Jaunā Gaita nr. 230, septembris 2002

 

No 1941.14.VI uz Iekškrieviju deportētajiem aptuveni 15 000 Latvijas pilsoņiem 4 000 bijuši bērni līdz 16 gadu vecumam. Ap 10% laimējies pārdzīvot PSRS nāves nometnes, bet vairums no viņiem savu mūža galu joprojām pavada Sibirijā, galvenokārt Krasnojarskas un Tomskas apgabalos, daļēji tādēļ, ka Latvijas valdība līdz šim neizprotamā kārtā nav nekādi veicinājusi viņu atgriešanos dzimtenē. Par šo šausmu stāstu nepārprotamu liecību dod režisores Dzintras Gekas profesionāli uzņemtā dokumentālfilma Sibirijas bērni. Toronto mītošajai rakstniecei Indrai Gubiņai filma izsauc šādu reakciju: ...rādītie cilvēki cilvēcīgu dzīvi (..) nemaz nepazīst. Valoda viņiem atņemta, daži vēl kaut cik pareizi var runāt latviski. Viņu bērnība pagāja badā, salā, smagā darbā. Kādēļ viņi vēl arvien ir Sibirijā, ja Latvija tagad brīva? Bet Ziemelkalifornijas Apskata redaktors, mākslinieks Gvīdo Augusts pēc filmas noskatīšanās Sanfrancisko mudina par mums nodarītajām pārestībām pieprasīt vismaz monetāru atlīdzību Krievijai, kas ir atbildīga par Staļina noziegumiem. Varbūt šim nolūkam Džordžs Bušs būšot ar mieru piespēlēt dažus miljonus savam draugam Putinam, piebilst Gvīdo. (re)

 

 

Vienlaicīgi Jorkas Universitātes mākslas galerijā (Art Gallery of York University), Koflera galerijā (Koffler Gallery) un Kanadas Mūsdienu mākslas mūzejā (Museum of Contemporary Canadian Art) no 2002.17.V līdz 30.VI skatāma izstāde Regarding Landscape (Par ainavu). Vija Celmiņa pārstāvēta ar darbu Tuksneša virsma #2 (1992) un ierobežotā izdevumā Vitneja Amerikas mākslas mūzeja Ņujorkā klajā laisto grāmatu (cena $1 000!) The View (Skats, 1985), kas sastāv no Česlava Miloša (Czeslaw Milosz) dzejas un Celmiņas mezotintiem. (ib)

 

 

2002. gada maijā Latvijā tika visai plaši atzīmēta komponistes Lūcijas Garūtas (1902-1977) simtā dzimšanas diena ar vairākiem viņas darbu koncertiem, kuŗos piedalījās arī ārzemju latviešu mākslinieki, pianists Arturs Ozoliņš (Kanada) un baritons Pauls Berkolds (ASV). Tautas atmiņā neizdzēšamu iespaidu atstājusi Garūtas orātorija Dievs, Tava zeme deg ar Andreja Eglīša tekstu, kuŗā izskan tautas sāpju kliedziens, II Pasaules kaŗa baismas plūdiem klājoties pāri Latvijai. Komponistes pēdējais lieldarbs ir orātorija Dzīvā kvēle ar Raiņa tekstu, ko raksturo tās „nacionālais kolorīts un satura ētiskā integritāte” (L. Apkalns, Latvju mūzika Nr. 9). Par L. Garūtas skaņu mākslas kalngalu Apkalns uzskata operu Sudrabotais putns − fantāziju par izplatījuma lidotāju Māri. Garūta sarakstījusi daudz solo dziesmu ar klavieŗu pavadījumu, simfonisko teiksmu Zelta zirgs (Raiņa teksts), vairākas simfonijas un citus darbus. Viņas skaņdarbi Manā dzimtenē un Meditācija (abi 1935. g.) saņēma Latvijas Kultūras fonda godalgu. (bs)

 

 

No Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījuma (2001. gada beigās) par latviešu valodas zināšanu un lietošanu uzzinām, ka ne tikai 96% latviešu, bet arī 87% nelatviešu (galvenokārt krievu) ieskatā visiem Latvijas iedzīvotājiem jāprot latviešu valoda. Bet visiem jāprotot arī krievu valoda − tā 56% latviešu un 83% Latvijā mītošo krievu. 80% latviešu, 64% krievu un 65% pārējo mazākumtautību piederīgo norādījuši uz angļu valodas apgūšanas nepieciešamību. Bet latviešu valodas zināšanu līmenis nelatviešiem joprojām zems − tikai 13% valodas prasme atbilst augstākās pakāpes prasībām. (re)

 

 

 

Mārtiņa Zīverta kontā ir apmēram ducis kamerlugu, ko raksturo ne tikai ierobežots personu skaits un parasti viena spēles norises vieta, bet, galvenais, konflikta dziļi psīcholoģisks izgaismojums. Viena no tām ir Cenzūra (1951), ko autors nodēvējis par skumju komēdiju trijos cēlienos un kuŗas darbība noris kādā bēgļu nometnē toreiz amerikāņu zonā, 1947. gadā. Tur atspoguļots „mazās varas” laiks uzvarētajā Vācijā (..) DP [Displaced Persons] nometnēs. Šī mazā luga rakstīta par tā laika stulbuma orģijām, ko (līdz nākamajam) cilvēkiem nepatiks atcerēties − tā Zīverts Cenzūras pēcvārdā. Lugas jauniestudējumu (2002.IV) Dailes teātŗa kamerzālē ļoti atzinīgi novērtē Gundega Saulīte (LML 2002.18.IV) − viens no tēliem, nometnes Komandants ar amerikāņu armijas ķiveri galvā Jura Strengas režijā pārstāvot ja ne brutālu, tad vismaz stipri inertu un aprobežotu varu... Bet jauniestudējuma ceturtā izrāde diemžēl bija jānoskatās pārdesmit cilvēku sabiedrībā, no kuŗiem vismaz pieci bija šī teātŗa darbinieki. Kādēļ tik vien? − Skatītāji ir pieradināti pie vieglā repertuāra, sēnalu ludziņām, izklaidējošās mūzikas koncertiem, sirsniņām, gultām utt (..) Tauta prasa izpriecas − tāds ir teātŗa kritiķes spriedums. (re)

 

 

Latvijas Nacionālā opera un Latvijas vēstniecība Francijā no 2002.19.VIII līdz 8.IX rīkoja izstādi Ilmārs Blumbergs, Aīda, Burvju flauta. Paris 2002 ar UNESCO un Francijas Senāta atbalstu Luksenburgas pils oranžērijā. Tās pamatā Blumberga scenografija Verdi Aīdai un Mocarta Burvju flautai. Izmantoti visi šodienas mākslas mediji − glezniecība, grafika, tēlniecība, skaņa, gaisma, foto un video projekcijas. (ib)

 

 

Ar 7. jūniju Rīgā iznāk jauns nedēļas kultūras laikraksts Forums (kā Neatkarīgās Rīta Avīzes pielikums), kuŗš uzvarējis Kultūras ministrijas rīkotajā finansējumu konkursā. Galvenā redaktore Inga Šteinmane. (ib)

 

 

Zaļenieku pagasta lauksaimnieks Zigmārs Turčinskis saņem Valsts prezidentes Vēsturnieku komisijas prēmiju par maģistra tēzi Latvijas nacionālo partizānu cīņas Ziemeļvidzemē 1945.-1959. Vairāki tagad doktoranda tuvi radinieki ņēmuši dalību aprakstītajās cīņās. (re)

 

 

2002.27.-31.III Rietumukrainas pilsētā Ļvivā notiek kaut kas līdzīgs latviešu kultūras dienām. Tās noorganizē Kultūras centrs Latvija-Ukraina (vadītājs Jurijs Sadlovskis). Piedalās dzejnieki Amanda Aizpuriete, Uldis Bērziņš, Māris Salējs, Knuts Skujenieks, arī vairāki mūziķi. Skujenieks atjauno pazīšanos ar dažiem saviem padomju lēģera biedriem. Citi aizklīst 70. gadu atmiņu dārzos, kad Ļvivas galvenā laikraksta redaktors zaudē darbu par Vizmas Belševicas dzeju publicēšanu. (re)

