Biruta Sūrmane
VIKTORS BAŠTIKS 1912.3.11-2001.31.X
Aiziet mana dvēselīte
Pie Dieviņa dziedādama.
Maestro diriģē kori 80 gadu vecumā III Latvijas Baptistu dziesmu svētkos (1992.18. VII), Talsos.
Filadelfijā, Pensilvānijas pavalstī, pie Dieviņa aizgāja komponists, ērģelnieks un koŗdiriģents Viktors Baštiks. Trimdas latviešu sabiedrībā un pēc neatkarības atgūšanas arī Latvijā viņš pazīstams kā izcils un ražīgs latviešu garīgās mūzikas komponists, kuŗa dziesmas, kantātes un orātorijas, kā rakstīja kritiķis Arnolds Šturms, pacilā ikvienu klausītāju, neatkarīgi no konfesijas, kas vien atveŗ sevi reliģiskai pašapcerei. Baštika kompoziciju sarakstā ietilpst 30 kantātes, ap 250 koŗa dziesmu, tostarp arī tautasdziesmu apdares, un prāvs skaits solo dziesmu. Viņa darbi publicēti garīgu koŗdziesmu krājumā Dziesma svētbrīdī, krājumos Dziesmas solo balsij, Mūžības atbalss un Baptistu draudžu dziesmugrāmatā. Luterāņu baznīcas Dziesmu grāmatai latviešiem tēvzemē un svešumā (1992) V. Baštiks devis 14 melodijas un apdares, kā arī septiņus teksta tulkojumus un trīs oriģināldarbus. Baštiks bija nevien ražīgs, bet arī diriģentu un koristu mīlēts un cienīts komponists, kuŗa darbi neiztrūka trimdas dziesmu svētku un garīgās mūzikas koncertu programmās. Viņa Pateicības kantāti Tālivaldis Ķeniņš nosaucis par vienu no latviešu garīgās mūzikas stūrakmeņiem. Par Rekviēmu korim, solistiem, ērģelēm un simfoniskajam orķestrim autors saņēma Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras Fonda goda balvu (1985). Pēc Rekviēma pirmatskaņojuma Rīgā (1989) (Ņujorkas Latviešu koris, diriģents Andrejs Jansons) kritiķe Ingrīda Zemzare šo darbu raksturoja kā rāma, skaidrota cilvēka vēstījumu ... kas ir kā balzāms tautas asiņojošai atmiņai. Par lielu un vērtīgu devumu latviešu sakrālajā mūzikā, īpaši pieminot kantātes Draudze, Rekviēms un orātoriju Jēzus, Nācarietis, Baštiks saņēma Krišjāņa Barona prēmiju (1989).
Viktors Baštiks piedzima Pērkones pagasta Skatrās, Liepājas apriņķī. Muzikālo izglītību ieguva Liepājas Tautas konservatorijā un Latvijas Valsts konservatorijā Rīgā, kur viņa skolotāji bija Jāzeps Vītols, Ādolfs Skulte, Ādolfs Ābele un Jāzeps Mediņš. Tika iesaukts latviešu leģionā, pēc gūsta vadīja koŗus Ingolštatē, Vācijā, un Zuikas vīru kori Anglijā. Bijis virsdiriģents Anglijas latviešu Dziesmu dienās (1949). Pārcēlās uz Filadelfiju (1952), kur vadīja baptistu draudzes kori, bija draudzes ērģelnieks, palīdzēja organizēt dziesmu dienas, vadīja Filadelfijas latviešu koncertapvienību, rakstīja apceres un kritikas par trimdas latviešu mūzikas dzīvi un nenogurstoši komponēja, radošo darbu veicot turpat vai līdz pēdējai dvašai.
Komponista 80 gadu jubilejā apvaicājāmies par viņa jauneklīgā možuma un darba spara saglabāšanas noslēpumu, uz ko smaidīgais jubilārs atzinās, ka tā bijusi nodarbošanās ar dziesmu, sākot jau no 13 gadu vecuma, kad zēns iestājies baptistu draudzes korī, kur iemīlējis dziedāšanu un palicis tai uzticīgs gan kā korists, gan koŗa diriģents un visbeidzot komponists.
Biruta Sūrmane ir JG līdzredaktore.
