|
1. sūra. Atvērēja
Līdzcietīgā, žēlsirdīgā Dieva vārdā!
(1) Slava Dievam, pasauļu Kungam, (2) Līdzcietīgajam, Žēlsirdīgajam, (3) Tam, Kuŗš valdīs pār Tiesas dienu! (4) Paties, Tev mēs kalpojam un Tevi mēs saucam palīgā! (5) Ved mūs taisnu ceļu, (6) to ceļu, kur Tevis aplaimotie, (7) nevis kur tie, uz kuŗiem − dusmas, nedz tie, kas alojas. |
 |
|
67. sūra. Valstība Līdzcietīgā, žēlsirdīgā Dieva vārdā! (1) Svētīts Tas, Kam valstība, Kam vara pār visu, (2) Kas radījis nāvi un dzīvību, lai jūs pārbaudītu, − kuŗam no jums būt savos darbos labākam? − Viņš, Visspēcīgais un Visapiedevējs, (3) Kuŗš radījis septiņas debesu velves − nekamī, ko radījis Līdzcietīgais, tu neieraudzīsi aplamību! Vērs skatienu − vai tu redzi kaut spraugu? (4) Nu, tad vērs vēlreiz skatienu − atgriezīsies tavs skatiens mulss un apnicis!
(5) Mēs taču izrotājām tuvīnās debesis gaismekļiem, Mēs nolikām tos par nomētāšanu sātaniem, kuŗiem sataisījām jau sodību liesmās. (6) Un tādiem, kas netic savam Kungam − elles sodība, un nejauks šāds gals! (7) Kad tos nosviež tajā, tie dzird to rēcam, kad tā mutuļo, (8) nupat vai plīstot aiz niknuma! Ikreiz, kad tajā sviež ļaužu baru, tās sargi tiem jautā: vai tad nav nācis pie jums brīdinātājs? − (9) Tie saka: jā, brīdinātājs gan nāca pie mums, tak mēs to saucām par meli un teicām: neko Dievs nav licis sacīt − jūs it visai maldāties! − (10) Un tie saka: ak, būtu mēs klausījuši, aba būtu mēs apdomājušies − nu nebūtu mēs starp liesminiekiem! − (11) Un tie atzīstas savā grēkā, tak − prom, jūs liesminieki!
(12) Paties, tiem, kas savu Kungu bijā klusībā − tiem piedošana un liela atalga. (13) Vai apslēpjat savu sakāmo, vai atklāti pateicat − paties, Viņš zina, kas krūtīs − (14) vai gan nezinās Tas, Kuŗš radījis − Viņš tak ir Prātīgais, Jautīgais!
(15) Viņš − Tas, Kuŗš darījis jums zemi gludu, ka tekat pa tās kamiešiem un ēdat ko Viņš devis − un pie Viņa jums augšāmcelties! (16) Vai esat droši, ka Tas, Kuŗš debesīs, neliks zemei jūs aprīt − lūk, tā jau sakustējās! (17) Vai esat droši, ka Tas, Kuŗš debesīs, nesūtīs pār jums virpuli, ka uzzināt, kāds ir Mans brīdinājums! (18) Tie, kas bija pirms šiem, sacīja: meli! − un kāds tiem bija Mans biedinājums?! (19) Vai tad tie neredz, kā putni pār viņiem pleš spārnus un sakļauj? Neviens tos nebalsta, tik Līdzcietīgais! − paties, it visu Viņš vēro! (20) Kuŗš taps jums par kaŗapulku un pasargās jūs, kā vien Līdzcietīgais? Paties, neticīgie viļas! (21) Kuŗš dāvās jums iztikas tiesu, ja Viņš atraus to, ko dāvā? Ak, nē! − tie turas tik pie lepnības un pie neatzīšanas. (22) Kuŗš tad ir vadīts un vests − tas, kuŗš staigā, uz vaiga klupdams, vai tas, kuŗš līdzeni staigā pa taisnu ceļu?
(23) Saki: tas Viņš, Kuŗš radījis jūs un devis jums dzirdi, redzi un sirdsprātu! Par maz jūs tencināt! (24) Saki: tas Viņš, Kuŗš jūs izkaisījis pa zemi un pie Viņa jūs tiksiet atpulcēti! (25) Tie sacīs: kad piepildīsies šis biedinājums, ja vien runājat taisnību? − (26) Saki: to zina vien Dievs − patiešām, es esmu tikai skaidrsirdīgs brīdinātājs! − (27) Kad viņi to ieraudzīs tuvu, tad neticīgo vaigs viebsies, un viņiem teiks: lūk, tas, pēc kā kārojāt!
(28) Saki: lūkojiet paši, vai deldēs Dievs mani un tos, kas ar mani, vai apžēlos mūs − bet kas gan glābs neticīgos no sūrās sodības? (29) Saki: Viņš − Līdzcietīgais! Viņam mēs ticam, uz Viņu paļaujamies! Gan uzzināsiet, kuŗš tas, kas visai maldās! (30) Saki: lūkojiet paši, ja rīt pat jūsu ūdeņi aizirgs pazemē, vai būs kāds, kas dotu jums avotūdeni?
|
 |
|
78. sūra. Vēsts
Līdzcietīgā, žēlsirdīgā Dieva vārdā!
(1) Par ko viņi cits citu izprašņā?
(2) Par diženo vēsti, (3) to, par kuŗu viņi nav vienisprāt.
