JG233 Vilnis Auziņš. Gaismasspēja. Helēna Hofmane un Dace Marga

Pēc vairākām solo izstādēm Latvijā pēdējo 5-6 gadu laikā radās motivācija Helēnas Nukšas-Hofmanes (skat. JG 225:44-45) un Daces Margas (skat. JG 222:36-37) darbus izstādīt vienkopus. Motivācija vairāk uzbūvēta no nepieciešamības pateikt Latvijas sabiedrībai, ka arī fotografijas laukā ārmalnieki spēj pateikt sadzirdamu vārdu. Muzejs katru trešo gadu rīko īpašu zinātnisko konferenci „Fotografija − vizuālas kultūras fenomens”. 2002. gadā nolēmām ieviest šo pasākumu pavadošu izstāžu rindu, kuru nodēvējām par izstāžu forumu <fotosavienojums.lv>. Ārpus Latvijas dzīvojošo mākslinieku līdzdalība bija principa jautājums tādā nozīmē, ka pārskata ainava citādi būtu nepilnīga. Autoru atrašanās visai tālu no Latvijas un viņu veikuma nozīmīgums radīja kopīgo jēgu atspoguļojošu nosaukumu „Tālās gaismas”. Liepājas muzejs izteica gatavību iedegt „Tālās gaismas” pie sevis 2002.X. Tā bez iepriekšēja nolūka radās vizuāla vēstījuma duets. Katra māksliniece ir ar savu redzes kolorītu un savu spēju noturēt sarunas augstos un zemos toņus. Mazliet riskantais eksperiments tika pamanīts un sekoja „akadēmisks” ielūgums no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas. Tā abu mākslinieču darbi gandrīz pusgadu uzrunāja bibliotēkas apmeklētājus.

Helēna Nukša-Hofmane savu papildizglītību mākslā virzījusi kādas ļoti specifiskās fototechnoloģijas apgūšanai. Gumi arabikum novilkumu poētiskums iekodēts jau to materiālā. Helēna šīs iespējas veiksmīgi izmanto, lai izteiktu savu skumjo prieku par satapšanos ar Latviju pēc gandrīz pusgadsimta prombūtnes. Bērnības vīzijas, protams, vienmēr ir gaišākas un reljefāk iezīmētas par zināšanu ietekmētu poēziju. Helēna savu saskarsmes fiksāciju cenšas emocionāli apjēgt. Šī apjēguma zīmes un kolorīts ir pārnests uz fotodarbu lapām. Izceļotājas biografijai un neviltotai, kompleksu nenomocītai emocionālajai reakcijai ir būtiska nozīme tieši šai autorkolekcijas „Pārnākšana” daļai, kuŗa iekļauta kopizstādē. Helēna izvēlas kompozicionāli atšķirīgus sižetus un vairāk koncentrējas katra atsevišķā darba emocionālajai uzlādētībai.

Daces Margas darbus pamanīju latviešu saietu izstādēs. Tie izcēlās ar spilgto izteiksmes rokrakstu un pārliecinošu savas darbības motivāciju. Viņa nekautrējās akcentēt darba pašvērtības prioritāti un nekoķetēja ar latviskuma simboliem. Formas pakļaušana kompozicijai, krāsu laukumu sakārtošana estētiskā mērķtiecībā izcēla Daces galveno autorkolekciju „Kompozīcijas ar gaismu” citu starpā. To raksturo arī autores izvēlētās „priekšmetu pasaules” marģinālās klātbūtnes tēla stabilitāte. Lietas, kuŗām mēs nepievēršam uzmanību un kuŗas mūsu iztēlē ir nedaudz aizplīvurotas tieši mūsu pieraduma dēļ. Profesionalitāti apliecina attēlu absolūti neticamā dokumentālitāte. Stabilitāte un plūstoša intonācija izsauc latviešu mākslas zinātājos asociācijas ar pazīstamā akvareļgleznotāja Žaņa Šūniņa darbiem. Šī, īstenībā nemaz ne tik tuvā, līdzība veido to radniecības izjūtu skatītājos, kuŗi pieņem Daces darbus kā latviskus. Varbūt Dace Marga ir mācējusi atrast to mentālo balansu, kuŗš nodrošina mākslinieka brīvību jebkuŗā sabiedrībā un garīgo tuvību nacionālajai kultūrai.

Helēna Hofmane. Sapyns / Tāva sāta. 1991. 27,6 x 29,8 cm

Helēna Hofmane. Pārnākšana. 1960. 30 x 20 cm.

Dace Marga. Kompozīcija ar gaismu #7. 1990. 32 x 48 cm.