Māra Gulēna

VIENMĒR KAUT KO JAUNU

 

Baņuta Rubesa (2002) Foto: Zigurds Miezītis

Baņuta Rubesa jau četrus gadus dzīvo Latvijā, bet katru gadu pavada daudz laika gaisā, lidojot no Rīgas uz Toronto, lai gan vienā, gan arī otrā okeāna krastā turpinātu attīstīt savu drāmaturģes un režisores darbu. Man ir ārkārtīgs prieks, ka varu savienot visus Latvijas labumus ar Kanadas labumiem, nesen skaidroja Baņuta.

Kārtējais labums profesionālā ziņā − sadarbība ar vietējo kompāniju Tapestry New Opera Works (TNOW), veidojot četras īsas operas − Opera To Go, ne gaŗākas par 15 minūtēm. Četras kumosa lieluma operas vienā garšīgā pasākuma − šāds solījums reklāmās. Kā pirms izrādes skaidroja TNOW producente Hopkinsone (Claire Hopkinson), šīs operas iepazīstina skatītājus ar operu kā ar kaut ko baudāmu, nevis mocošu.

Iepazīstināt skatītājus ar kaut ko jaunu ir vārdi, kas varētu būt Baņutas vizītkartē. Kopš Pēdējo ākstu dienām agrīnajos 70. gados, Baņuta ir tiekusies apstrādāt jebkuŗu vielu svaigā, iepriekš neredzētā veidā. Pēc Baņutas uzveduma skatītāja skats uz pasauli mainījies. Tas pats attiecas uz viņas lugām Varoņdarbi un Tango Lugano, arī uz regulāro sleju Rīgas laikrakstā Diena. Šie ir darbi, kam jāpietuvojas „ar galvu.”

Opera To Go ir fantastisks mūzikas, stāstu, scenografijas un režijas saliedējums. Tur ir šodienas problēmas skolās, neiedomājama mīla starp māsu un brāli, haiku dzejdaris, kuŗa vienīgais mīlas objekts spēj būt māksla, variācijas par Dafnes un Apollona mītu. Slepkavība, kaislība, mīlestība, sevis atklāšana. Klasiskas temas absolūti jaunos iesaiņojumos: labāks izaicinājums Baņutai Rubesai vairs nevarētu būt!

Bet pēc pašas būtības mākslai ir jābūt kaut kam jaunam. Pat klasiskās, tagad visu iemīļotās operas savā laikā bija skandalozas. Ja tu skaties uz Pučīni, Verdi − daži no viņiem rakstīja dučiem operas. Tās vienmēr bija svaigas, saka Baņuta. Katrs gribēja redzēt, kas būs nākošais, nevis kā šo jau pazīstamo lietu mēs vēlreiz iestudējam. Kā varam šokēt, pārsteigt? Kā varam kaut ko jaunu pateikt?

Jau agrāk Baņuta sastrādājās ar TNOW, 2001. gadā uzrakstot libretu kameroperai Oh, Pilot (mūziku komponēja viņas vīrs Niks Gotams [Nick Gotham]), kuŗas pirmizrāde notika Toronto World State Festival, un kādus gadus pirms tam viņa bija režisore operai Nigredo Hotel (arī ar vīra komponētu mūziku). Opera to Go mākslinieciskais vadītājs Strongmens (Wayne Strongman): Nigredo Hotel mainīja Tapestrijas pieeju operai (..), kopš tā laika mēs ar Baņutu esam sadarbojušies.

Latvijas Nacionālajā operā Baņuta iestudēja Gluka Orfejs un Eiridika un Māras Zālītes / Jāņa Lūsēna Putnu Operu. (Ap to pašu laiku Baņuta atveda no Kanadas uz Latviju domu apgādāt mazos skatītājus ar spilveniem, ko uzlikt uz krēsliem, lai viņi varētu redzēt, kas īsti uz skatuves notiek). Baņutas „labā roka” Putnu Operas veidošanā, scenografe Ieva Jurjāne, bija arī scenografe un tērpu meistare Opera To Go uzvedumam. Šīs operas pirmsākumi meklējami pērnvasaras TNOW gadskārtējā komponistu-libretistu laboratorijā. Tad mākslinieki katrs devās savā virzienā, lai sāktu strādāt.

