Jaunā Gaita nr. 228, marts, 2002

Par sasniegumiem 2001. gadā Latvijas kultūrā, zinātnē un mākslā Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu (5000 latu) saņem režisors Viesturs Kairišs (par Mocarta Burvju flautas, Māras Zālītes Margarētas, Ingas Ābeles Tumšo briežu un filmas Pa ceļam aizejot režiju), grupa vēsturnieku un mākslinieku, kuŗi izveidojuši Ventspils muzeja diģitālo ekspozīciju senajā Livonijas pilī, un ekonomisti Raita Karnīte (LZA) un Roberts Škapars (LU). Starp 2001. gada PBLA Kultūras fonda apbalvojumu saņēmējiem ir vairāki JG līdzstrādnieki − Aina Vāvere (par romānu Gadsimta gobelēns), diriģents un komponists Arvīds Purvs (par grāmatu Pa skanošo vasaru), Roberts Mūks (par dzejgrāmatu Ar pīpi uz mākoņa maliņas), Elga Rodzei-Ķīsele (par Austrālijā mītošo latviešu dzīves aprakstiem). 2001.24.XI Jāņa Akuratera muzejā Kārļa Dziļlejas Fonda balvas saņem divu 4. kursa studenšu bakalaura darbi. 1. balva − Inesei Brekšei (Latvijas Kultūras akadēmijā) par literātūrvēsturisko pētījumu Austras Skujiņas dzeja: atskaņu funkcionalitāte, semantika un interpretācija. 2. balva − Janai Hartmanei (LU) par Edvarta Virzas personība vēstulēs un meitas Amarillis atminās. Balvu sarūpē Dziļlejas meita Ilze Zīverte. (re)

 

 

Latvijas koŗi turpina plūkt laurus starptautiskās sacensībās. Latvijas Mūzikas akadēmijas sieviešu koris (dir. Arvīds Platpers) ieguvis galveno balvu, Sudraba rozes kausu, BBC radio Londonā rīkotajā Eiropas Raidorganizāciju apvienības starptautiskajā koŗu konkursā (2001). 33. starptautiskajā koŗu sacensībā Tolosā, Spānijā, savukārt 1. vietu polifonijas un folkloras programmu konkursos izcīnījis Latvijas jauniešu koris Kamēr (dir. Māris Sirmais un Ainārs Rubiķis). Turklāt Kamēr saņēmis vēl īpašu balvu par labāko basku tautas mūzikas izpildījumu. Abi minētie koŗi sacensībās dziedājuši arī latviešu komponistu Paula Dambja, Maijas Einfeldes, Anitas Kuprisas, Tālivalža Ķeniņa, Selgas Mences, Imanta Ramiņa un Pētera Vaska darbus. (bs)

 

 

Baltijas Asamblejas balva (2000) piešķirta Ilmāram Blumbergam par scenogrāfa un kostīmu mākslinieka darbu Mocarta Burvju flautas iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā. Šo balvu un 5000 eiro prēmiju piešķiŗ ik gadus baltiešu kopīga žūrija kādam literātam, māksliniekam vai zinātniekam. (ib)

 

 

Aleksandra Čaka Fonda un Rīgas Domes dibinātās Čaka balvas (Andra Vārpas veidotās figūras un 500 latu) saņēma Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks par Čaka daiļrades pētniecību, aktieris Imants Krastiņš par Čaka darbu popularizēšanu un interpretāciju, dzejnieks Jānis Rokpelnis par pilsētas dzejnieka tradiciju turpināšanu. (ib)

 

 

Kā vienmēr, gadskārtējais izdevums Latvju Mūzika (2001,28) piedāvā plašu pārskatu par latviešu mūzikas rosmēm visā pasaulē, piemin aizsaulē aizgājušos mūzikas darbiniekus, atskatās uz latviešu koŗu darbību nometņu laikos Vācijā, stāsta par operdziedones Elzas Žebranskas panākumiem Ņujorkas Metropolitēna operā jau 1941. gadā un, īsi sakot, sniedz daudz un dažādu izziņu par cilvēkiem un notikumiem sakarā ar latviešu mūziku gan pagātnē gan mūsdienās. 155 lappuses biezo žurnālu (red. Roberts Zuika) rotā daudzi melnbalti un arī krāsaini attēli. (bs)

