VISS PAR JUMI

Liene Neulande. Jumis senlatviešu reliģijā. Rīgā: Minerva, 2001. 207 lp.

 

Šis izdevums ir autores 1977. gadā Stokholmā izdotās grāmatas Jumis, die Fruchtbarkeitsgottheit der alten Letten (Jumis, seno latviešu auglības dievība) latviskais tulkojums, no kura svītrota nodaļa par lietuviešu apkūlību tradicijām. Latviešu izdevuma literārā redaktore ir Inta Čaklā.

Autore savā darbā izmantojusi visai plašu baltu tautu materiālu par rudens ražas novākšanas tradicijām un ticējumiem, pēdējos mēģinot iztulkot kā reliģiskas pārliecības lieciniekus. Viņa izteikusi gan savas, primāros avotos balstītās atziņas, gan iztirzājusi citu latviešu un cittautu autoru viedokļus. Izlietotajos avotos ietilpst kā leksikas un folkloras materiāli, tā arī vēsturiskā dokumentācija. Lai izvairītos no nepamatotiem minējumiem un secinājumiem, darbā izmantots tikai empīrisks vēstures materiāls, pielietājot, starp citu, salīdzinošās lingvistikas, kā arī tekstu kritikas metodi.

Darbs iedalīts sešās nodaļās. Pirmajā nodaļā autore aplūko vārda jumis etimoloģiju un semantisko nozīmi. Šim vārdam dainās atrodamas kādas 12 vīriešu dzimtes un tikpat daudz sieviešu dzimtes formas. Rakstos jumis pirmoreiz pieminēts Rīgas mācītāja L. Depkina 18. gs. sākumā izdotajā vārdnīcā, bez tuvāka paskaidrojuma par vārda nozīmi. 18. gs. otrajā pusē J. Lange un G. Stenders savās vārdnīcās paskaidro, ka jumis apzīmē divus kopā saaugušus riekstus, ābolus, vārpas utt. Tālāk iztirzāti vārda jumis etimoloģiskie sakari ar citām indoeiropiešu valodām, atklājot, ka lietuviešu un senprūšu valodās šāda vārda ar latviešu vārdam atbilstošu nozīmi nav, un noraidot domu par aizguvumu no somugru (lībiešu, igauņu) valodām.

Otrajā nodaļā iztirzāts jumis baltu tradicijās, latviešu materiāla izpētei par pamatu ņemot dainas. Vai personificētā būtne jumis un tam piedēvētā darbošanās liecina par senu reliģisku tradiciju? Autore atzīmējusi vairāku pētnieku atšķirīgos uzskatus šai jautājumā. Leišu folklorā jumis nav sastopams, taču tur auglības un ražas novākšanas paradumos darbojas personificētajam jumim līdzīga būtne, tikai ar citu nosaukumu.

Trešajā nodaļā, atkal analizējot dainu tekstus, apskatīts jumis auglības kultā kā labas ražas un saimnieku turības veicinātājs, un aplūkotas simboliskas izdarības, ko autore sauc par kulta drāmu, t.i., jumja bēgšana, ķeršana, atgriešanās mājās, mielasts, dziedāšana. Autore uzskata, ka ar jumja kultu saistīto dziesmu tekstu analīze liecina par patiesa reliģiska kulta reliktiem.

Baltu pētnieku līdzšinējos uzskatus par jumi un to novērtējumu autore izklāsta ceturtajā nodaļā. No latviešu folkloras pētniekiem un vēsturniekiem šeit minēti L. Adamovičs, A. Aizsils, E. Brastiņš, Linda Dumpe, A. Johansons, K. Kasparsons, O. Līdeks, V. Maldonis, D. Ozoliņš, A. Ozols, K. Straubergs un P. Šmits, turklāt arī vācu pētnieks V. Manharts (Mannhardt) un amērikāņu Freizers (John Frazer).

Piektā nodaļā aplūkots baltu tautu materiāls starptautiskajā pētniecībā. Autore norāda, ka cittautiešu pētnieku interese tieši par jumi ir lielā mērā tikai valodnieciska.

Īss pārskats un materiāla analīzes kopsavilkums atrodams sestajā nodaļā Jumis un teorētiskas diskusijas par auglības dievībām. Pamatojoties uz iztirzātajiem avotiem, autore secina, ka latviešu, resp. Baltu tautu reliģijā figurē auglības dievs, saukts Jumis, un ar šo dievu Jumi ir saistījies izteikts auglības kults, tādēļ Jumis, tipoloģiski pieder tai pat zemkopju tautu dievu grupai kā Dēmetra, Cerera, Ozīriss u.c.

Pirmajā pielikumā sakopotas visas izmantotās dainas ar variantiem, otrajā pielikumā ir jumja dziesmu melodiju notis no J. Vītoliņa materiāliem. Seko publicēto avotu un literātūras saraksts un personu rādītājs, kas liecina par autores pūlēm iepazīties ar iespējami plašu materiāla bazi savam darbam.

Citiem pagātnes pētniekiem, vēsturniekiem un folkloristiem varbūt liks saausīties autores savam darbam liktais virsraksts, jo, cik zināms, pagaidām vēl nebūt nevalda vienprātība par jautājumu, vai mūsu senču ticējumu un tradiciju kopojumu var pamatoti apzīmēt par "senlatviešu reliģiju." Šo rindiņu rakstītāja izlemšanu par strīdīgo jautājumu atstās gudrāku prātu ziņā un ar interesi gaidīs lasītāju viedokļus vēstulēs mūsu žurnālam.

 

Biruta Sūrmane

 

Autore ir JG līdzredaktore