Jaunā Gaita nr. 226, septembris, 2001

1993. gada jūnijā Oksfordas Universitātes filozofijas un politisko zinātņu maģistrs Juris Sinka (1927-2001) kopā ar 18 citiem „Rietumu latviešiem” kļūst par 5. Saeimas deputātu. Arī 6. un 7. Saeimā, pārstāvot Tēvzemei un Brīvībai / LNNK frakciju, viņš gūst vēlētāju uzticību, ko nevar teikt par 3/4 no pārējiem agrāk trimdā dzīvojošiem caurbirušajiem polītiķiem. Pirms tam, no 1964. līdz 80. gadu beigām, Sinka strādā BBC (British Broadcasting Corporation) pasaules raidījumu uztveres dienestā. Darbību laikraksta Brīvā Latvija redaktora amatā (1988.10.X-1993.26.III) iesāk ar rakstu T.S. Eliota milža devums mūsu gadsimtam. Ir ļoti aktīvs trimdas latviešu bērnu un jauniešu audzināšanas darbā, saraksta Practical Latvian for Schools (jauktu laulību bērniem), brošūru Latvia andLatvians (Daugavas Vanagu izdota, tā piedzīvo trīs izdevumus kopā 32 000 eksemplāros − 1979, 1986/1987, 1988), daudz publikāciju trimdas un Latvijas presē, pastāvīgi iestājas par cilvēku un tautu, īpaši mazo, tiesībām, to vidū čečenu, tibetiešu. Aprīļa pašā sākumā Saeimas delegācijas sastāvā dodas uz Ķīnu. Ironiskā kārtā nāve Juri Sinku pārsteidz pēkšņi Ķīnas okupētās Tibetas galvaspilsētā Lhasā. (re)

 

 

Ērika Raistera Piemiņas fonda š.g. balvu Ņujorkas Igauņu namā piešķir (2001.6.V) Baibai Bičolei, kuŗa, tāpat kā savā laikā Raisters (1905-1967), ir dzejniece, žurnāliste, Laika redaktore. Viņas dzejdarbiem cauri vijas intīmi poētisks, mūžīgi sievišķā atklājošs pasaules redzējums. Krājumam Atrita (1966), kas saņem Zinaīdas Lazdas Fonda balvu, seko Ceļos (1969), Buŗot (1976) un Griežos (1981), bet neatkarības atjaunošanas gadā Rīgā pašas sakārtota izlase Atgriežos (1991). Daudzi dzejoļi publicēti JG. Tajā pašā reizē un vietā 90. gadskārtā godināta dzejniece Elza Ķezbere. Latvijas Rakstnieku savienība Rīgā arī sumina dzejnieci cikla Literārā piemiņa ietvaros (2001.9.V). (re)

Baiba Bičole Foto: Ingrīda Bulmane

 

Šogad aprit 125 gadi, kopš kādreizējā Latvijas skautu prezidenta, ģenerāļa Kārļa Goppera dzimšanas. Goppera Piemiņas fonds piešķīris (2001.2.IV) balvas (katru $1000 apjomā) Gundegai Cennei tēlotājas mākslas nozarē par gleznu cikliem Mana zeme, Senatne, Saules taka, Spīdolas villaine. Daiļnieces dinamiski savdabīgi stilizētās, simboliski tulkojamās figurālās kompozīcijas ir ar ieslēptu latvisku, bieži vispārcilvēcisku vēstījumu, kas apliecina mākslinieces humānistes ievirzi un pārliecību, ticību visam gaišajam un labajam un līdzdzīvošanu latviešu tautas likteņiem − tā fonda vadītājs Fricis M. Sīpols. Par G. Cenni skat. JG 64:10-13. Vispārējā nozarē balvu saņēma mūzikas skolotāja Edīte Zeile-Annusa par ilggadēju darbu Minsteres Latviešu ģimnāzijā. (bs)

Gundega Cenne

 

25. aprīlī Šajo pils (Palais de Chaillot) Cilvēka muzejā Parīzē Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone atklājusi Latvijas vēstures, mākslas un tradiciju izstādi, kuŗa būs publikai atvērta līdz 2002. gada 20. janvārim. Izstāde komplektēta no Latvijas Valsts vēstures muzeja fondiem. Tās izveidošanā, bez muzeja darbiniekiem, piedalījusies arī Latvijas vēstniece Sandra Kalniete. (ib)

