Jaunā Gaita nr. 232, marts 2003

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiem

 

Ap gadu miju vairākus mēnešus „sveikotāji” internetā sirdīgi debatēja par Latvijas krievvalodīgās minoritātes problēmām, par integrāciju / asimilāciju un par valsts valodas lomu brīvās Latvijas tautas izveseļošanās procesā. Šīs debates skaidrā latviešu valodā izraisīja un lielā mērā uzturēja pārstāvis no krievvalodīgo jeb, kā viņš pats vēlējās teikt, rusofonu puses, Aleksandrs Krasņitskijs, žurnālists, reportieris Rīgas rusofonu avīzē Čas. Aleksis vienu manu rakstu − par nepieciešamību panākt vēlēšanu likuma maiņu tā, lai Saeimas deputātu kandidāti vēlēšanās drīkstētu katrs balotēties tikai vienā no Latvijas pieciem vēlēšanu apgabaliem − publicēja avīzē Čas. Ievietojam JG viņa viedokli par Latvijā pastāvošo televīzijas raidlaiku valodas kvotu.

Juris Žagariņš

Aleksandrs Krasņitskijs

 

Saki man, ko tu skaties, es pateikšu, ko tu domā

elevīzijas ainava Latvijā izskatās kā kādā Krievijas Federācijas apgabalā jeb „guberņā”. Vispopulārākais TV kanāls valstī ir Maskavas OPT − bijušā Centrālā Televīzija, kuŗu tieši kontrolē federālā valdība. Krievijas valsts televīzija jeb PTP atrodas popularitātes tabulā trešajā vietā. Turklāt Maskavas TV kanāli iekļauj savā programmā daudzus t.s. sabiedriski-polītiskos raidījumus. Vietējās stacijas skatītājus pārsvarā baro ar „ziepju” seriāliem un gandrīz neietekmē sabiedrības viedokli. Šī absurdā dziesma skan Latvijas Republikā atjaunotās neatkarības divpadsmitā gada sākumā, ar vārdiem tulīņ sabiedrību integrēsim piedziedājumā.

Protams, te nav runa par visu Latvijas auditoriju, bet gan tikai par tiem iedzīvotājiem, kuŗu dzimtā valoda ir krievu. Pasvītrosim: mēs runājam ne tikai par pusmiljonu nepilsoņu, bet arī par ceturto daļu pilsoņu (un vēlētāju!). Visiem šiem cilvēkiem primārais informācijas avots atrodas ārpus Latvijas. Tas attiecas arī uz informāciju par Latviju.

Vecs krievu sakāmvārds − katrs skatās no sava zvanu torņa − un ir pilnīgi dabiski, ka Krievijas TV ēterā dominē informācija par notikumiem pašā Krievijā vai par notikumiem, kas saistīti ar Krieviju. Rezultātā „zvanu tornis” ir novietots kaut kur Kremļa apkārtnē arī tiem Krievijas TV skatītājiem, kas dzīvo Latvijā. Maskavas televīzijas raidījumi ir domāti patērētājiem valsts iekšienē. Tas nozīmē, ka Latvijas ziņas tur parādās ļoti reti. Pārsvarā Latvija Krievijas TV kartē nav atrodama. Tomēr ir izņēmumi. Tieši iekšpolītisko mērķu dēļ Latvija Krievijas ēterā jau sen kļuvusi par „vismīļāko ienaidnieku”. Kāds Rīgā strādājošs Rietumu diplomāts reiz pajokoja: Latvijas personā Krievija galu galā sev ir sameklējusi valsti, pret kuŗu var izturēties kā īsta lielvara. Tātad − informācija par Latviju Krievijas ēterā parādās ļoti reti, un, ja parādās, tad galvenokārt tā ir skandaloza un negatīva.

Īsumā var teikt, ka Latvijas sabiedrībā vienlaicīgi eksistē divas infosfēras, kuŗas krasi atšķiras gan pēc satura, gan nostājas un tendences. Var minēt diametrāli polāru attieksmi pret konfliktiem Kosovā un Čečenijā, pret Latvijas integrāciju NATO un ES un pat pret Latvijas iekšējām lietām, tai skaitā pret jautājumiem, kuŗi ir ārkārtīgi sāpīgi abām Latvijā dzīvojošajām kopienām − valodas likumdošanu, pavalstniecību, minoritāšu izglītību. Nemēģinot tagad vērtēt rusofonu pozīcijas pamatotību (tas ir atsevišķa un daudz gaŗāka raksta temats), jāpiebilst, ka Maskavas nostāja „līdztautiešu” jautājumos ir sen zināma.

Bet kāpēc tā ir noticis? Kāpēc gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem un gandrīz ceturtā daļa no vēlētājiem informācijas un informētības ziņā ir kļuvuši par citas valsts pavalstniekiem?

Vai Latvijā nav avīžu krievu valodā? Protams ir, turklāt daudzas. Tomēr kopējais dienas krievvalodīgo avīžu metiens ir mazāks nekā viena desmitā daļa no rusofonu kopskaita. Pat nerunājot par ziņu atspoguļošanas kvalitāti, ir jākonstatē, ka milzīgs daudzums rusofonu dzīvo vispār bez preses izdevumiem.

Var ilgi diskutēt par iemesliem, minot gan naudas trūkumu, gan pasīvitāti, bet secinājums ir skaidrs: situācija divās valodas kopienās Latvijā krasi atšķiŗas. Situācija ar latviešu avīzēm ir līdzīga, bet „bezavīžu” latviešiem ir sava Latvijas televīzija. Turpretī „bezavīžu” krieviski runājošie pēc savas „informacionālās diētas” satura vairs nav Latvijas iedzīvotāji, bet gan „rosijaņe” („krievzemnieki”). Bez tam, avīzes parasti atspoguļo jau eksistējošo sabiedrības nostāju. Un šī nostāja tiek ļoti spēcīgi ietekmēta no ārienes.