 

 

Starptautiskajā grāmatu mākslas konkursā Leipcigā (2002), kur vērtēti vairāki simti izdevumu no vairāk nekā 30 valstīm, godalgas iegūst divas Latvijā izdotas grāmatas: Tūkstoš un viena nakts (Jumava, 2000) − ar 8 mūsu mākslas meistaru ilustrācijām − un Marutas Grasmanes Raksti. Izšūšana (Rasa ABC, 2000). (re)

 

 

Aprīlī Aleksandra Pelēča lasītava (vada Māris Arbidāns un Zigurds Kalmanis) saņem 2000. gada nodibināto Aleksandra Pelēča vārdā nosaukto gadskārtējo prēmiju (Ls 300) par Talsu novada un Pelēča literārā devuma popularizēšanu. (re)

 

 

2002.10.IV Jāņa Akurātera mūzejā Torņkalnā Valdas Moras (skat. JG 225:13-14) 100. gadskārtai par godu notiek piemiņas sarīkojums Kā toreiz − ar septīto tramvaju ar dzejoļu lasījumiem un atmiņu lauskām (arī par dzejniecē nelaimīgi iemīlējušos Jāni Ziemeļnieku). Klātesošie secinājuši, ka Mora, neraugoties uz ilgajiem trimdas gadiem, no Latvijas tā īsti projām nemaz nav bijusi − pateicoties Zilajam lakatiņam. (re)

 

 

Pārbūvētajā Mēnesezera (Möhnsee-Körbecke) kultūras centra mūzejā Vācijā atkal atjaunota Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba ar rakstnieka krūšu tēlu, foto attēliem, piemiņas lietām, grāmatām un gleznām. Istabu iekārtojusi Dr. A. Zemīte ar meitu, Baibu Holtgrāvi. Kērbekas kapos vēl atrodas arī Jaunsudrabiņa kapa piemineklis, kaut viņa mirstīgās atliekas ir pārapbedītas Neretā. Mūzeja apmeklētājiem vēlams iepriekš sazināties ar kultūras centra vadītāju Walburgu Michels, tālr.: 02924-1585. (bs)

 

 

Ģenerāļa Kārļa Goppera fonda balva bērnu literatūras nozarē 2002. gadā piešķirta Andrejam Zinbergam Kalifornijā, ASV, par bērnu ludziņu Spēju vilciens. Tā sarakstīta četrrindu trochaja pantmērā ar atskaņām, kas viegli iegulst atmiņā un labi noder latviešu valodas apgūšanai. Ludziņā attēlota senāku laiku vide, amatnieku darbošanās, gada tirgus un skola. Ievīti arī pasaku motīvi. (bs)

 

 

Maijā internetā dienas gaismu ierauga Matiasa Knolla (Matthias Knoll) vācu valodā rediģētā informatīvā biļetena Editorial <www.literatur.lv> 13. nr. par norisēm mūsu literatūrā. Starp citu še vēstīts par Herdera balvu (Gottfried-von-Herder-Preis), ko Vīnes Universitātes Lielajā svētku aulā saņem (2002.3.V) Māris Čaklais. Bonnas biennālē (15.VI) Jaunā Rīgas teātŗa uzvedumā iekļauta Ingas Ābeles luga Tumšie brieži. Gētes Institūta Minchenē noorganizētajā Eurolab für Kunst und Kultur (Mākslas un kultūras eirolaboratorija) atklāšanas runu saka mūsu rakstniece Amanda Aizpuriete. Biļetena redaktors izsaka savu neizpratni par latviešu nepiedalīšanos šogad slavenajā Frankfurtes Grāmatu mesā (Frankfurter Buchmesse) − Vai latviešiem patiešām trūkst intereses, naudas vai drosmes demonstrēt savu kultūru uz šīs grandiozās skatuves, kam sevišķi lielu vērību pievērš starptautiskie ziņu avoti? Internetā atrodams arī Matiasa Knolla nopietni nostrādāts raksts par mūsu dainu un varoņeposa Lāčplēsis nozīmi latviešu nacionālās identitātes izaugsmē − Die Bedeutung der Dainas und des Heldenepos Lāčplēsis für die Herausbildung nationaler Identität in Lettland − no pirmās Atmodas līdz pat pēdējai. (re)