 

 

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Jānis Osis pasniedza (2001.1.IX) Paula Puzinas (1907-1967) gleznošanas-zīmēšanas meistardarbnīcas konkursa stipendiju LMA studentei Unai Leitānei (dz. 1978) glezniecības jomā. Jau devīto gadu Agijas Sūnas galerija sadarbībā ar Hansabanku piešķir Gada gleznas balvu. 2001. gada laureāte − Ilze Neilande. (ib)

 

 

NATO izsludinātajā Eiroatlantiskās Partnerattiecību padomes (EAPC − Eiroatlantic Partnership Council) karoga izveides konkursā uzvarējis mākslinieks Jānis Krievs. Jaunais karogs − balta, starojoša zvaigzne uz zila fona, kas simbolizē Ziemeļatlantijas alianses un visu tās partnervalstu kopību − pirmo reizi tika parādīts padomes desmit gadu jubilejas konferencē Briselē. (ib)

 

 

Grāmatā Latvijas fotomeistari (Rīgā: SIA Nacionālais apgāds, 2001) četrās valodās var iepazīties ar Latvijas fotografijas vēsturi un 100 labāko fotografu darbiem − pa visu lappusi no katra pa vienam, arī biografiskas ziņas par katru autoru ar klāt pievienotu portretu. Pārstāvēti arī septiņi latviešu mākslas fotografi diasporā: Rūdolfs Apse, Juris Benjamiņš, Boris Mangolds, Dace Marga, Juris Ubāns, Augusts Upītis un JG līdzstrādniece Helēna Hofmane, kuŗai vislielāko prieku sagādājis tas, ka grāmatā ievietots viņas dzimtās Ludzas fotogrāfs Vulfs Franks, īpaši ziņa, ka viņš nav gājis bojā vācu laikā, bet miris dabīgā nāvē (1963). (re)

 

 

Tasmānijas Universitātes Lietuviešu studiju apvienības gadagrāmata Lithuanian Papers (2001, <a.taskunas@utas.au> atceras traģiskos notikumus Viļņā (1991.13.I), kad zem krievu tanku kāpurķēdēm iet bojā 14 civīliedzīvotāju, turklāt 500 ievainoti). Pārējie raksti pievēršas NATO un arī Austrālijas parlamenta attieksmei pret baltiešiem, Polijas un Lietuvas savstarpējiem sakariem, debatēm sakarā ar Ignalinas atomreaktoru, pašnāvību statistikai Lietuvā, lietuviešu katoļu baznīcas aktivitātēm 2001. gadā un 63 gadu vecumā mūžībā aizgājušajai dzejniecei Judītei Vaičiūnaitei, kuŗas radošais devums sastāv no 20 dzejkrājumiem un vienas prozas grāmatas. Bez izdevumiem lietuviešu valodā, redakcija iesaka vairākas periodiskās publikācijas: Lithuanian Heritage (Lemont, IL: Baltech Publishing), Lituanus, Bridges (Racine Wl), Cahiers Lituaniens (Strasbourg: Association Alsace-Lituanie), Lituen-Fokus (Vaxjo, Sverige: Svensk-Litauiska Riksforeningen). (re)

 

Arī vairums trimdas lietuviešu preses izdevumu izgaisuši tālumā, bet ir tādi, kas par uzdošanu negrib ne dzirdēt, piemēram, starptautiski pazīstamais ceturkšņa izdevums angļu valodā Lituanus, kas ieiet savā ripojumā 1954. gadā, tātad gadu vecāks par JG. Šobrīd rakstu krājuma redakcija atrodas Čikāgā llinoisas Universitātes slāvu un baltiešu valodu un literatūru fakultātes paspārnē <kelertas@uic.edu>. bet to dāsni finansē paši diasporas lietuvieši. Rudens nr. degpunktā ir Astrīdas Stānkes (Stahnke) iejūtīgā eseja par viņas saskarsmi ar Vizmu Belševicu, kam seko autores angliskoti dzejnieces darbi − Klusums, Latvijas motīvs: Vecrīga, Madarās un Atkusnis Ludzā. Pārējos daudzkrāsu rakstos, ko raksturo krietns zinātnisks līmenis, lasītājs iepazīstināts ar režisora Eimunda Nekrošiusa Otello savdabīgo interpretāciju un intriģējošām koncepcijām (Patrick Chura), M.K. Čiurlionisa skaņdarbu Jūra (Enrique Alberto Arias), igauņu eposu Kalevipoeg (D.I. Lepasaar Beecher). Tāpat piesaista divu vērā liekamu darbu recenzijas − Šmālštīga (William E. Schmalstieg) 45 lp. monogrāfija The Historical Morphologv of the Baltic Verb (Journal of Indo-European Studies 2000, 37) un Ičas (Hypatia Yčas) Springtime in Lithuania: Youthful Memories 1920-1940 (Chicago: Adams Press, 2000. 297 lp.). (re)

