PAR SAIMNIECĪBAS PRINCIPIEM LATVIJĀ
Gundars Ķeniņš-Kings. Modernā apgāde. Labāk, lētāk un laikā. Rīgā: Valters un Rapa, 2000. 239 lp. ISBN 9984-595-49-8; Uzņēmību. Rīgā: Jāņa Rozes apgāds, 1999. 216 lp. ISBN 9984-623-71-8.
Liels prieks, ka mans draugs un kolēģis Gundars Ķeniņš-Kings, bijušais Pasifika Luterāņu Universitātes (Pacific Lutheran University) uzņēmumu vadības skolas dekāns un profesors, ir kļuvis tik loti ražīgs pēc aiziešanas pensionāru rindās. Esam visumā domubiedri - aizstāvam brīvā tirgus principus, kā arī atbildīgu polītiku naudas un budžeta jautājumos, piemēram, to, ka stabils lats ir viens no vissvarīgākajiem sasniegumiem Latvijā pēdējo desmit gadu laikā.
Autors paskaidro, ka savai grāmatai viņš izvēlējies vārdu apgāde kā plašāko no vairākiem iespējamiem jēdzieniem, jo Latvijā ierastais termins "loģistika" nav sinonīms tādam jēdzienam par apgādi, kā tas izveidojies Amerikā un kā es to izprotu pats (8. lp.). Ir ļoti svarīgi izcelt kvalitātes kultūru, kam tiek veltīta 13. nodaļa. Brīvā tirgus sistēmā valda godīgi darījumi. Biznesa cilvēki viens otram uzticas, bet "pārejas valstīs" ļoti Bieži valda pilnīga neuzticēšanās pāriniekiem saimnieciskos darījumos. Lielajā Krievijā visvisādi "biznesmeņi" ļoti daudz pērk un pārdod, bet neviens lāgā negrib norēķināties, par pirkumu samaksāt. Šāda rīcība zināmā mērā joprojām pamatojas komūnistiskā un antikapitalistiskā domāšanā, t.i., tie, kas kaut ko nopelna, taču vienmēr "izsūc darbaļaužu asinis" vai: "tas jau būs mani piekrāpis, tik lēti to nopircis." No Rietumos pilnīgi pašsaprotāma ekonomikas teorijas viedokļa saimnieciskos darījumos iegūst kā pārdevējs, tā arī pircējs. Bieži runājam par tā saukto spēļu teoriju: pokers ir spēle ar nulles rezultātu (zero-sum game), bet starptautiskai tirdzniecībai gandrīz vienmēr ir pozitīvs rezultāts, uz ko jau norādīja Adams Smits 1776. gadā! Ilgstspējīgos sakaros saimnieciskā dzīvē vienmēr uzvarēs godīgums un ieguvumu līdzsvars - abi partneri būs apmierināti. Turpretim Latvijā progresu visvairāk kavē apgādnieku pasīvitāte, neprasme veidot labas attiecības, savstarpējs aizdomīgums un neuzticība un, protams, sava daļa korupcijas, kas dominē Latvijas saimnieciskajā dzīvē (199).
Latviešiem, kas uzskatot sevi par ražotāju tautu, šimbrīžam trūkst tās pieredzes tirgzinību un finansu jomā, ar ko lepojas dažas citas tautas (87). Bieži Latvijas precēm ir lielas grūtības ielauzties pasaules tirgos kvalitātes trūkuma dēļ. Un vēl biežāks novērojums - Latvijā ražošanas pašizmaksas ir loti augstas. Aldara Zelta alus nu beidzot dabūjams Vašingtonā, bet tas ir viens no visdārgākajiem (gandrīz $40 par 24 pudeļu kasti). Kāpēc?
Šo rindiņu rakstītāja visiemīļotākais 20. gadsimta ekonomists ir Jozefs Šumpeters (Joseph A. Schumpeter, 1883-1950), austriešu izcelsmes profesors Harvardas Universitātē, kurš uzsveŗ kapitālisma nemitīgi mainošo un augošo raksturu, saistītu ar tā saukto radošās ārdīšanas vētras jēdzienu (The Gale of Creative Destruction). Viņš bija nospraudis sev trīs mūža mērķus: kļūt par pasaules labāko ekonomistu, labāko jātnieku Austrijā un vissekmīgāko mīlnieku Vīnē. Atvadu rautā, aizejot pensijā, Šumpeters atzinās, ka sasniedzis tikai divus no šiem cēlajiem mērķiem...