Kamēr Baņuta ar pārējiem māksliniekiem Toronto sprieda par paveikto un veicamo darbu, Ieva Jurjāne Rīgā sāka scenografēt vēl neeksistējošās operas telpām, kuŗās viņa nekad vēl nebija spērusi soli. Telpisko sajūtu viņa centās rast no fotografijām un plāniem. Tas bija absolūti fenomenāls darba veids, izsaucās scenografe, kuŗas pieredze ir visai bagāta − dekorācija un tērpi lugām Jaunā Rīgas teātrī, arī filmai Pa ceļam aizejot, ko izrādīja Kannas filmu festivālā (2002) un kas ieguva Lielā Kristapa balvu kā labākā 2001. gada Latvijas filma.

Par dzīvi Rīgā ieskatu dod daži anekdotiski piedzīvojumi, piemēram, večuks, kuŗš Baņutu apturējis kādā Rīgas parkā un viņu kā ārzemju latviešu pārstāvi vainojis visās Latvijas problēmās, un taksometra šoferis, kuŗš viņu un vīru aizvedis par velti uz Operu, jo Niks taču esot slavenais saksofonists no Kanadas!

Savās Dienas slejās, kas parādās katru otro nedēļu jau kopš 1999. gada, Baņuta ir apskatījusi visdažādākos tematus, izteikusi domas, kas bieži vien Latvijā liekas neparastas. Manas slejas tiek publicētas piektdienās, kad avīzei ir lielākais lasītājus skaits. Izjūtu lielu atbildību par to, ko es dotajā nedēļā apspriežu, saka Baņuta un turpina: mans viedoklis reizēm tiek uztverts kā radikāls, reizēm nepopulārs − bieži vien arī kā vārds īstā vietā. Esmu aizstāvējusi bibliotēku, skolotājus, Vairu Vīķi-Freibergu, kā arī kritizējusi homofobiju, rasismu, stereotipus, ko novēroju latviešu sabiedrībā. Smieklīgi, bet esmu visvairāk cietusi dēļ tām slejām, kur izsaku kritiskus uzskatus par kultūru − nevis par polītiku vai sabiedriskiem jautājumiem. Piemēram, Maini savus matus − mainīsies tava nākotne, viņa raksta par partijas Jaunais laiks vadītāja Eināra Repšes jauno frizūru.

Baņuta iepazīstina lasītājus ar jautājumiem, kas Latvijā nav tik zināmi, piemēram, kā Opras Vinfrijas televīzijas raidījums iespaido grāmatu pirkšanas spēju, un kas notiek, ja rakstnieks atsakās piedalīties Opras „grāmatu klubā.”

Ar savām Kanadas acīm viņa reaģē uz līdzībām un atšķirībām Latvijā un pasaulē − par diviem francūžiem, kas veido dokumentālfilmu Gribūtvaronis, bet nobeidz ar 11. septembŗa notikumiem, par Harija Potera grāmatu autori, kuŗa, izrādās, turas pie sava angliskuma, pat noraidot slaveno amerikāni Stīvenu Spīlbergu kā savas filmas režisoru. Vai latvieši arī drīkst turēties pie sava? Kur slēpjas Latvijas varoņi? Baņuta ir arī uzrakstījusi kinoscenāriju Pie Velna ar Vāgneru, viņa tulko Aleksandra Čaka dzejoļus, Noras Ikstenas romānu fragmentus u.c.

Kad ierakstu Baņutas Rubesas vārdu google search engine, atspoguļojas viņas darbība Kanadā, lv viņas vārds reti parādās. Pirms četriem gadiem viņa bija mākslinieciskā vadītāja Theatre Pass Muraille Toronto. Viņa ir iestudējusi Findlija (Timothy Findley) lugu Stillborn Lover un vairākkārt apbalvoto Goodnight Desdemona (Good Morning, Juliet). Arī pati sarakstījusi vairākas drāmas, ieskaitot Thin Ice un This Is for You, Anna, ko joprojām iestudē Kanadā.

Latviešu sabiedrībai labi pazīstami ir Aspazijas Atriebēja un pašas rakstītie Tango Lugano un Varoņdarbi. Būdama Kanadā kā Rhodes stipendiāte Oksfordas Universitātē, Baņuta iestudēja Aspazijas Sidraba šķidrautu. Šobrīd Rīgā Baņuta veido jaunu darbu, kuŗā dalību ņems Latvijas Radio koris un Rīgas Saksofona kvartets. Tas būšot teatralizēts koncerts, kam pamatā divi darbi − Zemes augļi (Baņutas librets, Gotama mūzika) un Dāvanu karte (komponisti Ģirts Biss un Ingus Josts). Pirmizrāde nākamā gada pavasarī.

 

 

Baltu valodu maģistre (Stokholmas Univ.) Māra Gulēna ir Toronto Ziņu <torontozinas@yahoo.com> redaktore un latviešu raidījumu Sveiks pieteicēja.