Bez terrora pret globālismu?

 

 

Sakarā ar ASV pretterrora kaŗu Afganistānā un citur Dienas redaktors Juris Paiders savā grāmatā Islams un Rietumi izsakās šādi:

ASV polītika islama reģionā nav aprakstāma tikai un vienīgi kā ASV nostāšanās Izraēlas pusē konfliktos ar arābiem. ASV izdevās līdzsvarot savu Tuvo Austrumu polītiku un iegūt draugus un uzticamus sabiedrotos ne tikai Izraēlā, bet arī bagātākajās Arābijas pussalas valstīs. Šai ziņā ASV pozīcijas nostiprināja Sadama Huseina 1990. gadā uzsāktā agresija pret Kuveitu. ASV kļuva par Saūda Arābijas karaļa un Persijas līča Irākas apdraudēto emīru uzticamo sabiedroto. Tas ļāva nodrošināt ASV kaŗaspēka klātbūtni tik stratēģiski svarīgā territorijā kā Persijas līcis (..) Taču šī draudzība ar naftas šeikhiem nemazināja ASV kā islamam naidīgas valsts tēlu tajās islama sabiedrībās, kuŗām nebija nepieciešama tieša ASV palīdzība. ASV un Izraēlas ciešās attiecības nosaka to, ka daudzviet ASV tiek uztverta kā islama ienaidnieks nr. 1.

Proponēju jautājumu diskusijai: kā pretoties amerikāņu globālismam, nepielietojot terroru vai arī − ko darīt latviešiem, lai miermīlīgi saglabātu latviešu nāciju globālizējošā pasaulē?

Juris <zagarins@stcc.mass.edu>

 

 

 

Juri! KAS IR GLOBĀLISMS? Ceru, ka Tev ir, ja ne pareiza, tad vismaz sakarīga definīcija. Citādi Tev vēl iznāks liela cīnīšanās, nezinot pret ko, par ko un ar ko!

Gundars Ķeniņš Kings <kingga@plu.edu>

 

 

 

 

 

Man patīk tā paša Jura Paidera globālisma definīcija grāmatā Pelēkā ekonomika: [pasaules daudzveidības] vietā rodas viena globālā ekonomika, kas principā ir pretrunā ar cilvēka kā sugas izdzīvošanas pamatnosacījumiem. Pašnodrošinošas sabiedrības ziedu laiki iestāsies tad, ja globālu kataklizmu dēļ izjuks pašreizējās ekonomiskās saites. Līdz ar to pašnodrošinošas ekonomikas ir garants tam, ka mūsdienu cilvēce neaizies bojā, ja pašreizējās civilizācijas globālizācijas virziens izrādīsies strupceļā. TĀPĒC GLOBĀLIZĀCIJA UN VISU EKONOMIKU KOPĒJA ABSOLŪTA INTEGRĀCIJA IR LĪDZVĒRTĪGA CILVĒKU SUGAS PAŠIZNĪCINĀŠANĀS PROGRAMMAI. Gluži otrādi, cilvēcei jārūpējas, lai visas īpatnās un savdabīgās civīlizācijas saglabātos un nesāktu pāriet uz Rietumu tipa integrāciju pasaules ekonomikā.

Juris

 

 

 

Paidera minētie „draugi un sabiedrotie” ... tajā gadījumā, kad viena no pusēm ir islamticīga, bet otra − ne, šie jēdzieni prasās pēc precīzēšanas un visticamāk nozīmē pavisam atšķirīgas lietas katras puses uzskatos.

Harijs Bušs <hbush@apollo.lv>

 

 

 

Tā teica bālģīmji par indiāņiem un arī krustneši par latviešu ciltīm. Tāpēc arī ne bālģīmji, ne krustneši nejuta itin nekādus sirdsapziņas pārmetumus, kad lauza savus solījumus un ar viltu un varu „atbrīvoja” no tumsonīgās dzīvības gan indiāņus, gan latviešus.

Juris

 

 

 

Vai pēc Harija domām jāprot pazīt pareizais un nepareizais terrorisms?

