SOMU JĒGERU BATALJONS

Lackman, Matti. Jääkäreiden tuntematon mistoria. Suomen vai Saksan puolesta? Jääkärifiikkeen ja jääkäripataljoona 27:n (1915-1918) synty, luonne, mielialojen vaihteluita ja sisäisiä kriisejä sekä niiden heijastuksia itsenäisen Suomen ensi vousiin saakka. Helsinki: Otava, 2000. 879 lp.

 

Šī somu vēsturnieka monografija par kādu somu kaŗavīru vienību I Pasaules kaŗā satur ziņas, kas svarīgas arī tiem, kas interesējas par Latvijas vēsturi. Grāmatas gaŗā virsraksta aptuvens tulkojums varētu būt šāds: Maz zināma jēgeru [somu strēlnieku] vēsture. Par Somiju vai Vāciju? Somu jēgeru kustības un 27. jēgeru bataljona rašanās un raksturs. Viņu uzskatu svārstības, iekšējās krizes un uzskati līdz Somijas neatkarības pirmajiem gadiem.

Kā tas ir labi zināms, I Pasaules kaŗa laikā Vācija, lai gūtu uzvaru pār Krieviju, nedomāja to iegūt vienīgi militārā veidā. Tā visā slepenībā veicināja, organizēja un financiāli atbalstīja visdažādākās polītiskās organizācijas un pasākumus, kas palīdzētu graut tās pretiniekus arī no iekšienes. Vāciešiem bij labi zināmi daudzo Krievijas imperijas tautu centieni iegūt lielāku pašnoteikšanos un novērst krievināšanu un krievu dominēšanu nekrievu apdzīvotos Krievijas imperijas novados. Šai sakarā tika savervēts un izveidots somu tā dēvētais 27. jēgeru bataljons, kas jau samērā drīz pēc kaŗa sākuma tika intensīvi apmācīts Vācijā un pēc apmācību beigšanas nosūtīts kā vācu armijas daļa uz Rīgas fronti, lai cīnītos pret krievu armiju, kuŗas sastāvā tai laikā bij arī latviešu strēlnieku bataljoni, vēlāk pulki. Rīgas pievārtē šī somu vienība pavadīja ilgu laiku. Lakmaņa monografijā par to rodama sīka informācija, kas papildināta ar kartografiskām norādēm, kur tieši šī vienība bij iesaistīta. Sevišķu vērību vācieši bij veltījuši somu virsnieku apmācībai. Liels procents šo virsnieku vēlāk neatkarīgās Somijas armijā ieņēma vadošu vietu, tāpat tiem bij nozīmīga loma asiņainā somu pilsoņu kaŗā.

Somu pretkrievisko militāro vienību organizēšana ietilpa tais pašos Vācijas pasākumu plānos, kuŗu ietvaros ar lieliem līdzekļiem tika atbalstīti Krievijas boļševiki. Ļeņins ar vācu armijas vilcienu no Šveices cauri Vācijai un Skandināvijai tika nogādāts uz Krieviju, lai veicinātu tās graušanu no iekšienes.

Ir vērts arī pieminēt, ka Vācijas ārlietu ministrijas vadošu aprindu uztverē latviešu sarkanie strēlnieki, cīnoties par Ļeņinu, cīnījās Vācijas interesēs. Tās cerēja, ka Ļeņina komūnisti un to balstītāji, graujot Krievijas imperiju no iekšienes, aicinot izbeigt kaŗu pret Vāciju un tās sabiedrotiem un pēc Oktobŗa revolūcijas un varas pārņemšanas noslēdzot Brest Ļitovskas miera līgumu, ievērojamā veidā atvieglos Vācijai gūt uzvaru arī rietumu frontē. Protams, kā mēs zinām, šīs Vācijas ilūzijas par uzvaru kaŗā neīstenojās, bet tās atbalsts dažādām polītiskām organizācijām un pasākumiem, visnotaļ Ļeņina boļševikiem, par ko pēc II Pasaules kaŗa ir publicēts liels skaits labi dokumentētu publikāciju, bij nozīmīgs faktors Krievijas cariskā un Kerenska režīmu likvidēšanā un komūnistiskās Krievijas tapšanā.

 

Jānis Krēsliņš