JG226 Franks Gordons. Dubultportrets: Avroms Šmulēvičs un Aleksandrs Dugins

Franks Gordons

DUBULTPORTRETS: AVROMS ŠMULĒVIČS UN ALEKSANDRS DUGINS

Neizdibināmi ir Tavi ceļi, ak Kungs! Tā gribētos izsaukties un dziļi nopūsties, vērojot brālības saites, kas vieno Avromu Šmulēviču ar Aleksandru Duginu.

Nacistiskais Latvijas režīms − tā Avroms Šmulēvičs raksturo atjaunoto Latvijas brīvvalsti, kuŗas prezidente ir Vaira Vīķe-Freiberga. Aprīļa sākumā viņš un divi duči līdzskrējēju − krievvalodīgie ieceļotāji no bijušās PSRS − nodibināja mini-apvienību Be'ad arceinu, kas atbilst krieviskajam sauklim Za roģinu (Par dzimteni), un Telavivā, Latvijas Republikas vēstniecības priekšā, publiski saplēsa līdzpaņemto Latvijas karogu. Redzi nu, viņiem kremt, ka Rīgā tiesā „V. Samsonova” (t.i. Viļa Samsona) partizānu brigādes 7. vienības „specgrupas” komandieri Vasiliju Kononovu, kas 1944. gada 27. maijā Latgalē, Mazajos Batos nošāva sešus vīriešus un trīs sievietes. Pēc Šmulēviča domām Vasilijs Kononovs cildināms un sumināms tikai par to, ka viņš cīnījies pret nacismu, vienalga kādā veidā. Taču Viktors Arājs arī teicās esam tikai cīnījies pret boļševismu, slepkavodams žīdus...

Kas ir Avroms (Avrahams) Šmulēvičs? Viņš pirms desmit gadiem ieceļoja Izraēlā no Ļeņingradas, kur viņš bija otkazņiks (refusenik), t.i., viņam neļāva emigrēt. Ļeņingradā viņš bija „cionists-pagrīdnieks,” mācīdams tautiešiem ivritu (Hebrew). Ieradies Izraēlā, viņš kļuva par rabīnu un apmetās Hebronā, kur nabaga rezervistiem nākas apsargāt 400 fanātiskus žīdu ultranacionālistus, kuŗu mājokļi atrodas leģendārās „sentēvu kapenes” pakājē un 120 000 tikpat kaislīgu musulmaņu ielenkumā.

Avroms Šmulēvičs bieži ciemojās Maskavā, kur devis intervijas Krievijas bruņoto spēku avīzei Krasnaja Zvezda (Sarkanā Zvaigzne) un melnsimtnieciskā nedēļas laikraksta Zavtra (Rītdien) galvenajam redaktoram Aleksandram Prochānovam. Šmulēvičs apgalvo, ka Izraēla esot Krievijas dabiskā sabiedrotā, jo cionisms nav savienojams ar kosmopolītismu. Šmulēvičs vēršas pret atlantismu jeb mondiālismu − tendenci, kas atspoguļojot transnacionālo korporāciju intereses, tieksmi pēc pasaules kundzības. Sarunā ar Prochānovu Šmulēvičs zākā Izraēlas galēji kreiso partiju MEREC, kas esot mondiālistiska un proamerikāniska. Viņaprāt nacionāli noskaņotie krievi pilnīgi dabiskā kārtā iebilstot pret žīdu izcelsmes „oligarchu” (jaunbagātnieku) ietekmi Krievijā, jo šie miljardieri arī īstenojot mondiālisma ideoloģiju.

Kas ir Aleksandrs Prochānovs? Pērnā gada decembrī, apsveikdams Džordžu V. Bušu ar ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, viņš sava laikraksta slejās priecājās par to, ka sakauts Buša sāncensis Gors, kuŗa piekritēji gribot apsegt visu pasauli ar jermolku − tradicionālo žīdu galvassegu − skullcap (piemetināsim iekavās − to pašu, ko nēsā Šmulēvičs...). Prochānovs cildina Bušu junioru, kas jaunībā bijis kaŗa lidotājs (kāds viņš nekad nav bijis − red.) un nevis staigājis uz sinagogu. Prochānovs apgalvo, ka Buša uzvara vēlēšanās esot trieciens Krievijas tā dēvētajiem liberāļiem − radījumiem ar bībelisko siseņu astēm, kuŗi nīstot Krieviju, kvēlodami reliģiskā, ģeoloģiskā naidā.