 

 

Kafejnicas Možuma galerijā (pie Doma laukuma) 8. maijā atklāja kalifornieša Ulvja Alberta fotogrāfijas izstādi Holivudas gadi (1973-1987). Šo izstādi autors veltīja savam tēvam (miris ASV), gleznotājam Ugam Albertam. 30. maijā šo izstādi nomainīs Jauneklīgā Rīga − Ulvja Alberta Latvijas glavaspilsētā portretētie jaunie latvieši. Alberts šo izstādi veltījis Jurim Podniekam. (ib)

 

 

12. maijā Mākslinieku Savienības īpašumā Zvārtavas pilī (Ziemeļvidzemē pie Gaujienas) notika porcelāna apgleznošanas simpozija izstāde. Izstādē piedalījās grupa Latvijā pazīstamu mākslinieku. Klāstā bija redzamas porcelāna vāzes, dekoratīvi šķīvji un krūzītes. Visi eksponāti bija pārdodami, un puse no ienākumiem tiks izlietota Zvārtavas pils tālākai izveidošanai. (ib)

 

 

Jānis Kalmīte (1907-1996) − trimdas latviešos tas ir gandrīz vai kulta vārds. Viņa meita Lelde, arī māksliniece un piedevām mākslas zinātņu doktore un Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības prezidente nākusi klajā ar viedu plānu par atsevišķa muzeja dibināšanu Latvijā trimdas mākslinieku darbu novietošanai un izstādīšanai. Kādēļ tāds ir nepieciešams? − ...trimdas latviešu nākamajām paaudzēm asimilējoties sveštautu kultūrās, varam sagaidīt, ka daudzi mākslas darbi zudīs latviešu tautai. Nav zināms, cik mākslas darbu, kas nokļuvuši sveštautiešu, mazbērnu vai citu mākslas mantinieku īpašumā, jau zuduši, jo viņi neapzinās šo darbu vērtību (..) Vienīgi pašā Latvijā trimdā radīto mākslas darbu nākotne ir nodrošināta. (re)

 

Gatavojot JG lappusēs daudz publicētā Olafa Stumbra (1931-1996) 70 gadu jubilejas izlasi, dzejnieks un redaktors Jānis Elsbergs atradis trimdas preses materiālus, kas vedinājuši sīkāk papētīt, kā veidojies priekšstats par Stumbru kā bītņiku un kāda ir viņa loma plašākā bītu paaudzes kontekstā. Rezultātā saistošs, apjomīgs, ilustrēts raksts Olafs Stumbrs bītņiku lomā (Literatūra un Māksla Latvijā 2001.12. un 19.IV). Cita vidū: Olafa Stumbra dabiskumu un nepastarpinātību jau pašā sākumā savos rakstos tālredzīgi uzsvēra (..) [Jānis] Rudzītis un arī Gunārs Andrejs Irbe. Latviešu trimdas vasaras vidusskolās jaunieši visatsaucīgāk uzņēma tieši Olafa sniegtās mācības. Viņš un „ķēķinieki” [domāts Elles ķēķis Ņujorkā] bija tuvāki un saprotamāki par vecišķākiem tradicijas turpinātājiem. Arī šodienas Latvijā nav grūti uzminēt, kuŗi autori sniedz pirmo impulsu potenciālajiem rakstītājiem: Pumpurs un Rainis vai Veidenbaums un Čaks... (re)

 

 

2000. gada sākumā ik pa trīs mēnešiem sāk iznākt 100 lp. biezs igauņu žurnāls angļu valodā Global Estonian, kur kultūrai un vēsturei veltīta gandrīz puse, bet polītikai un ekonomikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa no intelektam un arī acij baudu radošā izdevuma telpas. Tā dibinātājs, izdevējs un redaktors ir Viido Polikarpus, kopš vairākiem gadiem no ASV uz Tallinu pārcēlies igaunis. (re)

 

 

