NOTEICĒJAS IR LIELVALSTIS KAIMIŅOS

Journal of Baltic Studies (JBS). Winter 2002. Vol. XXXIII, no. 4. The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) aabs@starpower.net

 

Savā laikā latviešu zinātnieki uzsvēra Latvijas piederību Ziemeļeiropai, bet ideja par Ziemeļvalstu līgu paputēja Lietuvas un Polijas konflikta dēļ. Pēcāk Baltijas valstu sadarbošanos kavēja diktātori gan pašu mājās, gan ārpus tām. Tam sekoja ieilgstošā padomju vara, kas Baltijas valstis un to dienvidu kaimiņus iecēla visādi nepatīkamajā "Austrumeiropā".

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Baltijas telpas vērotāji atkal sāka pievērsties apsvērumiem un pareģojumiem par šo valstu attiecībām nākotnē. Sekmīgi izveidojies Ziemeļvalstu bloks, protams, ierosināja pārrunas par tālāko intelektuālo, polītisko, un saimniecisko attiecību izveidi. Zīmīgi, ka vēl vienmēr pilnīgi nenodefinēto Baltijas telpu nenoteic valstu robežas.

Šis JBS speciālizdevums (Mapping Baltic History: The Conflict of Northeastern Europe) turpina jau agrāk iesāktās diskusijas par Ziemeļaustrumu Eiropu un vienlaikus ir sava veida Festschrift - īpašs pagodinājums kādreizējam Tallinas archīvistam un vēlākam Hamburgas Universitātes profesoram, Paulam Johansenam, un Berlīnes Brīvās Universitātes (Freie Universität Berlin) profesoram Klausam Cernakam (Zernack).

Pirmajā rakstā Greifsvaldes (Greifswald) Universitātes profesors Hakmans (Jorg Hackmann) un Libekas (Lübeck) Pilsētas Baltijas telpas archīvu kurators Roberts Šveicers (Schweitzer) lasītājus iepazīstina ar mūžam mainīgo savstarpējo attiecību raksturu Ziemeļeiropā un tās kaimiņvalstīs. Mūsdienu apstākļos sen aizmirstās nianses atkal kļūstot vērā ņemamas un, lai arī cik labi ir izveidojušās Ziemeļvalstu attiecības, apvienotā Vācija radījusi izmaiņas Eiropas Savienības ziemeļu dimensijā, kamēr Ziemeļrietumu Krievija vēl nav atradusi savu nišu jaunajās attiecībās.

Prof. Cernaka teicamā vācu valodā sacerētais raksts izseko lielajām pārmaiņām Baltijas jūras baseinā no sendienām līdz pat jaunākiem laikiem -- no Gustava Ādolfa dibinātās akadēmijas Tartu (1632) līdz pat zviedru daļēji finansētajām augstskolām saimnieciskiem darbiniekiem un juristiem mūsdienu Rīgā.

Kamēr somu vēsturnieks, Joensuu Universitātes profesors Jukka Korpela, pievēršas ilgi nenoskaidrotajām Somijas austrumu robežām, valstisko tradiciju trūkumam senajā Somijā un Karēlijā, Zviedrijas kolonizācijas polītikai un tās tirdzniecībai ar Novgorodu, viņa Lundas Universitātes kolēģis Kristiāns Gerners aplūko līdzīgas problēmas Zviedrijā pēc Poltavas kaujas, resp., pēc šīs lielvalsts sadalīšanas. Ja šodien Ingrija un Karēlija ir vienīgās Baltijas piekrastes zemes, kas palikušas Krievijā, jaunie apstākli maina Krievijas attiecības ar sev agrāk pakļautajām valstīm. Šo rindu rakstītājs pats šajā sakarībā ir izsekojis Ventspils attīstībai, kad tā bija Krievijas impērijas eksporta osta, tās panīkumam pēc I Pasaules kara, vēlākajam uzplaukumam un pašreizējai pēkšņai konkurencei, ko Krievijas Federācija radījusi ar Primorskas tranzīta ostas izveidošanu pie Pēterburgas. Nav šaubu, ka arī Zviedrijas saimnieciskās aprindas vēlētos atjaunot savas senās vidutāja funkcijas starp agrāko Novgorodas rajonu un Rietumeiropu.

Prof. Hakmans atgādina Tomasa Masarika teikto par mazajām valstīm - tās, lūk, esot loti relatīvs jēdziens, jo visu nosakot lielvalstis kaimiņos. No liela svara esot savdabīgais, īpatnējais, īpaši kultūras mantojums. Tādēļ, piemēram, nopietni jāvērtējot igauņu veiksmīgā sava kultūras mantojuma spodrināšana un tajā pat laikā sekmīgā iekļaušanās Eiropā.

Turku Universitātes pētnieks Marko Lehti salīdzina Cernaka un viņa laikabiedru uzsvērtās kopīgās iezīmes ar tagad daudz nozīmīgākajiem atšķirīgajiem fiziskajiem un cilvēciskajiem faktoriem un to kombināciju.

Plašajā grāmatu apskatu nodaļā lasītājam jauns ieskats pavērsies par Livonijas un Ziemeļu karu, Polijas-Lietuvas apvienoto karaļvalsti, jauno Atskanu chronikas izdevumu, Lietuvas zeltkaļiem un krievu rakstnieka Izaka Bābela dienasgrāmatas angliskojumu. Nozīmīgs ir vērtējums par minoritāšu problēmu Igaunijā, tāpat ieskats par Berlīnē izdoto rakstu krājumu, kas veltīts Baltijas valstu un Krievijas attiecībām Eiropas Savienības kontekstā. Noslēgumā šo rindiņu autora vērtējums par Melona Fonda ieguldījumiem Austrumeiropas zinātniskās darbības attīstībā un arī par patlabanējo valsts varu Latvijā.

 

Gundars Ķeniņš-Kings

 

Apskata autors ir emeritēts ekonomikas profesors un dekāns. Dzīvo Vašingtonas pavalstī.