Ar šo tipu Šmulēvičs rod kopīgu valodu.

Taču Prochānovs ir sīks gariņš, salīdzinot ar Šmulēviča dievekli un elku − Aleksandru Duginu.

Avroms Šmulēvičs publicējis Telavivas krievvalodīgajās avīzēs Vesti (pielikumā Magazine) un Novosti neģēļi (pielikumā 7 dņej) plašus cildinošus rakstus par Duginu un interviju ar šo kungu, kuŗā uzsvērts, ka Izraēlai esot jāorientējas uz Krieviju un jāiekļaujas Eirāzijas projektā, kas paredzot nacionālo kultūru plauksmi pretstatā amerikāniskajam McDonalds atlantismam, kas nivelējot visas etniskās atšķirības. Bez tam ASV tik un tā upurēšot Izraēlu arabiem, jo Amerikai vajadzīga arabu nafta...

Aleksandrs Dugins ir 12 grāmatu autors, viņš atmaskojis brīvmūrnieku sazvērestību savā brošūrā Konspiroloģija, viņš sacerējis gandrīz 1000 lappušu biezu mācības grāmatu Ģeopolītikas pamati, kas iznākusi nu jau ceturtajā laidienā. Dugins ir Valsts Domes priekšsēža komunista Seļezņova padomnieks un vada „Ģeopolitisko ekspertīžu centru” (tāds kā think tank, kas darbojas Domes paspārnē). Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēdējā laikā savās runās vārdu pa vārdam atkārtojis Dugina tēzes.

Krievijas demokrati uzskata Duginu par krievu nacisma teorētiķi. Sabiedriskā fonda Antifašist izdotajā brošūrā Nacistiskās spēles (Maskava, 2000) citēts šāds Dugina izteikums: Mēs izaudzināsim ne tikai nāciju, bet arī jaunu rasi, brīvu kungu un pavēlnieku rasi, varoņu rasi, uzvarētāju rasi (sacerējumā „Mūsu revolūcijas mērķi un uzdevumi”).

Kopš 1992. gada jūlija Dugins laiž klajā žurnālu Elementi, kuŗā popularizē Eiropas labējo ekstrēmistu idejas. Dugina „tēvs un skolotājs” ir profesors Kārlis Haushofers (Kari Haushofer), kuŗš 1924. gadā ar savu „ģeopolītikas mācību” savaldzināja Ādolfu Hitleru un palīdzēja viņam formulēt savus pasaules iekaŗošanas plānus (Lebensraum utml.) grāmatā Mein Kampf.

Haushofers-Hitlers-Dugins... Šī ķēdīte, šī secība nebūt nemulsina rabīnu Avromu Šmulēviču, kas, kā jau teikts, nekautrējas spriedelēt par nacistisko režīmu mūsdienu Latvijā.

Dugins, protams, arī nemīl mūsdienu Latviju, kas grib iekļauties NATO saimē. Viņš toties cildina „melno pulkvedi” Viktoru Alksni, kuŗš, tāpat kā viņš, vēršas pret Eirāzijas kopējo ienaidnieku − ASV.

Un 2001. gada 21. aprīlī Aleksandrs Dugins Maskavā sasauca Eirāzijas kustības dibināšanas kongresu, pulcinot gan pareizticīgos krievu cilvēkus, gan budistus − kalmikus un burjatus, gan musulmaņus (tatārus un atsevišķus kaukāziešus), aicinot viņus radīt eirāzisko tautu simfoniju. Galvenais − nost globālismu, atlantismu, mondiālismu, kosmopolītismu utt.

Atcerieties aizjūras žīdiskos plutokratus, pret kuŗiem vērsās Hitlers? Pret tiem pašiem patlaban vēršas Dugins. Un Šmulēvičs viņam piebalso. Simfonija, nudien!