 

 

Raimonda Gerkina un Karoga 7. romānu konkursa uzvarētāji: Juris Zvirgzdiņš (Siluetu rotaļas − 3000 latu), Pauls Bankovskis (Misters Latvija − 2500 latu), Laima Muktupāvela (Cilpas hronika − 2000 latu). (ib)

 

 

 

Treju Vārtu (TV) apakšvirsraksts: Žurnāls mājai, skolai un sabiedrībai, Tēvzemes mīlestībai, drosmei strādāt un cīnīties par Latviju daiļu, diženu un varenu. Redaktore Julieta Rumberga pirms pāris gadiem Atklātā vēstulē lasītājiem (nr. 193) jau ir gatava pavisam nopietni vērt ciet šī izdevuma vārtus − ar grūtu sirdi, žēlojot lielos nopelnus pagātnē: pa šiem trejiem vārtiem latviešos ir ienākusi Sapratne, Patiesība, Labestība, Mīlestība, Latvietība, bet aiz šiem vārtiem palicis ļaunums, nodevība, zemiskums, tās ideoloģijas, kas postījušas mūsu valsti un tautu. Bet brīnumainā kārtā TV nebūt nebeidz savas gaitas, augšāmcēlās, un nu jau mūsu rokās 201. laidiens (2002). Īstu „naglas gabalu” še nav, bet interesi izraisa Leo Švarca raksts sakarā ar latviski samērā daudz tulkoto un trimdas periodikā godāto igauņu rakstnieka Arveda Virlaida 80. gadskārtu, kam pievienojas Ata Skalberga devums − (1) dokumentālās videofilmas Pulkvedis Oskars Kalpaks scenārijs un (2) apskats par pērngad Maskavā klajā laisto grāmatu Specoperacii: Ļubjanka i Kremļ 1930-1950. Šajās padomju drošības orgānu ģenerālleitnanta Pāvela Sudoplātova atmiņās pavīd arī Latvijas vārds: Munters bija ideāla figūra, lai vadītu valdību, kas būtu pieņemama gan vācu, gan padomju pusei. Kad viņš lika vadošajām latviešu avīzēm publicēt Molotova fotoattēlu (sakarā ar viņa 50. dzimšanas dienu), mēs to uztvērām kā zīmi, ka viņš ir gatavs personīgiem kontaktiem ar Molotovu (..) Bija 1940. gads − un rīkoties vajadzēja ātri. Lūk, kāpēc es līdz Rīgai aizkļuvu ne ar vilcienu, bet ar padomju bumbvedēju. Rīgā es kopā ar Vetrovu slepeni ierados pie Muntera (..) Mana vizīte bija daļa no kompleksās operācijas, lai sagrābtu kontroli pār Latvijas valdību. To vadīja Merkulovs, pirmais Berijas vietnieks, slepeni atlidojis uz Rīgu vēl pirms manis (..) Valdībai Rīgā bija izvirzīts ultimāts (..) mūsu kaŗaspēks okupēja Latviju un Ulmani arestēja (..) Vācieši izrādījās pārāk dziļi ierauti kaŗa operācijās Rietumos (..) Sakarā ar to Molotovs un Staļins nolēma nolikt Baltijas valstu vadībā (..) uzticamus cilvēkus, tuvus kompartijai [Munteru un ģimeni bez liela trokšņa aizved uz Maskavu, pēcāk uz Voroņežu, kur iekārto par profesoru vietējā universitātē]. 1941. gadā, kad sākās kaŗš ar Vāciju, Munteru arestēja un piesprieda viņam ilgu cietumsodu par darbību, kas bijusi naidīga padomju valdībai. TV sāk iznākt Detroitā (1967) Alberta Rieksta apgādā AKA (spiestuvē Rawen), tad tā vadīšanu pārņem (1974) Roberts Krūklītis (nu jau viņam 96. gadskārta!) un jau nometņu gados Vācijā dibinātais apgāds Gauja Mičiganas pavalsts pilsētiņā īstlansingā (East Lansing). Starp tiem, kas palīdz turēt TV atvērtus, var atrast krietnu skaitu trimdā pazīstamu vārdu − no Edgara Andersona, Ellas Andersones, Longina Apkalna, Eduarda Avota, Alberta Birnbauma (TV pirmā redaktora) un Alberta Eglīša līdz Kārlim Dzelzītim, Viktoram Irbem, Ojāram Jēgenam, Ansim Karpam, Oļģertam Liepiņam, Birutai Senkēvičai, Paulīnei Zalānei, Zariņu Jānim, Arvīdam Ziedonim. (re)

