Jaunā Gaita nr. 226, septembris, 2001

 

 

STENDENIEKS PAR STENDI

Kārlis Draviņš. Kurzemē aizgājušos laikos. Rīgā: Jumava, 2000. 548 lp.

 

"Mūsu mīļās dzimtenes turpmākiem pētītājiem" veltītās filologa (šī vārda īstajā nozīmē!) Kārļa Draviņa (1901-1991) apjomīgās grāmatas nosaukums mazliet maldina, jo tur iekļautais atmiņu, liecību un vērojumu kopojums ir tikai par vienu no Ziemeļkursas novadiem - autora dzimto Stendi, un daļēji diviem kaimiņu novadiem - Pastendi un Lībagiem. Bet var droši teikt, ka vienlaikus "aizgājušos laikus" var attiecināt ne tikai uz Kurzemi, bet arī uz citām vietām Latvijā un pat visā Austrumbaltijā - galvenokārt no aptuveni Ziemeļu kaŗa līdz I Pasaules kaŗam, vietumis pieskaŗoties 20. gs. 20. un 30. gadu apstākļiem. Autors dod savus tiešus novērojumus un pieredzi par 20. gs. sākumu, bet visvairāk vecāku ļaužu paša dzirdētus un pierakstītus nostāstus, kam daudzos gadījumos par pamatu bijušas viņu vecāku un vecvecāku (ap 1780.-1800. g. dzimušo stendenieku) atmiņas. Varam visos sīkumos iepazīties ar Stendes apvidus dabu, saimniecību ēkām, darbu, muižām, baznīcām, kapsētām, amatiem, apģērbu, norisēm 1905. gada revolūcijas laikā, ticējumiem, sadzīvi, dejām (no ekusēzes, anglēzes, šotiņa un papiļona līdz franksejai, padekāteram, padespaņam un akenšpicam), pat ar cilvēka ķermeni dažādos mērījumos un vēl daudz ko citu. Autors pastāsta, kā viņš pats piedalījies bišu auļa pieklūgošanā pie augošas egles un čiksta taisīšanā pār dumbru.

Grāmata ir bagātīgi ilustrēta gan ar dažādiem retiem attēliem, gan kartēm. Ārējo apdari izcili veicis mākslinieks Valdis Villerušs. V.Z. Stavenhāgena zīmējumi, Stendes, Talsu, brīvkungu fon Hānu un fon Brigenu ģerboņi rotā vākus.

No Kārļa Draviņa turpat 450 publikācijām Kurzemē aizgājušos laikos ir viņa visplašākais darbs, kas pabeigts 1986. gadā un pie kā strādāts veselus 60 gadus - 20 Latvijā un 40 trimdā, kur, citējot Konstantīna Karuļa ievadā teikto, savās domās un zinātniskajā darbā Draviņš "allaž kavējās pie Stendes." Ne par velti arī viņa pirmā publikācija pievēršas Stendei - "Stendes vecie uzvārdi" (1933). Visvairāk publikāciju dažādos rakstu krājumos, piemēram, Amerikas Latviešu humanitāro zinātņu asociācijas Rakstu krājumā (1957), krājumā Daugava (1957), Čikagas Baltu filologu kopas In Honorem Endzelini (1960), rakstu krājumā Prof. Dr. Luža Bērziņa piemiņai Zvaigžņu sega (1967), rakstu krājumā Prof. Dr. Jānis Alberts Jansons (1977), gadagrāmatā Archīvs u.d.c. Arī zviedru, dāņu un vācu (piemēram, Commentationes Balticae) zinātniskos izdevumos atrodami Draviņa pētījumi, galvenokārt par latviešu valodniecību, etnografijas jautājumiem, folkloristiku, kultūrvēsturi. Ilgus gadus Draviņš rediģēja akadēmiskās kopas Ramave rakstu krājumu Ceļi.

Dižais stendenieks beidzis Latvijas Universitātes baltu filoloģijas nodalu (1938),vācu okupācijas laikā izturējis doktora pārbaudījumus, latviešu valodas lektors Tartu Universitātē (1940-1944), lai izvairītos no otrreizējās krievu okupācijas, dodas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju, līdz pat pensijas gadiem strādā Lundas Universitātes slāvu filoloģijas institūtā. Tajā pat universitātē joprojām strādā Kārļa un Veltas Draviņu dēls, astronomijas zinātņu doktors Dainis Draviņš, kam arī ir galvenie nopelni sava tēva mūža darba sagatavošanā izdošanai grāmatā.

 

Rolfs Ekmanis