Pūks (Vilnis Puriņš) <pooh@parks.lv>

 

 

 

Leģitīmu varas struktūru pasākumus (ieskaitot militāras operācijas) terroristu apkaŗošanai es uzskatu par pareizu un nepieciešamu rīcību. Citādu valodu terroristi nesaprot, kā tas jau daudzreiz pierādījies dažādās vietās. Spēku − saprot vai ir spiesti saprast, kā tagad talibana atlikumi Afganistānā. Nav nekāda „pareizā terrorisma”.

Harijs

 

 

 

Es uzskatu, ka ASV ir dziļi līdzvainīga terrorisma veicināšanā visā pasaulē. Amerika savā jaunajā kaŗā lieku reizi parādās kā valsts, kas neko citu nerespektē, kā varu un „citādu valodu nesaprot”.

Tas nav nekāds liels brīnums, ka Talibans tik ātri tika patriekts Afganistānā. Afgāņu tautu neraksturo ne fanātisms, ne fatālisms. Tie, kas atbalstīja Talibanu, to darīja ar vēsu aprēķinu un tikai savas tēvzemes labā. Pirms Talibans nāca pie varas, Afganistānā bija neaprakstāms chaoss. Kādu laiku Afganistānas ārlietu ministrs Hekmatjārs ar ASV atbalstu ilgstoši terrorizēja pats savu pilsētu Kabulu, ar raķetēm no pilsētas kalniem akli apšaudīdams civīliedzīvotājus. Daudzi afgāņi toreiz (1994) skatījās uz Talibanu kā pēdējo cerību kaut kādas kārtības ieviešanai Afganistānā. To skaitā bija arī Hamids Karzai, tagadējais pagaidu valdības premjers, iekams viņam kļuva skaidrs, ka ASV bija pilnīgi uzticējusi visu stratēģisko domāšanu, plānošanu un naudas dalīšanu Pakistānai. Talibans ātri pārveidojās par bubuli, jo jau no paša sākuma tas bija Pakistānas mēģinājums no Afganistānas posta iegūt sev kādu labumu.

Tagad amerikāņi Afganistānā gāž ārā savu lielo dusmu lēkmi, bet nauda, kā vienmēr, ir izšķirošā vērtība. Tā nav nekāda sagadīšanās, ka Pasaules Banka palīdz Krievijai veidot naftas vadus un terminālus − ar aprēķinu, ka drīz jau Afganistāna būs „brīva”, ka drošs būs ceļš uz naftas laukiem.

Juris

 

 

 

Esmu pret vardarbību. Uzskatu, ka Talibans Afganistānā, tāpat kā leģionāri Latvijā, cīnījās par tēvzemi. Kad lielvaras cīnās un velk deķīti katra uz savu pusi, grūti visiem visu izprast. Un, ja reiz ASV iebrukums Afganistānā un talibu apkaušana ir apsveicama lieta, tad PSRS kaŗaspēka iebrukums Latvijā laikam arī bija apsveicama lieta? Bet man − ne vienā ne otrā gadījumā − nav par ko priecāties, jo abos gadījumos vietējiem cīnītājiem bija cēlāka motīvācija nekā agresoriem.

Pūks

 

 

 

Tad jau vairāk būtu vietā salīdzinājums nevis ar leģionāriem, bet ar okupācijas varu Latvijā 1940. gadā. Praktiski visa Talibana vadība nebija afgāņi, bet gan Saūda arābi, jordanieši, jemenieši u.c. Zemākajos hierarchijas līmeņos bija arī vietējie, bet tik un tā vismaz trešdaļa talibana armijas sastāvēja no svešzemniekiem − pakistāniešiem, arābiem, pat čečeniem. Algotņiem labi maksāja (piem., Saūda Arābija no naftas dolāriem), bez tam viņus apvienoja kopīga reliģija un ideja par islama izplatīšanu vahabitu gaumē (apmēram tāpat kā 1940. gadā iekaŗotājiem bija kopīga komūnistiskā ideoloģija un ideja par „darbaļaužu varas” izplatīšanu visā pasaulē). Afganistānā dzīvojošo tautu liktenis talibanam vispār neinteresēja. Šajā ziņā islams ir tikpat internacionāls, pāretnisks kā komūnistu mācība.

Harijs

 

 

 

Saprotu, uz ko Harijs tēmē − ASV ir dižie pasaules glābēji, bet pārējie, kam šī lielā glābšana nepatīk, ir terroristi. Man tā nešķiet. Globālistu izraisītajam terroram seko nākamais terrora vilnis. Patlaban arī ASV & Co, šaubu nav, izraisīs jaunu terrora vilni, utt, utjpr.