Regulāri archeoloģiski izrakumi Rīdzenes upes vietā un Vecrīgā vispār visvairāk notikuši pēdējos mazliet vairāk nekā 30 gados, lielā mērā pateicoties Maskavas režīma represētā gleznotāja Valdemāra Caunes ģimenē dzimušajam Andrim, kuŗa kontā ir vairāk nekā 400 publikāciju − galvenokārt par pirms vācu vietējo iedzīvotāju guļbūves periodu, bet arī par vācu pildstatņu un mūŗa Rīgu. Izpētes rezultāti liecina, ka jau 11. un 12. gadsimtā še atradušies divi ciemi un kapulauki − pie Doma baznīcas (kuronizēto lībiešu) un Rātslaukumā (Daugavas lībiešu). 2001.26.IV profesors Andris Caune saņem Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu. Viņš ir arī pirmais Baltijas Asamblejas balvas laureāts zinātnē (1994), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1997), Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas, arī LZA īstenais loceklis un kopš pieciem gadiem Latvijas Vēstures institūta direktors. Nevar nepievienoties LZA prezidenta Jāņa Stradiņa atziņai, ka Andra Caunes vārds Rīgas vēstures pētītāju virknē novietojams līdzās Johanam Kristofam Brocem, Konstantinam Metigam, Jānim Straubergam, Teodoram Zeidam. (re)

Andris Caune

 

Ar Latvijas Kristīgo skolotāju asociācijas ieteikumu laista klajā krievu biologa, literāta un vienlaikus pareizticīgo priestera Aleksandra Meņa (1935-1990) Reliģijas pirmsākumi (Rīga, 2001; pirmizdevums Briselē, 1971) − pirmais no sešiem sējumiem (kopnosaukums: Ceļa, patiesības un dzīvības meklējumos). Meņs ir viena no spilgtākajām personībām pret oficiālo padomju ateismu vērstās pretošanās kustības darbinieku vidū − tā raksta ievadā Krievijas ZA korespondētājloceklis Sergejs Averincevs. Ne mazāk izcilus priekšvārdus devis arī Dr. theol. Juris Rubenis. (re)

 

 

Chrestomātisks, bet daudziem nezināms, ir fakts, ka Hanavas bēgļu nometnē, toreiz Vācijas amerikāņu zonā, 1945.16.XII tiek dibināta Latviešu Preses biedrība ar vēsturnieku Arvedu Švābi kā tās pirmo priekšsēdi. Pēc Lielās izklīšanas četrus, piecus gadus vēlāk LPB atsevišķas kopas sāk darbību vairākās Eiropas valstīs, Austrālijā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā. Vācijas kopa, kas savu vēsturi lepni mēra nu jau 56 gadu gaŗumā, nesen pievērš sev uzmanību ar publikāciju Brīvais Vārds (Breslauer Str. 44, DE-48157 Münster), kas gan līdz šim satikusi savu lasītāju tikai četras reizes. Kopu vada triumvirāts: Maruta Liepa un divi Alberti − Eglītis un Spoģis. (re)

 

 

26. maijā noslēdzās karalienes Elizabetes vijolnieku konkurss Briselē. Galveno balvu (500 000 beļģu franku − apm. 6000 Ls) un klausītāju novērtējuma balvu ieguva divdesmit gadu vecā rīdziniece Baiba Skride. Viņa no Beļģijas karalienes Fabiolas uz četriem gadiem saņēma Stradivarī vijoli. Vijolspēli mācījusies jau no trīs gadu vecuma. (ib)

 

 

Mariss Jansons kļuvis par 1812. gadā dibinātās Vīnes Mūzikas draugu biedrības goda biedru, kamēr komponists Pēteris Vasks ievēlēts par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas biedru. 13. jūnijā Rīgas Domā notika Pētera Vaska Mesas pirmatskaņojums. Mesa veltīta Sibirijas latviešu bērniem. (ib)

 

 

Raiņa Literatūras un mākslas muzejā atklātajā Veltas Tomas piemiņas izstādē aplūkojami dzejnieces portreti, grāmatas, rokraksti, vēstules, personīgās piemiņas lietas, kas viss nodots glabāšanā RLMM un Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā. (ib)

 

 

Ar Norvēģijas Kultūras ministrijas atbalstu vienā no prestiža izstāžu zālēm − Oslo Rātsnamā atklāta Latvijas tekstīlmākslinieku un keramiķu izstāde, kur pārstāvēti vairāk nekā trīsdesmit mākslinieki, to vidū keramiķis Pēteris Martinsons, kuŗš arī piedalījās izstādes iekārtošanā. (ib)

 

 

