Jaunā Gaita nr. 231, decembris 2002
Ilgvars Šteins. Aizdomas. 1999.
60 x 46 cm. Pastelis, krāsu zīmulis, tuša
PAR GLEZNOTĀJU UN GRAFIĶI ILGVARU ŠTEINU
Ārzemju latviešu mākslinieku pasaulē stabilu, īpatnēju vietu ieņem Toronto, Kanadā, dzīvojošais gleznotājs un grafiķis Ilgvars Šteins. Viņa sirreālie, bieži vien šokējošie darbi ir viegli ieraugāmi un atšķirami kopizstāžu raibumā. Darbu apveidi parasti nelieli, bet savā intensitātē neatvairāmi, uz tiem ir jāskatās, grib vai negrib, tos var baudīt, analizēt, kritizēt, minēt, ko mākslinieks domājis, gribējis teikt, bet var arī nebaudīt, noskurināties, noslaucīt sviedrus no pieres (karsts dziesmu svētku laiks) un turpināt šļūkt pa viesnīcas raibo tepiķu grīdu tālāk uz nākošo bildi...
Šteina fantāzijas diapazons plašs, temu variācijas − bezgalīgas. Viņa insektu, dzīvnieku, raganu un cilvēku-izdzimumu galerija nebeidzama. Tā nav stilizācija, ko mākslinieks pielieto, tā ir meistarīgi izkopta pasaules un tās radības deformēšana un groteska kariķēšana, bet varbūt arī apzināta mūsdienu sabiedrības kritizēšana. Tā bieži tiek novesta tik tālu, ka kļūst izsmejoša, pat atbaidoša. Šteina darbos skatoties, nevar atpūsties, uzlabot garastāvokli, drīzāk kļūst neērti, sevišķi, ja darbā saskati pats savas blusas. Bet ne vienmēr laba māksla ir skaista, ērta ierastā nozīmē.
Par pēdējo Ilgvara Šteina izstādi Vūlfita (Woolfitts) galerijā Toronto Dace Dzirne-Šēfere laikrakstā Latvija Amerikā raksta: Šai izstādē Ilgvars Šteins atklāj bezcerīgu, nospiestu psīcholoģisko pasauli. Viņa darbos izpaudās nevis dzīve, bet eksistence, kuŗā valda depresija, rezignācija un murgi, no kuŗiem nav cerība nekad atsvabināties. Bet te ir jājautā, vai mākslinieks ar saviem darbiem un savu pasaules uztveri nav pateicis kaut ko tādu, kas tiešām raksturo mūsu pašreizējo pasaules nostādījumu un gara stāvokli? Vai cilvēce nav nonākusi elles priekškambarī, kur valda mošķi, raganas un ķipari? Vai varam vairs bezbēdīgi gleznot puķu pušķus, plikus dibenus vai arī iekāpt krāsu podā un čāpot ar čībām pa audeklu? Vai mums visiem nesēž kāds mošķis kaktā un nelūr pār plecu, kad klejojam pa internetu? Šteins visu to pamanījis sen un, uzlicis uz papīra cilvēcīgu ģīmi ar zaļu mušu uz degungala, maigi mums atgādina, ka dzīve nav vairs bez mušām...
Mākslinieks dzimis 1925. gadā. Jau agrā bērnībā patikusi zīmēšana. Rīgā apmeklē Leo Svempa mākslas studiju. Vācu laikā iesaukts leģionā, pārcietis gūsta laikus. Vācijas trimdas posmā mācījies gleznošanu pie Fridricha Milta. 1947. gadā nonāk Kanadā, kur beidzis (1958) Ontario Mākslas kolledžu. Šteins sarīkojis daudzas solo izstādes un bijis rosīgs dalībnieks latviešu mākslinieku biedrību rīkotās kopizstādēs.
Mākslinieks strādājis visdažādākās technikās un tajās sasniedzis lielu meistarību. Viena no iemīļotākajām technikām Šteinam, tāpat kā vecmeistaram Sigismundam Vidbergam, ir tušas spalvas zīmējumi un krāsu smidzinājumi. Mīlestība uz sīkdaļu izstrādi, stingra kompozicija un aiziešana fantāziju pasaulē, kuŗu tikai viņš pazīst, ir Ilgvara forte.
Voldemārs Avens
Dzejnieks un gleznotājs Voldemārs Avens dzīvo Ņujorkā.