Kāpēc gan Krievijas TV ziņas ir tik populāras Latvijas rusofonu vidū? Atbilde ir ļoti vienkārša: nekā cita viņiem nav − nepilnas 45 minūtes diennaktī visos Latvijas TV kanālos kopā ņemot, nemaz jau nerunājot par kvalitāti, kas neiztur pat vismaigāko kritiku. Tajā pašā laikā un tajā pašā video kabelī ir brīvi pieejami vismaz desmit Krievijas TV kanāli. Protams, tur ir arī atrodamas gan LTV-1, gan LNT ziņas latviešu valodā, bet, pat nerunājot par iespējamo valodas barjeru, šie raidījumi adresēti galvenokārt latviešiem un par „krievu” problēmām īpaši neinteresējas.

Tad kāpēc gan Latvijā neeksistē kvalitatīva TV valodā, kuŗa ir dzimtā valoda vismaz ceturtajai daļai no pilsoņu kopuma? Īsumā var atbildēt, ka tas ir pastāvošās valodas kvotas dēļ: LR Radio un Televīzijas likums nosaka, ka vismaz 75% no kopējā raidlaika ikvienai tele- vai radiostacijai ir jāraida latviešu valodā. Tas attiecas ne tikai uz valsts TV, bet arī uz privātajiem kanāliem. Ziņu ražošanas process ir visgrūtākā un visdārgākā TV „satura” ražošanas daļa. Privāta kanāla gadījumā to var samaksāt tikai ar reklāmu naudu.

Latvijas apstākļos, lai raidītu sešas stundas diennaktī krieviski (piemēram, 2,5 stundas no rīta un 3,5 vakarā, kas būtu normāla „karstā laika” jeb prime time definīcija), stacijas īpašniekam būtu jāmaksā no savas kabatas vēl 18 ētera stundas naktī un dienas „klusajās stundās”, kad neviens TV neskatās, un rezultātā dabūt reklāmas pasūtījumus vienkārši nav iespējams. Tas nozīmē, ka no potenciālā investora viedokļa ieguldījums kvalitatīvā krieviski raidošā TV kanālā Latvijā ir pašnāvības finansiālais paveids.

Protams, var ilgi strīdēties par to, cik cildeni pirms gandrīz desmit gadiem bija iemesli kvotas ieviešanai. Tad un vēl šodien bieži var dzirdēt, ka kvotu sistēma nepieciešama latviešu valodas poziciju nodrošināšanai. Var jau būt, ka vēlme pazemināt konkurences līmeni reklāmas pasūtījumu tirgū patiešām ir uzskatāma par valodas nodrošināšanu, bet jāatzīst, ka, veiksmīgi risinot šo taktisko uzdevumu, valsts ir nodarījusi daudz lielākus zaudējumus stratēģisko interešu līmenī. Stabilitāte sabiedrībā ir atkarīga arī no tā, cik labi un objektīvi ir informētas visas sabiedrības daļas. Krievu valodā raidošas TV trūkums Latvijā neapšaubāmi paaugstināja nestabilitātes līmeni valstī. Un, domājams, ka tā ir pati pēdējā lieta, kas vajadzīga latviešu valodas drošībai.

Visdārgākais, kas katrai valstij ir − informācijas telpa − tika par velti, šķīvītī ar zilu maliņu, uzdāvināta ārējam spēlētājam, turklāt tādam, kuŗam var būt savs pavisam atšķirīgs viedoklis par to, kādai jābūt Latvijas sabiedrībai. Šo nepamatoto dāvanu ir steidzīgi jāatprasa atpakaļ. Pirmām kārtām vajadzētu atcelt valodas kvotas, lai nekavētu investīciju pieplūdumu krieviski raidošajā Latvijas TV, jeb arī, kas būtu vēl labāk, vajadzētu nodrošināt nopietnu valsts finansējumu kvalitatīvas krievu valodā raidošas TV izveidei Latvijā.

Kamēr „inforteida” situācija saglabāsies, visas runas par sabiedrības integrāciju būs un paliks vienīgi tīra un abstrakta teorija.

 


Aleksandrs Krasņitskijs

 

TV KANĀLU REITINGI LATVIJĀ

TV skatītāju procentuālā daļa, kas vismaz reizi dienā skatās attiecīgo kanālu. Mērķgrupa sastāv no nelatviešiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Reitingi ņemti no TNS/BMF Gallup Media datiem, 2001.X-2002.X.

1. OPĪ − valsts Krievijas Sabiedriskā TV (retranslācija kabeļtīklos, visi kabeļoperātori kopumā) − 61,2 %

2. LNT− Latvijas privātais kanāls − 50,1 %

3. PTP − Krievijas valsts TV (retranslācija kabeļtīklos, visi kabeļoperātori kopumā) − 44,1 %

4. TV-3 − Latvijas privātais kanāls − 38,5 %

5. LTV-2 − Latvijas valsts TV 2. kanāls − 35,3 %

6. LTV−1 − Latvijas valsts TV 1. kanāls − 22,3 %

7.  HTB − Krievijas kanāls ar valsts kapitālu (retranslācija kabeļtīklos, visi kabeļoperātori kopumā) − 21,3 %

8.  TNT, Krievijas privātais kanāls (retranslācija kabeļtīklos, visi kabeļoperātori kopumā) − 16,4 %

9.  TV5 Rīga − Latvijas privātais kanāls − 14,1 %

 

 

Publikāciju sagatavoja Juris Žagariņš