Pagājušajā (2000.) gadā apgāds Zvaigzne ABC Rīgā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdevis 271 Ip. biezu grāmatu ar visai intriģējošu virsrakstu: Vai Lāčplēsis bija karalis Arturs? (Leģendas, versijas, pētījumi). Grāmatas autore ir Sigma Ankrava, Latvijas Universitātes profesore, kopš 1977. gada Svešvalodu fakultātes docētāja, kas lasa lekcijas par angļu un indiešu literātūru, par viduslaiku un renesanses literātūru, kā arī par Lielbritānijas vēsturi un kultūru. Grāmatas pirmajā daļā atstāstītas daudzās leģendas par karali Arturu, Apaļā galda bruņiniekiem un Svēto Grālu. Otrā daļa nodarbojas ar jautājumu par šo leģendu iespējamo sasaisti ar latviešu un citu tautu mītoloģiju. Grāmatas beigās atrodas izmantoto avotu saraksts un plaša bibliografija, bet personu rādītāja diemžēl trūkst. Lasītāja vieglākas orientēšanās labad būtu noderējis vismaz kāds galveno leģendu personāža savstarpējo attiecību plāns. Leģendu dēkainie notikumi, drosmīgie varoņdarbi, asiņainie kautiņi, mīlas sarežģījumi, laime un posts, kā arī autores dzīvā un raitā latviešu valoda padara grāmatu par saistošu lasāmvielu arī mitoloģijas jautājumos īpaši neiesvaidītam lasītājam. Autore sarakstījusi vēl divas citas grāmatas: Sarodžīni naids un Druīdu svētbiržu ugunis. (bs)

 

 

Raidstacijas NPR (National Public Radio − pateicoties teicamajai raidījumu kvalitātei, tā ir vienīgā Savienotajās Valstīs, ko ir vērts klausīties) pēcpusdienas programmā All Things Considered (Viss tiek ņemts vērā) pazīstamais žurnālists Sīgels (Robert Siegel) 2001.24.IV intervē prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, pievēršoties visvairāk valodu jautājumam (Latvijā, arī Kanadā) un Latvijas attiecībām ar Krievijas Federāciju. NPR rīta raidījumā Morning Edition 2001.9.V, A Woman in Amber (Sieviete dzintarā) autore, literātūras profesore Viskonsinas Univeristātē (University of Wisconsin), Agate Nesaule radio esejā salīdzina Polijā žīdu ģimenē dzimušā amerikāņu rakstnieka Ježija Kosinska (Jerzy Kosinski, 1933-1991) romānā The Painted Bird (Izkrāsotais putns, 1965) attainotās norises ar saviem bērnības gadiem II Pasaules kaŗa laikā. (re)

 

 

Šī gada martā 20 gadu pastāvēšanu atzīmēja Latvijas tautas mūzikas grupa Iļģi, ko nodibināja un vada vijolniece, koklētāja, svilpētāja un dziedātāja Ilga Reizntece. Iļģu mūziku grūti iežņaugt kādā žanra kategorijā. Spēlētāji lieto senos mūzikas instrumentus, bet repertuāru veido brīvā improvizācijā (iepinot arī „roka” elementus), kas lielākoties balstās uz tautas melodijām. Grupā patlaban spēlē Ilga Reizniece, Māris Muktupāvels, Mikus Čavarts un kādreizējais ņujorkietis Gatis Gaujenieks. Iļģi uzstājušies nevien Latvijā, bet arī Anglijā, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Austrālijā, ASV un Kanadā. Par savu kompaktdisku Saules meita Iļģi ieguvuši Latvijas Lielo mūzikas balvu. Jaunākais KD saucas Sēju vēju. (bs)

 

Losandželosā prestižā Emmy balva (Emmy Award) par izciliem panākumiem mūzikas komponēšanā un režijā TV filmai Batman Beyond (Nākotnes sikspārņcilvēks) piešķirta (2001.12.V) komponistei Lolitai Ritmanei Matsonei kopā ar trīs viņas kollēgām, komponistiem: Šerlijai Vokerei (Shirley Walker), Maiklam Makvišnam (Michael Maccuistion) un Kristoferam Kārteram (Christopher Carter). (ib)

 

 