Personīgi esmu šos atbrīvotājus atēdies. Kristieši letiņus esot atbrīvojuši no pagānu ekspansijas, krievi no budžu ekspansijas. Tagad privātizātori ar ES un ASV atbalstu atbrīvo mūs no komūnisma agresijas un aizpilda to tukšumu, kuŗu tas bija izveidojis.

Pūks

 

 

 

Juris apgalvo: ASV ir dziļi līdzvainīga terrorisma veicināšanā visā pasaulē. Bet palūkosimies uz Irāku. ASV ierobežo ar savām lidmašīnām tās kaŗa aviācijas lidojumus, cenšas kontrolēt tirdzniecību. Par spīti tam, Irākas valdošais režīms nodarbojas ar ķīmisko, bakteriālo, kodolieroču izstrādi. Un, ļoti iespējams, tās rīcībā ir starpkontinentālās raķetes šādu ieroču transportam. Irākas tauta šo režīmu nogāzt nespēj. Tas jau ir uzbrucis blakus esošām valstīm. Jā, ASV ir vainīga, ka nesagrāva šo režīmu, kad bija iespēja.

Māris Darbonis <Maris_Darbonis@exigengroup.lv>

 

 

 

ASV ir ļoti tiešā veidā vainīga par Irākas totalitārā režīma ģenēzi, tāpat kā tā ir vainīga par daudz ko citu šai pasaulē. Ne jau, ka ASV būtu visā pasaulē vienīgais ļaunuma cēlonis, bet tā neapstrīdami ir vienīgā valsts, kas ir tik varena, ka no katras tās rīcības, vienalga cik savtīgi domātas, izriet tālejošas sekas visā pasaulē. Taču ASV nespēj tālāk aizdomāties par liekulīgu „neoizolacionismu”. Arī − laiku pa laikam − par vardarbīgu reakciju pret jebkuŗu vairāk vai mazāk vardarbīgu provokāciju. Iesaku ASV veicināt nopietnu starptautisku institūciju veidošanos uz principiāli demokrātiskiem pamatiem. Līdzīgi kā Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pirms Vjetnamas kaŗa rūpējās par suverēnu valstu celtniecību uz tautu pašnoteikšanās principa pamatiem. Manuprāt vienīgais pretlīdzeklis pret terrorismu ir tautu pašnoteikšanās principiāla aizstāvēšana. ASV jāizbeidz kultivēt bubuļus − tad nebūs arī jāmedī bubuļi. Kaŗš nekad nav bijis nekas vairāk kā traģēdija, kā visām pusēm katastrofāla neveiksme. Kaŗa uzvarā gūtais gods un slava ir nožēlojams mīts, pasaciņa, ar ko cilvēki sevi mierina. Taču kaŗš sēj paaudžu paaudzēs naidu, un neviens kaŗš nebūs tas, kas pieliks punktu visiem kaŗiem. Punktu kaŗiem pieliks atzinums, ka kaŗiem nedrīkst dot iespēju un nedrīkst mierīgus risinājumus nopelt.

Juris

 

 

 

 

Esmu par ierobežotu globālizāciju. Maksimāli globālizējamies iepretī mūsu domu un vērtību biedriem, neierobežoti tirgojamies, bet bez jebkādas uzkundzēšanās vai pamācīšanas ar varas draudiem. Esmu par saimniecisku globālizāciju, bet tikai daļēji par vērtību, kultūras un civīlizācijas globālizāciju. Par islamu vai, pareizāki sakot, polītisko islamismu − tas ir aptuvens līdzinieks 20.gs. komūnismam. Civīlizāciju konflikts jau ir sācies, tas tikai sasniedza zināmu saasinājumu 9/11. Islamisma mērķis ir radīt globālu kalifātu ar terroru kā līdzekli, iznīdēt demokratiju, paverdzināt sievietes un vīriešus padarīt par bārdainiem robotiem, kas buldurē Korānu no rīta līdz vakaram, un klausa kādam pusanalfabēta tipa Omāram.

