, kā arī par svarīgākajiem makroekonomiskās (visas tautas saimniecības) vadības instrumentu pielietojumiem Latvijā. Darbs ir bagātīgi ilustrēts ar salīdzinājumiem no visas Eiropas. Kā jau makroekonomikas darbā, kaut arī profesora Krūmiņa daļa ir veltīta visas tautas attīstībai un labklājībai, relatīvi maz informācijas sniegts par nepieciešamiem pārkārtojumiem un dibinājumiem labklājības pieauguma nodrošināšanai. Maza loma šeit ierādīta privātā sektora uzņēmējiem un lauksaimniekiem.
Rūpīgiem šīs grāmatas lasītājiem un vērtētājiem derētu savu ieskatu paplašināt ar Journal of Baltic Studies 2000. gada vasaras un Lituanus rudens burtnīcu saturu. Salīdzinājumos redzam, ka darbs savos aprakstos ir objektīvs un nav savos slēdzienos pārspīlēts. Tas, piemēram, visumā saskan ar Baltijas valstu saimniecības vērīgās apsekotājas, Somijas Bankas ekonomistes Seijas Lainelas novēroto.
Uzmanīgais lasītājs ievēros, ka statistiskās informācijas sērija sākas tikai pēc Gosbankas Latvijas nodalu pārveides par Latvijas Banku, kā arī Latvijas Finansu Ministrijas un Statistikas pārvaldes atjaunošanas. Citiem vārdiem, autori pasniedz un vērtē tikai to, kas jau paveikts un vēl veicams pēc Latvijas saimniecības atdalīšanās no sabrukušās Padomju Savienības. Jāpiezīmē, ka dažviet šie statistiskie dati liekas pa daļai nepilnīgi, varbūt radot aizdomas, ka to izvēle nav pilnīgi neitrāla. Tā nu gluži nav. Ja arī pilnīgāka informācija vairāk un skaidrāk parādītu dažus tiešām traumatiskos momentus pēdējos gados ("Banka Baltija" un tās sabrukums, kā arī Krievijas un Āzijas valstu lielās saimnieciskās krīzes), autori ar pasniegto informāciju norāda uz negaidīti ātro saimnieciskās izaugsmes atplaukumu. Tas ir svarīgi, jo ES, Internacionālā Valūtas Fonda un Pasaules Bankas vērtētāji jau labi zina, ka Latvijas saimniecību var satricināt arī mazākas nelaimes. Grāmatā redzam Latvijas saimnieciskās polītikas ātro un veiksmīgo iedarbību šādās negaidītās situācijās.
Šis rūpīgi rakstītais darbs ir domāts ārzemju polītiķiem un ekonomiskās polītikas pētniekiem, ES un citiem diplomātiem, mācībspēkiem sociālās zinātnēs un viņu studentiem un visiem, kam rūp Latvijas tēls. Grāmatu visvieglāk lasīs un vispilnīgāk sapratīs tie lasītāji, kuŗi labi orientējas pirmajā tautsaimniecības kursā, vai vismaz šī kursa makroekonomikas daļā. Labprāt to iesaku šai lasītāju saimei un akadēmiskām bibliotēkām.
Lasītāju iepriecinās labā angļu valoda, techniski precīzais korektoru darbs un grāmatas rūpīgā apdare, plašās bibliografiskās norādes un saīsinājumu saraksts.
Gundars Ķeniņš Kings
Prof. G. Ķeniņš Kings, emeritēts dekāns Pacifika Universitātē Takomā, Vašingtonas pavalsti, ir vairāku grāmatu un daudzu rakstu autors.