 

 

Vairāki 1942. gadā izsūtījumā mirušā Leonīda Breikša dzejoļi Latvijā kļuva par Trešās atmodas saucējiem un jundītajiem Rakstu II sējumā (Rīgā: Enigma, 2000) iekļautas Dziesmas zemei un debesīm, dzejas no izlases Gaismas ceļš (1991) un līdz šim grāmatā nesakopotās Dziesmas un lūgšanas. Literatūrkritiķis Jānis Čākurs sniedz plašāku Breikša dzejas iztirzājumu, rakstniece Indra Gubiņa un teologs Arveds Celms apceŗ atsevišķas temas dzejnieka darbos. Vairāki Breikša laikabiedri uzrakstījuši atmiņu skices un dzejas veltījumus. Literatūras zinātnieks Ilgonis Bērsons (krājuma sastādītājs kopā ar Mārtiņu Bisteru) devis vērtīgus komentārus par Breikša darbiem I un II sējumā, kā arī īsu biogrāfisku izziņu par II sējuma rakstu autoriem. (bs)

 

 

Masačusetas (Massachusetts) pavalstī mītošais latviešu sabiedriskais darbinieks Andris Priedītis iesaka atstāt Strēlnieku pieminekli pašreizējā vietā − ansamblī ar Okupācijas muzeja ēku, atstājot piecstūraino zvaigzni pie cepures vienam no strēlniekiem, otram zvaigzni pārveidojot par veco strēlnieku Ziemsvētku kaujās nēsāto ovālo zīmi, bet trešajam izveidot Latvijas saulīti. Bija daudzi, kas savā laikā valkājuši visas trīs zīmes vienu pēc otras. Vai ir tik neiedomājami, ka šis varētu būt bijis pieminekļa autora [Valža Alberga, 1922-1984] neizteiktais nodoms? Kādēļ trīs vīri? Kuŗā virzienā katrs vēršas, arī būtu svarīgi. Katrā ziņā tam ar saulīti būtu jāskatās uz rietumiem. Daudzi vēsturnieki atzīst, ka, baltajiem uzvarot Krievijas pilsoņu kaŗā, Latvijas neatkarības nebūtu. Tādēļ, arī sarkanajiem strēlniekiem bija sava loma Latvijas labā − tā Andris. (re)

 

 

Latvijas Nacionālā bibliotēka nesen dāvinājusi Ņujorkas Publiskās bibliotēkas (The New York Public Library) Slāvu un baltu nodaļai (Slavic and Baltic Division) ievērojamu skaitu latviešu grāmatu. Dāvinājumam par godu šīs nodaļas lasītava, sākot ar 2001.6.XI, sarīko mūsu līdzstrādnieka Jāņa Krēsliņa iekārtotu izstādi, kas ieliek skatītājos apgaismību par pašreizējo Latvijas grāmatniecību. (re)

 

 

 

Ārzemju mākslas muzejā Velvju zālē (2001.30.XI-1.XII) Latvijas vēstniecība Kanadā (ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu) sarīko Valdas Batrakas un Kanadas mākslinieka Ilgvara Šteina izstādi. Ēkas Pie klostera vārtiem pagrabā atklāts Rīgas Porcelāna muzejs (direktors Jānis Ronis). (ib)

 

 

 