 

 

Kādreizējās Latvijas Nacionālā teātŗa aktrises Annijas Simsones mazmazmeita Katrīna Stokvuda (Stockwood) tēlo komisko Petijas (Patty) lomu Dizneja kino studijas filmā Sieviešu korporācijas puiši (Sorority Boys), kuŗas pirmizrāde notika š.g. 22. martā. Jaunā aktrise maģistra grādu (MFA) ieguvusi Kalifornijas Univeristātē Losandželosā, kur tagad dzīvo un uzstājas gan uz teātŗa skatuves, gan filmās. (bs)

 

 

Jūnija sākumā noslēdzās Latvijas Dramaturģijas rīkotais konkurss, kuŗā piedalījās 33 autori ar 65 lugām. Žūrijas komisijā literātūras zinātnieki Gunārs Bībers un Benedikts Kalnačs, režisori Māra Ķimele un Ģirts Nagainis. Žūrija atzina 11 lugas par uzvarētājām un ierosināja Kultūras ministrijai tās prēmēt un ieteikt teātŗiem iestudēšanai nākamā sezonā. Uzvarēja Dainis Grīnvalds (Kasadra), Juris Helds (Nomales bildīte), Mežavilka (Stiprs ziemeļu vējš), Jānis Jurkāns (Virtuss), Pauls Putniņš (Muldēšanas svētki), Lelde Stumbre (Dancoju, spēlēju un Skatiens no augšas), Egils Šņore (Uzticības tests), Hermanis Paukšs (Godīgā meitene, Uguns kalnos un Dievu ābols). (ib)

 

 

Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā 18. padomes 2. sesijā (2002. g. pavasarī) par priekšnieku ievēl Toronto mītošo vidējās paaudzes pārstāvi Imantu Purvu. Neraugoties uz paaudžu maiņu pašā LNNK augšgalā, klātesošais viesis no Latvijas, Andris Tomašūns − kontraversālās, PBLA atbalstītās Latvijas vēstures skolām autors, raksturo sesiju šādi: Jūs daudz runājat par to, ka izmirstat un novecojat. Jūs daudz kritizējat bet maz rosinājiet. Man radās iespaids, ka jūs tiešām mirstat. Maz bija dzīvības dzirksteļu, sprīganības. (re)

 

 