Juris K <j_kaza@yahoo.com>

 

 

 

Baigā varoņētika! Nevainīga pretinieka nav. Tātad bez žēlastības! Gūstekņus neņemt! Talibānieši varoņētiku izpildīja priekšzīmīgi. Vienīgā kļūda − neierobežojās uzbrukt vājākiem (piem., sievietēm), bet gan spēcīgākam pretiniekam. Tā ir − dzīvo ar zobenu, mirsti ar zobenu, raķešbumbām, terroru...

Aija Veldre Beldava <beldavsa@indiana.edu>

 

 

 

Globālizācija nav nekas ļauns. Visa cilvēces attīstība iet virzienā tam pretī. Gadās attīstības periodi, gadās stagnācijas, bet kopumā tieši tā − no atsevišķām nelielām, tālu viena no otras dzīvojošām pirmatnējām kopienām uz aizvien ciešākiem kontaktiem, izdevīgākiem tirdzniecības darījumiem, interesantu jaunumu ātrāku uzzināšanu, patīkamām garšvielām, jauniem ārstniecības preparātiem, jā − diemžēl arī drāmatiskiem kaŗiem. Bet kopsummā attīstības virziens ir nepārprotami skaidrs.

Mēs īstenībā jau sen esam globālizācijas procesos iekļāvušies un daudzus simtus gadu diezgan sekmīgi saglabājuši savas nacionālās vērtības. Jārūpējas tikai, lai turpinātu mūsdienu apstākļos tādā pat garā kā vācu, zviedru, krievu un sazini vēl kādos laikos − saglabāt savu pasaules uztveri.

Harijs

 

 

 

Globālizācija nav viennozīmīgs progress! Globālizācijas process sākumā marģināli pazemina cenas, tādējādi izspiežot no tirgus mazākus ražotājus (to dara ar zemām cenām, izmantojot mazas vai nabadzīgas zemes, vai arī uzpērkot mazos konkurentus) − un pēc tam nostiprinās oligarchi − monopolisti! Beidzamo mēnešu laikā ir bijusi izdevība salīdzināt lielās veikalu „ķēdes” vairākās zemēs − izvēle bēdīga, cenas daudzkārt zemas, jo kvalitāte vāja! Vietējie produkti aizvien biežāk maldina − lieto vecos preču nosaukumus, ko – „globālizējot” − nopircis multinacionālais uzņēmums, lietojot tos uz ārzemēs ražotām precēm! Multinacionālie uzņēmumi to pašu preci pārdod dažādās zemēs zem dažādiem nosaukumiem par dažādām cenām, tā maldinot vietējo patērētāju!

Uģis G. Bērziņš <ugis.berzins@swipnet.se>

 

 

 

Globālisms nav viens un tas pats kas tirdzniecība! Tie no mums, kas sevi uzskata par antiglobālistiem, nekādā gadījumā nav pret starptautisku tirdzniecību! Nevajag tās lietas vienkāršot līdz izsmieklam. Globālisms ir tāds pat internacionālisms, pret kuŗu Harijs saņēmis pretpoti padomju laikos Latvijā − centralizēta impērija, kas iekārtojas uz elites pašlabuma principa, nevis uz tautu pašnoteikšanās principa un ilgtermiņa izdzīvošanas un sadzīvošanas pamata.

Juris

 

 

 

Par globālizācijas it kā cenšanos pēc elites pašlabuma principa − manuprāt, tas ir pilnīgi no gaisa pagrābts apgalvojums. Klasiskais globālisma piemērs − starptautiski finansētā mikroelektronikas rūpniecības attīstība vairākās Āzijas valstīs − nebūtu iespējama bez visai ilga termiņa kapitālieguldījumiem, kas, kaut cik pareizas valsts polītikas gadījumā, nāk ļoti par labu pašai valstij un tautai. Salīdzini ekonomikas un rūpniecības stāvokli Taivanā un kontinentālajā Ķīnā.