Sentluisā (Saint Louis), Misurī (Missouri) pavalstī. Amerikas Mutvārdu vēstures asociācijas konferencē (2001.17.-21 .X) piedalījās aptuveni 400 biedru ar referātiem 92 dažādās sesijās. Galvenais temats: Publiskie liecinājumi: represiju un pretestības atmiņu dokumentācija. Programmā bija ietverti arī latviešu referāti − Maijas Hinkles Latviešu nacionālā mutvārdu vēstures kolekcija, Intas Karpenteres (Carpenter) Latvieši Brazīlijā un Māras Lazdas II Pasaules kaŗa pieredze Latvijā no etnisko grupu piederīgo perspektīvas. (ba)

 

 

 

Klasiskās mūzikas izdevniecība BIS Latvijas Radio koŗa ieskaņojumā (Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā) laiž klajā Pētera Vaska koŗa mūzikas kompaktdisku Mātes saule ar Zemgali, Mātes sauli, Madrigālu, Liteni, Dona nobis pacem un Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša (Czeslaw Milosz) trīs poēmām. (re)

 

 

 

Ventspils ziemeļu daļā zvejniekciema Staldzene stāvkrastā pērngada novembŗa vētras atsegušas visā divus gs. ilgajā Latvijas archeoloģijas vēsturē vienreizēju bronzas laikmeta (1500-500 g.pr.Kr.) metalla priekšmetu kopatradumu, sastāvošu no 112 priekšmetiem, kas kopā sver 5 644 kg. (re)

 

 

 

Kopš pirmā, ar rakstāmmašīnu rakstītā un primitīvi pavairotā, bēgļu nometnēs strādājošo latviešu ārstu apkārtraksta iznākšanas 1947. gadā Vācijā (pēc Lielās izklīšanas − ASV un Zviedrijā), Latviešu ārstu un zobārstu apvienības orgānam jāpiedzīvo dažādas grūtības un krizes. 70. gados Dr. Raimunda Pavasara vadībā tas kļūst daudzpusīgāks, bagātāks, un no 1980. līdz 1986. gadam, kad stūrmaņa krēslā sēž Dr. Pāvils Vasariņš (60. un 70. gados viņš ir arī aktīvs JG līdzstrādnieks), notiek būtisks lēciens − LAZA Apkārtraksts sāk līdzināties īstam žurnālam, bet tad atkal seko nīkuļošana. Līdz pat apvienības 50 gadu jubilejai (1997), kad to sāk iespiest Rīgā. Pēdējā, 150. numura (red. Dr. Ansis Muižnieks <inqridam@msn.com> koptonis ir gluži pozitīvs − ar ne tikai mediķiem interesējošām informācijas strēmelēm. Uzsaukumā Latvieši, nāciet mājās Paula Stradina Medicinas vēstures muzeja direktors Dr. Kārlis Arons jautā: Kāpēc netiek sludināts konkurss par priekšlikumiem, kā dabūt visus latviešus atkal mājās? (kā no rietumiem, tā arī austrumiem). Uzzinām arī, ka Eiropā valsts finansējums Latvijas zinātnei atrodas priekšpēdējā vietā, pirms Rumānijas. Pirms Dalailamas viesošanās pērngad Rīgā Dr. Pēteris Kļava liek pie sirds saviem kollēgām sakārtot katram sevi, saskaroties ar Viņa Svētību, lai paplašinātu savu apziņu, lai nenorobežotos, ka mums katram ir vienīgā patiesība. Māc. Vilis Vārsbergs norāda uz grūtībām sakarā ar Ķemeru māju (kur trimdas tautiešiem pavadīt vecumdienas) − galvenokārt smagnējā [Latvijas] birokrātijas aparāta dēļ. Dr. Ēriks Niedrītis rakstā Šausmas Ņujorkā min Pasaules tirdzniecības centrā (World Trade Center) nodarbinātus četrus latviešus, kas laimīgā kārtā izglābušies, un pie reizes pavēsta, ka viens no dvīņu torņu architektiem bijis The New York Times (2001.17.IX) intervētais latvietis Modris Pudists. Tā kā latviešu pacienti diasporā bieži vien dakterējas pie savas tautības ārstiem, ceram, ka simtprocentīgi visās LAZA biedru uzgaidāmās telpās varēs atrast ne tikai LAZA Apkārtrakstu, bet arī mūsu kultūras un brīvas domas žurnālu Jaunā Gaita. (re)