 Vidvuds Ingelēvičs. Bijušajā baltiešu bēgļu Hochfeldas nometnē Augsburgā 90. gadu sākumā |
PAR VIDVUDU INGELĒVIČU
Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gada pavasarī, Toronto Photographers Workshop galerijā, pēc tam Latviešu Centrā Toronto un tad vēl septiņos izstāžu centros Kanadā, varēja priecāties par izstādi Latviešu fotografi glasnost laikmetā. Izstādē piedalījās Latvijas fotografi: Uldis Briedis, Andrejs Grants, Gvida Kajons, Valts Kleins, Aivars Liepiņš, Inta Ruka un Mārtiņš Zelmenis, bet tās kurators un kataloga ievadesejas autors − torontietis Vidvuds Ingelēvičs. Izstāde daudzveidīgi ataino tā laika Latvijas realitāti Ingelēviča septiņu vienaudžu skatījumā. Pirmā saskare ar Ingelēviču kā fotografijas kuratoru.
Pilnīgi noteikti arī ir fotografs. Ingelēvīča dzīves aprakstā par to liecina it prāvs izstāžu saraksts gan Kanadā, gan ārzemēs. Viņa fotografija ir dokumentējoša, it bieži balstīta uz archīvu izpēti. Tā var būt jaunu sakarību atklājoša. Reizēm ar sociāliem un polītiskiem mērķiem; negaidīta vai vienkārši interesanta. Fotografija Ingelēvičam ir līdzeklis savu radošo ideju īstenošanai.
Latviešu tautas atmoda astoņdesmito gadu beigās ir bijis spēcīgs impulss 1952. gadā Toronto dzimušajam māksliniekam interesēties par savu vecāku likteni II Pasaules kaŗa beigu posmā. 1996. gadā pēc četru gadu rūpīgas izpētes Toronto jau minētajā TPW galerijā var redzēt Ingelēviča instalāciju Alltagsgeschichten (ikdienas dzīves stāsti), no kuŗas šeit reproducēta kopskates fotografija. Četru atvilktņu caurredzamais aktu glabāšanas kabinets ir Ingelēviča dizainēts un metaforiski nozīmīgs. Otrajā atvilktnē no augšas glabājas četru gadu šīs instalācijas pētniecības materiāli. Pie sienām redzami divi it kā plaukti, kuŗos kā koka logatos iestiprinātas fotografijas par vecāku dzīves vietām pēckaŗa Vācijā.. Abi plaukti balstās uz metalla rāmi ar tikai vienu atbalsta punktu uz zemes, tā liecinot par fotografijās redzamo šī laika vietu un dzīves nepastāvību.
Nākamajā lappusē reproducēta krāsu fotografija rāda detaļu no blokmājas baltiešu bēgļu Hochfeldas nometnē Augsburgā, kur dzīvoja arī Ingelēviča vecāki. Šeit noteikti valda cieša vācu kārtība ar rūpīgi slēgtām durvīm un no rīta vēdināties izliktu guļamistabas pēli. Par pagātni liecina vien apaļais 1937. gadā darinātais bareljefs kā tāla atmiņa par pirmskaŗa laiku, kad mājā dzīvoja Vācijas gaisa flotes personāls. Maza daļiņa no Alltagsgeschichten instalācijas. Interesanti, ka šai izstādei kataloga eseju rakstījis Jaunās Gaitas lasītājiem ne gluži svešais latviešu cilmes vēsturnieks Modris Ekšteins.
Kā liecina Vidvuda Ingelēviča dzīves un darba apraksts, viņa mākslas lielais kopsaucējs ir daudzveidība. Zināmu liecību par to dod viņa pagājušā semestrī Ontario Mākslas un dizaina koledžā mācītā kursa nosaukums − Sculpture / Installation − Postmodernism and Question of Beauty (Skulptūra / instalācija un skaistuma jautājums).
Nikolajs Bulmanis