2000. gada Nobela Prēmijas laureāts literatūrā Gao Ksingjians izstāda 30 savus ar ķīniešu tinti uz rīsa papīra veidotus darbus Reina Sofia Nacionālajā mūzejā Madridē, netālu no Servantesa vārdā nosauktas ielas. Pēc Don Kichota izlasīšanas 13 gadu vecumā viņu pārņēmis tāds satraukums, ka uz karstām pēdām bijis jāzīmē cēlais ideālists no Lamančas un viņa kalps Sančo Pansa. Parīzē mītošais Gao savā sirdī vienmēr esot bijis gleznotājs. Romānu un lugu rakstīšana − tas tikai tā, vairāk vaļas priekam, tāpat kā viņa otrs jājamais zirdziņš − dejošana flamenko taktī. Spāņi zina, kā baudīt dzīvi un arī kā nomirt bez pārliekām skumjām, saka Gao un turpina: no manu romānu drūmajiem tēliem un vientulībā pieklusināti teiktajiem monologiem spāņi atrodas gaužām tālu. Bet šādi kontrasti man ir loti pa prātam. (re)

Gao Ksingjians. Femme no. 2. 1994

 

Lituanus (2002,1) daiļliteratūru pārstāv Bernardas Brazdžionis ar 11 dzejoļiem un Irēna Mačiulyte-Gilforda (Guilford) ar īsstāstu The Black Stranger (Melnais svešinieks). Giedrius Subačius ietilpīgi vēsta par akadēmiķu dažādo pieeju Eiropas „standartvalodu” vēsturei. Žurnāla degpunktā amerikāņu mākslinieces Džekobi (Catherine Jacobi) apcere par savdabīgi dziļo un nopietno keramiķi-skulptoru VisGirdu (Rimas VisGirda), kuŗš neiekļāvās vispārējā lietuviešu trimdas mākslas kopainā, bet pēc 5 nedēļu pavadīšanas I Starptautiskajā keramiķu simpozijā Lietuvas pilsētā Paņevežā (Panevežys) 1989. gadā „deamerikanizējas” un kļūst par „atdzimušu lietuvieti”. Savos mākslas veidojumos, kur realitāte mijas ar irreālo un dzīves patiesības nereti atklātas caur humora prizmu, viņš izlieto elementus no lietuviešu ikonografijas, īpaši vientuļa putna tēlu, kas iemiesojot cerības nākotnei, sapņus etc. Še redzamās skulptūras nosaukums ir Cerība (160x74x50 cm). (re)

 

 

 

Vasarā Oslo atklāja izstādi Piecu meistardarbnīcu profesori. Piedalījās Kristaps Zariņš, Uno Daņiļevska, Roberts Muzis, Normunds Brasliņš un Juris Jurjāns ar 70 darbiem. (ib)

 

 

Komponista Aleksandra Okolo-Kulaka piemiņas fonda balva $2000 apjomā 2002. gadā piešķirta Latvijā atjaunotajam Latvijas Universitātes studentu biedrības korim Dziesmuvara (diriģents Ainārs Rubiķis). Dziesmuvara dibināta 1925. gadā. Latvijas brīvvalsts laikā tās diriģenti bija komponisti Alfrēds Kalniņš un Ādolfs Ābele. Koris sasniedza augstu māksliniecisku līmeni un teicami pārstāvēja Latvijas koŗu kultūru ārzemēs. Padomju okupācijas posmā Diesmuvaras darbību aizliedza un daudzi koŗa dalībnieki nonāca izsūtījumā. Trimdā nokļuvušo Dziesmuvaras dziedātāju kopas vadīja diriģenti Bruno Skulte Ņujorkā, Edmunds Smalkais Austrālijā un Viktors Rundāns Kanadā. (bs)

 

 

Latvijas operdziedātāja Inga Kalna, kas patlaban angažēta Hamburgas operā Vācijā, kopā ar Latvijas Nacionālās operas orķestri (diriģents Andris Veismanis) Rīgas skaņu ierakstu studijā iedziedājuši tvartu (kompaktdisku) ar 11 daudzkārt dzirdētām un ieskaņotām Bizē, Doniceti, Pučīni un Verdi operu ārijām. No mazāk pazīstamā un tādēļ varbūt vairāk daudzināšanas vērtā latviešu komponistu repertuāra Kalna izvēlējusies tikai Ilzes āriju Vēl viena nakts no Romualda Kalsona operas Pazudušais dēls. (bs)

 

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Biruta Sūrmane, Rolfs Ekmanis.