(4) Ak, nē − viņiem nāksies uzzināt! (5) Un vēlreiz − nē! Viņiem nāksies uzzināt! (6) Vai Mēs nenolikām zemi par cisām (7) un kalnus par balstiem? (8) Mēs radījām jūs pāriem, (9) un nolikām jums miegu par atpūtu, (10) un nolikām nakti par segu, (11) un nolikām dienu rūpestiem,
(12) un uzcēlām pār jums septiņas debesvelves, (13) un nolikām gaismekli mirdzošo, (14) un šļācām no tūcēm ūdeni irdzošo, (15) ka Mēs ar to izaudzētu labību un stādus, (16) un zarzaru dārzus.
(17) Tiešām, Nošķiršanas diena [*] jau nozīmēta! (18) diena, kad pūsta tiks taure, un jūs nāksiet pulkiem, (19) un vērsies debesis kā vārti, (20) un gaisīs kalni kā dūmaka.
(21) Tiešām, Elle tiem veras − (22) tur negantie tveras, (23) tur tie paliks uz laikiem, (24) tur tie nebaudīs dziesmu un nekādu dzersmu, (25) tik verdošu ūdeni un pūžņu smalstu − (26) pienācīgu algu.
(27) Tiešām, nolēsi tie negaidīja (28) un Mūsu zīmes tie noraidīt noraidīja, (29) bet visu Mēs uzskaitījām grāmatā! − (30) Nu nobaudiet! Un Mēs jums nepieliksim neko, kā tik sodību!
(31) Tiešām, bijīgajiem − guvums: (32) dārzi un vīnogulāji, (33) un pilnkrūtes vienaudzes, (34) un kauss, pilns līdz malām! (35) Viņi nedzirdēs tur ne tenkas, ne melus.
(36) Tā − atalga no tava Kunga, balva un atlīdzība (37) no Kunga pār debesīm un zemi, un pār visu, kas starp tām, no Līdzcietīgā, Kuŗu tie neuzdrīkstēsies uzrunāt. (38) Tajā dienā nostās Gars [**] un eņģeļi pēc kārtas, tie nerunās − vien tas, kuŗam būs atļāvis Viņš, Līdzcietīgais − un tas pateiks taisnību. (39) Tā būs Patiesības diena − un kas grib, tas lai atgriežas pie sava Kunga! (40) Tiešām, Mēs brīdinājām jūs par sodību, kuŗa tuvu − par dienu, kad cilvēks ieraudzīs, ko viņa rokas darījušas! Tad zaimotājs teiks: Ak, kaut es būtu − pīšļi!
* Nošķiršanas diena − Pastarās tiesas diena, kad cilvēku labie darbi tiks nošķirti no ļaunajiem. ** Komentātori parasti atzīmē, ka te minēts eņģelis Gabriēls. |
 |
|
95. sūra. Vīģeskoks
Līdzcietīgā, žēlsirdīgā Dieva vārdā!
(1) Pie vīģes un olīvkoka (2) un pie Sīnaja kalna, (3) un pie šīs drošās pilsētas! [*]
(4) Tiešām, Mēs radījām cilvēku vislabākajā no veidnēm, (5) bet galā noliksim viņu zemāk par zemākajiem!− (6) tak ne tos, kuŗi tic un pēc taisnības dara, tiem − nebeidzama atalga!
(7) Kas gan vēl spēs sacīt, ka tu melo par Tiesas dienu [**]...− (8) vai Dievs nav vistaisnākais tiesnesis?!
* Drošā pilsēta − svētceļnieku neaizskaramības garantijām nodrošinātā Meka. Viena no tradīcijām lasa visas četras zvēresta piesaistes kā vietvārdus, jo Damaskas kalnos audzētas vīģes, bet Jeruzalemes kalnos olīves. ** Vai: Kas gan vēl liek tev noliegt Tiesas dienu − |
 |
|
100. sūra. Auļotajās
Līdzcietīgā, žēlsirdīgā Dieva vārdā!
(1) Pie elsus auļodamām [*], (2) pie šķilšus šķeldamām dzirkstis, (3) pie rītausmā uzklupdamām, (4) pie putekļus saceldamām (5) un pašā viducī klupšus ieklupdamām:
(6) paties, cilvēks nav savam Kungam pateicīgs! (7) Un pats viņš tam liecinieks − (8) ak, cik stipri viņš labumus kāro!
(9) Vai viņš nezina − kad tie, kas kapos, uztrūksies (10) un tas, kas krūtīs, atklāsies, (11) paties, viņu Kungs tai Dienā visu par viņiem zinās!
* Apzvērējumā izmantotā divdabja siev. dz. liecina, ka 6. gs. beduīni savos kaŗos un sirojumos īpaši augstu vērtējuši ķēves un kamieļmātes. |
 |
|
105. sūra. Ziloņi
Līdzcietīgā, žēlsirdīgā Dieva vārdā!
(1) Vai tad neredzēji, kā tavs Kungs darīja ziloņvedējiem [*]? (2) Vai Viņš tiem nelika vilties pašu viltībā? (3) Viņš sūtīja pār tiem putnus bariem, (4) lai tiem trāpa ar māla šķēpelēm
(5) Viņš tos samala kā salmus!
* Te vēstīts par kristieša Abrahas, Abisīnijas vietvalža Jemenā neveiksmīgo kaŗagājienu uz Meku, kas noticis Muhammeda dzimšanas gadā. Pagaidām vārdu al fil, kas var izteikt kā vienpatni, tā kategoriju, tulkoju ar daudzskaitli: ziloņu taču bija pulka. |
 |
105. sūra.
|
Ēģiptiešu Korānā
|
Kufiešu rakstībā
|
|
Marokāņu rakstībā.
|
Turku rakstībā.
|