Fribūras (Fribourg) Universitātes (Šveicē) Austrum- un Viduseiropas Institūts sadarbībā ar Geverta Rīfa (Rief) Fondu sarīko simpoziju par baltiešu centieniem integrēties Eiropā. Neue Zürcher Zeitung (2001.7.V) šajā sakarībā pauž apbrīnu par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ņipro tuvināšanos Rietumiem, optimistiskās vīzijas − par spīti dažādām grūtām un sarežģītām problēmām. Rīfa Fonds, kas veicina ciešus sakarus ar Baltijas valstīm, piešķir Swiss-Baltic Net Prize minētā reputāblā laikraksta korespondentam Andreasam Oplatkam (Andreas Oplatka) par nesen publicēto grāmatu, kuŗā viņš biogrāfiski pietuvojas Igaunijas prezidentam Lennartam Merī. (re)

 

 

Kamēr ASV zināmas konservatīvo aprindas arvien skaudrāk sludina English only, Rīgas Melngalvju namā atklātajā (2001.20.IV) starptautiskā konferencē Mazās valodas Eiropā XXI gadsimtā ne tikai izcili valodnieki, bet arī citi runasvīri − gan no Eiropas Padomes, gan dažādām starptautiskām organizācijām − izceļ Eiropas īpašo bagātību − kulturālo un lingvistisko diversitāti, pie reizes paužot viedokli, ka svešvalodu apguve esot vislabākais treniņš smadzenēm un piedevām palielinot un paildzinot modernās ekonomikas konkurences apstākļos tik svarīgās intelektuālās darbaspējas. Tāpat kā citi referenti, konferences atklājējs LZA prezidents Jānis Stradiņš nerunā vis par kaut kādu jaunu eirokultūru, bet gan novēl zinātniekiem izkopt un polītiķiem un juristiem aizstāvēt mūsu valodu, lai 2101. gadā būtu tāda pati valodu, gan lielu, gan mazu daudzveidība, kāda izveidojusies 20. gadsimtā. Lai 21. gadsimtā mēs nenojauktu to, kas radīts 20. gadsimtā, traģiskā, bet dinamiskā gadsimtā, kad uz lielās valodu skatuves uznāca mazā latviešu valoda. Vērtīgas atziņas par mūsu valodas kopšanas nepieciešamību lasāmas Literatūras un Mākslas Latvijā <LitMa@presesnams.lv> slejās, piem., Valentīna Jākobsona Teci, teci, valodina (LML 2001,17). (re)

 

 

Ir brīži, kad nāves sods ir nepieciešams, lai glābtu sabiedrību un valsti − tā kādreizējais cilvēktiesību aizstāvis, Nobela Literātūras prēmijas laureāts Aleksandrs Solžeņicins (2001.29.IV) attiecībā uz čečenu „teroristiem,” t.i., cīnītājiem par savas tautas tiesībām, par nacionālas brīvības un savas valsts iespēju, pret Maskavas hegemoniju. (re)

 

 

Latvija krievu laikabiedram − tāds nosaukums dots grāmatu sērijai, ko laidis klajā apgāds Nordik un sagatavojusi iespiešanai izdevniecība SIA Tapals. Visas trīs grāmatas tapušas pateicoties Zviedrijas fonda SIDA un Sorosa fonda − Latvija financiālajam atbalstam. Zināmu nacionālradikāļu aprindu pulgotais Sorosa fonds līdz ar to palīdz krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotajiem iepazīt pamattautas literātūru. Zibens akmeņi ir latviešu dzejas antoloģija. Tajā sakopoti − latviešu oriģinālā un krievu tulkojumā − Egīla Plauža, Velgas Kriles, Jāņa Rokpeļņa, Jura Kunnosa, Māras Zālītes, Māra Melgalvja, Annas Rancānes, Klāva Elsberga, Pētera Brūvera, Amandas Aizpurietes, Edvīna Raupa un Ievas Rozes dzejoļi. Akmentiņš plaukstā ir latviešu „sieviešu prozas” izlase, kuŗā pārstāvētas Ilze Indrāne, Regīna Ezera, Vizma Beiševica, Dagnija Zigmonte, Aija Lāce, Andra Neiburga, Gundega Repše, Laima Muktupāvela, Nora Ikstena un Inga Ābele. Šīs sērijas trešā grāmata ir Agates Nesaules romāna Sieviete dzintarā tulkojums. Abas pēdējas grāmatas, kā teikts titullapas otrajā pusē, iesakāmas latviešu literātūras apguvei skolās un augstskolās. Tātad − svarīgs pasākums. (fg)

 

 

Materiālus sagatavoja Biruta Sūrmane, Ingrīda Bulmane, Franks Gordons un Rolfs Ekmanis.