VELTA UN MĀRIS

Velta Toma. Aizejot, atnākot. Dzejas izlase. Rīgā, Karogs, 2002. 341 lp.

 

Vajadzētu it kā runāt par Veltas Tomas poētiku, bet vairāk jārunā par Māri Čaklo un viņa redakcijā iznākušajām trim Tomas dzejoļu izlasēm - Aizejot, atnākot, Piezīmes par sevi pašu un 33 dzejoļi, kas atgriežas mājās (1997), Maize no mājām, (1980).

Aizejot, atnākot ir grāmata, par ko dzejniece priecātos. Būdama ļoti prasīga, viņa to uzmanīgi izlasītu un sagatavotu sarakstu ar pamanītajām kļūdām. Es negribu teikt, ka grāmata ir īpaši kļūdaina. Tikai atceros viņas paradumu cīnīties ar drukas kļūdu velniņu savās grāmatās, izlabojot tekstu ar roku, sastādot sarakstu un ielīmējot iekšvākā. Šoreiz uz vāka Džemmas Skulmes glezna. Toma cienīja viņas mākslu un viņu pašu. Māra Čaklā ievads ir laikmetīgs un labi lasāms. Dzīva būdama, Velta Toma uzmanīgi veidoja savu tēlu. Ja sarunās viņa dažkārt kādu nokaitināja, tad rakstot vienmēr uzsvēra: labi būs. Māris Čaklais ievadā viscauri ir respektējis šo viņas vēlēšanos un sāpīgus notikumus viņas dzīvē pieminējis saudzīgi. Seko dzejoļu izlase no astoņām Tomas grāmatām, 29 dzejoļi ārpus krājumiem un divi - no izlases Maize no mājam. Beigās Veltas Tomas dzīves dati un grāmatu saraksts. Grāmata iesākas un nobeidzas ar dzejoli Vārtos:

Viss ir pārkārtošanās
kādos vārtos,
kur gājienam
tālāk slīdot
brīdi apstājamies.

Mazā formāta grāmatiņa Piezīmes par sevi pašu un... no sērijas Likteņstāsti nāca klajā kā dāvana Veltas Tomas 85. dzimšanas dienā kopā ar sarīkojumu Rīgā. Pati jubilāre gan tai laikā atradās Toronto.

Salīdzinot Aizejot, atnākot un Maize no mājām, var novērtēt, cik ļoti laiki ir mainījušies. Tagad liekas pavisam loģiski uzdot grāmatas nosaukumu un iznākšanas gadu un tad sarakstu ar dzejoļiem no šī krājuma - piem., Minējums (1943). Kad Māris Čaklais gatavoja pirmo izlasi Rietumos dzīvojošajai dzejniecei, vajadzēja lietot pavisam citu pieeju. Sajaucot dzejoļus no visiem krājumiem, attālinot tos no reāliem notikumiem, bija iespējams ievietot vairāk, bet ne visu. No pēdējā krājuma Pēc uguns (1975) neuzņemts palika ļoti drāmatiskais dzejolis Lepra, nerunājot par tādiem agrīniem dzejoļiem kā 16.VI 1940, Brāļu kapos, 18. novembrī, kas jau ar nosaukumu vien uzbangoja režīmam bīstamas jūtas. Tagad, dzīvojot naudas ekonomijā, jūtas paliek otrā vietā. Aizejot, atnākot izdota ar Veltas Tomas mantojuma līdzekļu palīdzību. Maize no mājām, kas iznākusi 16 000 eksemplāru tirāžā, kā to var lasīt grāmatas beigās, izgaist no grāmatnīcu letēm dažās dienās - tā savā ievadā raksta Māris Čaklais. Kā veiksies ar Aizejot, atnākot? Vai kāds to pateiks? Vai tas paliks bizness noslēpums?

Veltas Tomas vārdu Latvijā popularizē vēl citi apgādi. Sēļu zemes sestdiena (2002) iznākusi izdevniecībā Elpa ar Oļģerta Šabanska finansiālo atbalstu. Pirmajā izdevumā (1953) grāmatas nosaukums bija Sēļuzemes sestdiena, bet kāds cits ir zinājis labāk un autores doto nosaukumu mazliet pielabojis. Jau 1991. gadā izdevniecība Liesma pārspieda romānu Aldaune ar Andreja Dripes pēcvārdu. Kā rakstnieki to mēdz darīt, autore sedz pēdas: Ja kāds šai grāmatā saskata patiesu notikumu vai dzīvu cilvēku līdzību, tad tā ir maldīšanās. Viss šeit attēlotais ir variācija par kādas nosapņotas dzīves temu. Atslēga ir pēdējais teikums. Būtu labi, ja kāds topošs literātūras zinātnieks saliktu kopā šo autobiografisko romānu ar citiem notikumiem viņas dzīvē, viņas pašas un citu rakstītiem priekš- un pēcvārdiem, pievienotu Tomas dzeju un tādejādi izveidotu pilnīgāku, daudzpusīgāku dzejnieces tēlu.

Kad manis sauks vārdā
Mana tauta uz savas zemes
Es atbalsošos - cilvēks.

(Sērdienes spēks. Ņujorka: Grāmatu Draugs, 1969. 96. lp.)

 

Anita Liepiņa

 

Franču, itāļu, angļu, vācu, latviešu valodas skolotāja (1959-1994), grāmatu, rakstu un dokumentu tulkotāja Anita Liepiņa ir viena no JG redaktorēm. Publicējusies periodikā. Dzīvo Kanadā.