BALTIEŠU ZINĀTNIEKU VEIKUMS

JOURNAL OF BALTIC STUDIES (JBS). Spring 2002, vol. XXXIII, no. 1. The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) <aabs@starpower.net>

 

Igauņu, latviešu un lietuviešu zinātnieku un viņu atbalstītāju sadarbošanās pēdējos gados sāk attīstīties straujāk, pateicoties pārmaiņām, kas notiek Baltijas valstīs un Ziemeļzemēs, kā arī attiecībām, kas Baltijas valstīm veidojas ar Ziemeļatlantikas pašaizsardzības organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (EU). Ja arī AABS nav veicies manāmi pavairot savu biedru skaitu Baltijas valstīs, tomēr pieaug baltiešu zinātnieku iesaiste kopīgi noderīgos procesos. AABS konferencēs ar saviem tiešām profesionāla rakstura referātiem nāk klāt gan jaunie, gan vecākie zinātnieki no Baltijas valstīm. AABS publikācijās sastopam tiešām jaunus pētījumus, bieži vien par gluži aktuāliem jautājumiem. Iepriecina arī tas, ka starp šiem zinātniekiem redzam jaunus, īpaši skandināvu zinātniekus. Patīkami pārsteidz pēdējais jaunais solis šajā starptautiskajā saziņā - baltiešu zinātniskās publikācijas JBS redakcijas pārvietošanās uz Tartu Universitāti, kur žurnālu rediģē profesors Andress Kasekamps ar saviem līdzstrādniekiem. Viņi šim darbam saņem gan AABS, gan mirabile dictu Tartu Universitātes atbalstu. 2002. gada 1. nr. galvenie raksti ir pietiekami gari, lai pētniecības rezultāti būtu zinātniekiem un sabiedrībai noderīgā plašumā un dzijumā. Visumā varam uzteikt redaktora un viņa palīga Alana Sika rakstu technisko izkārtojumu un labo valodu. Šodien, kad jaunie doktori Latvijā meklē iespējas publicēties ārzemēs, viņiem loti noder ieskatīties labos paraugos. Starptautiskos sakaros kvalitātei ir vienmēr jābūt augstai.

Latvijas Universitātes profesora Heinriha Stroda un Oksfordas Universitātes doktoranda Metjū Kotta kopdarbs par 1949. gada deportācijām aptver visas trīs Baltijas valstis. Agrāk pieejamā informācija papildināta ar atradumiem Maskavas archīvos. Traucē dažu sulīgu vārdu izvēle, kas darbam piedod nevajadzīgi emocionālu iekrāsojumu un mazina visa darba vērtību cittautiešu acīs. Kārlis Račevskis, franču valodas profesors un kultūras vēsturnieks Ohaijo Valsts Universitātē, sniedz savus, jau JG lasītājiem pazīstamos (skat. JG 227:23-29) vērojumus par pakļautām un paverdzinātām tautām no pēckoloniālisma viedokļa.

Ādnes Aslanda doktordarba sintēze par pavalstnieku un bezpavalstnieku iesaisti Igaunijas un Latvijas sabiedriskā un sociālā dzīvē ir izcila pētnieka meistardarbs. Ar vēsu un zinātniski neitrālu ziemeļnieka pieeju un profesionāla pētnieka pieredzi šis Ziemeļzemju ministru padomes vecākais konsultants nākamiem baltiešu doktorandiem dod brīnišķīgu paraugu lielāka pētniecības darba plānošanai un izpildei. Šajā rakstā nav lieku vārdu, bet teikumu uzbūve un valodas izvēle ļoti palīdzēs tiem, kas arī zinātniskā literātūrā prasa izteiksmes vienkāršību un skaidrību. Autors ļoti uzmanīgi un precīzi pielieto modernās statistikas metodes ekspertu vajadzībām.

Eiropas minoritāšu centra Flensburgā pētnieks Prīts Jērve savā pārskatā par pārmaiņām valodas polītikā cenšas salīdzināt Igaunijas un Latvijas pieredzi, iekļaujot arī savas pārdomas par citām valodām un angļu valodas nozīmi Baltijas valstīs. Mazajām tautām būšot jācīnās par savu valodu nākotni, bet tas jādara toleranti un ar īstu apstākļu izpratni. Vietām traucē tīri ģermāniski zinātniskais izteiksmes veids ar grūti pārredzamām rindkopām, vietās ar pārmērīgi gariem teikumiem un zinātniski smalkiem vārdiem. Mums jāmācās arī no šādiem darbiem, bet priekšroku dosim tiem, kur redaktors nav kautrējies lietot savu sarkano zīmuli. Hamburgas Universitātes slāvu un baltu filologa Roberta Hodela dažu lietuviešu dzeju lingvistiskā analīze žurnālu neapšaubāmi bagātina, bet, manuprāt, neattaisno žurnāla paplašināšanu no apmēram simts uz 130 lp. Piemērotāki būtu savākt līdzīgi ievirzītus rakstus un publicēt atsevišķā JBS nr.

Grāmatu apskatos izceļas Hamburgas Universitātes Jerga Hakmaņa ieskats profesora Dītriha Lēbera sakārtotajos vienreizējā baltvācu demokrata Paula Šīmana darbos. Patīk redaktora Kasekampa paša nopietni kritiskā pieeja Valtera Klemensa spriedelējumiem par Baltijas valstu izaugsmi no mums neierastu teoriju viedokļa.

Nākotnē varam sagaidīt, ka redakcija turpinās lasītājus iepazīstināt ar AABS aprindās agrāk nemanītu zinātnieku darbiem. JBS nr. 2 (2002) veltīts mums vēl pasvešām starpvalstu un valdību attiecībām Baltijas jūras baseinā, bet nr. 4 - ziemeļaustrumu Eiropas vēsturei. JBS 2003, nr. 3 redaktori iecerējuši aplūkot Baltijas sievietes.

 

Gundars Keniņš Kings

 

Profesors un dekāns Dr. Gundars Ķeniņš Kings Pacifika Luterāņu (Pacific Lutheran) Universitātē ir daudzu zinātnisku rakstu autors. Pēdējā grāmata - Roku rokā. Ātrāk, augstāk un stiprāk (Rīgā, 2002).