Grāmatā Uzņēmību stāstīts par veiksmīgiem Latvijas uzņēmējiem agrāk un arī mūsdienās, ASV un arī Latvijā. Kaut kur archīvos man glabājas interesanta fotografija, kurā Gundars un es pozējam 1989. gadā pie Latvijas PSR KP Centrālās Komitejas Marksistiski-Ļeņinistiskās Universitātes galvenās ieejas (tagad Rīgas Kongresu nams). Bija ļoti dīvaina sajūta, kad (kopā ar Ligitu Krūmkalnu no Indianapoles) lasījām 1989. gada augustā lekcijas par Rietumu ekonomikas principiem un Latvijas saimniecisko neatkarību, kamēr tēvocis Ļeņins uz mums labestīgi smaidīja no milzīgas gleznas. Gundaram ir ļoti labi sakari kā akadēmiskās aprindās, tā arī privātā sektorā un valdībā. Mani tāpēc pārsteidza tas, ka šajā darbā pieminēts samērā liels skaits sekmīgu latviešu uzņēmēju Rietumu pasaulē (Otlāns, Rīsbergs, Vītols), bet ļoti maz sekmīgu darboņu mūsdienu Latvijā. Personu rādītājā nav atrodams ne Ķirsons, nedz Šķēle! Kā pirmos latviešu uzņēmējus jau 19. gadsimtā autors piemin brāļus Šteinhauerus un Robertu un Almu Hiršus (par kuriem A. Aizsilnieks un N. Balabkins 1975. gadā izdeva īpašu grāmatu), kuri savus īpašumus prata noturēt arī vadonības gados. Autors, starp citu, norāda, ka 1936. gadā nekur citur, izņemot PSRS, valsts vara saimnieciskajā dzīvē nav tik liela, kā Latvijā (49). Diemžēl, valsts vara arī šodien ir milzīga. Latvijā pastāv daudz vairāk ministriju un lielāks ierēdņu skaits nekā jebkur citur Eiropā.
Grāmatā Gundars Ķeniņš-Kings citē Kārli Skalbi: Mūsu demokratisko inteliģenci ir audzinājis neauglīgais sociālisms no krievu skolas. Tāpēc viņa stāv tik nevarīga lielas jaunradīšanas priekšā (42). Daudzi Latvijā neizprot svarīgo "novatora" lomu (angliski innovator, franciski entrepreneur, vāciski Unternehmer) - uzņēmīgs cilvēks, ļoti bieži sākotnēji "pliks kā baznīcas žurka," kas par savu darbību atbild pats. Šinī sakarā pieminēts kāds amerikānis, kas savu uzņēmuma finansējumu uzsāka galīgi bez naudas, tikai ar 22 kredītkartēm (63).
Ķeniņa-Kinga skats uz Latvijas lauksaimniecību, liekas, ir pārāk negatīvs. Protams, Virzas Straumēnu saimniecību dzimtenē vairs neatradīsim, un arī Anglijas Straumēni (veco ļaužu mītne) neeksistēs mūžīgi, bet samērā maza lieluma saimniecības šur tur pasaulē pastāv itin sekmīgi, un ceru, ka Nītaures Vīksniņas radi spēs man pirti uzkurināt vēl ilgus gadus. Trīs Āzijas valstīs, Japānā, Korejā un Taivānā ar amerikāņu valdības līdzdarību tūlīt pēc II Pasaules kaŗa zemniekiem sadalīja zemi ļoti sīkās saimniecībās, katrai parasti nepārsniedzot trīs hektārus. Taizemē un Malāzijā arī vēl šodien intensīvi darbojas mazās saimniecības ar teicamiem panākumiem. Tā tas arī ir "sarkanajā Ķīnā." Autors raksta par dāņiem, kuri meklē vismaz 400 hektāru lielus zemes gabalus Latvijā saviem "agrobiznesa" pasākumiem. Bet viņi droši vien netaisās tur apmesties uz dzīvi, visu darba spēku nolīgs uz algām un piekops loti mechanizētu ražošanas veidu.
Liela uzmanība pievērsta sabiedrības uzskatiem par uzņēmējdarbības pozitīvām un negatīvām īpašībām, kam pamatā lielā mērā zinātniskas aptaujas, galvenokārt studentu vidū pēdējos deviņos gados. Sabiedrības "etosu" ir grūti raksturot vienkāršos vārdos, bet ir skaidrs, ka Fukujamas jēdziens sakarā ar tautas sociālo kapitālu ir ļoti svarīgs - intelektuālā vide, kas veicina vai kavē saimniecisko attīstību. Latvijas straujāka attīstība nav iedomājama bez lielākiem ieguldījumiem juridiskās, sociālās un izglītības reformās (138) - tā Gundars Ķeniņš Kings. Samērā nesen Latvijā ir uzsākusi darboties sabiedriska organizācija Delna, kas mēģinās apkarot krāpniekus, blēžus un valdības ierēdņu korumpētību. Valdība ir arī nesen uzsākusi nopietnāku kontrabandas apturēšanu un nodokļu iekasēšanu, bet, liekas, ceļš līdz kalna virsotnei vēl ir garš un grūts. Nesen starptautiskajos "godīguma rādītājos" Latvija ir vienā līmenī ar Pakistānu... Mēģināsim panākt Igauniju!
Juris Vīksninš
Recenzents ir ekonomikas profesors Džordžtaunas (Georgetown) Universitātē.
Kā Cēzars Galliju, tā visas šīs globāli un lokāli svarīgās problēmas sadalu trīs daļās - tā Jura Vīksniņa aplūkoto grāmatu autors Gundars Ķeniņš. Gvido Augusta karikatūra pārņemta no Ziemeļkalifornijas Apskata.