Harijs

 

 

 

Šo ilgā termiņa pārstrukturēšanos noteic nevis pašas valstis vai − Dievs, pasarg’! − to tautas, bet gan internacionāli speciālisti globālās pārstrukturēšanas jautājumos, SVF konsultanti no mīļās Amerikas. Tās valstis, kas par spīti šiem speciālistiem veidojušas pašas savu attīstības polītiku, ir arī pašas savu attīstību panākušas un noturējušas, to starpā Taivana. īpaši pārejas laikos vai grūtos laikos atsevišķām valstīm vajadzētu izteikti nacionālu valdību, kas rūpējas, lai valstij veidotos sava vieta un savs labums globālizējošā pasaulē. Saprotu, ka pasaule top arvien intīmāka un ciešāk kopā saistīta ar sakaru u.c. technoloģiju starpniecību. Valsts nozīme sabiedrības sadzīvē izteikti mainās. Daudz kas notiek ļoti sarežģītās tirdzniecības un finansu plūsmēs, un šo plūsmju regulācija prasās pēc starptautiskām institūcijām. Bet šīm institūcijām jābūt demokratiskām, nevis tikai amerikāniskām.

Juris

 

 

 

Demokratija − ar visiem trūkumiem, liekas, ir labākais veids kā izšķirt jautājumus. Tomēr, no Rietumu viedokļa skatoties, demokratija var arī apdraudēt ES un Ziemeļamerikas cilvēku grūti iegūtās tiesības. Ja visi tie cilvēku miljoni Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā gribētu ievest tādu kārtību, pie kādas viņi ir pieraduši, viņi varētu pārbalsot tā sauktos Rietumus, jo viņu ir tik daudz.

Atkāpsimies no Latvijas un paskatīsimies uz Afganistānu. Nu tā būšot neitrāla territorija, bet vairums vīriešu tur staigā apkārt ar šaujamo plecā. Nāks gudrie no Rietumiem un teiks: ieroči jānoliek! Viņi pretosies, jo uzskata, ka ieroči ir izdzīvošanas jautājums. Vai, no mūsu viedokļa skatoties, ir kādas šaubas, ka ieroči būs kaut kad jānoliek? Jautājums tikai, vai un kad viņi būs gatavi atļaut iestāties mieram.

Anita Liepiņa <liepag@idirect.com>

 

 

 

Redzi kā ir, Anita! Rietumos dzīvojot, arī domāšana rietumnieciska − bail vienīgi no tā, ka cilvēku miljoni var pārbalsot citus cilvēku miljonus. Vajag tomēr mēģināt iejusties arī miniatūras valstiņas ādā − tādā kā Latvijā, piemēram. Ja mēs nebūtu spirinājušies pretī, jau sen būtu pārbalsoti − gan NVS jeb Neatkarīgo Valstu sadraudzībā jau būtu iestājušies, gan krievu valodu par valsts valodu noteikuši, gan Saeimu vēlētu pēc tautību principa − cik procentu krievu valstī, tik arī jābūt parlamentā, utt.

Globālismam nav jātic, globālisms ir, gribam to vai negribam. Tā ir loģiska pasaules attīstība, kuŗu apturēt varbūt varētu vienīgi labprātīga ielīšana atpakaļ alās, bet diezin vai mēs tam būtu ar mieru.

No vēja taču mēs sargājamies, ceļot mājas. Pret salu − kurinot uguni. Kad līst, uzslejam lietussargus. Tas pats ar globālismu − jāceļ vairogs pret tādām parādībām, kuŗas mums kaut kādā veidā var nodarīt pāri. Un papilnam jāizmanto derīgās. Cīnīties šodien pret globālismu ir tas pats, kas viduslaikos dedzināt zinātniekus uz sārta.

Ausma Ābele <aabele@sveiks.lv>

 

 

 

Cīnīties šodien pret globālismu ir tas pats, kas viduslaikos pēc kristībām mazgāties Daugavā.

Juris

 

 

 

Tātad pilnīgi bezjēdzīgs pasākums, ja neskaita, protams, zināmu labumu, ko vispār dod mazgāšanās higiēnas apsvērumu dēļ.

Harijs

 

 

Publikāciju sagatavoja Juris Žagariņš

 

 

Irānā dzimušā, bet nu jau daudzus gadus Rietumos mītošā Širina Nešata (Shirin Neshat) ar savām mākslas filmām un fotogrāfiju pazīstama visos kontinentos − saņēmusi neskaitāmas godalgas. Viena no pēdējām − Zelta lauvas balva Venēcijas bienālē.

Lojalitāte un modrība. 1994. Uz Nešatas pašas pēdām, vārsma farsī valodā.