Jaunā Gaita nr. 233, jūnijs 2003
Lidija Dombrovska Larsena. Viesuļvētras laikā - (Pirms pēdējā cēliena). 2001-2002. 135 x 100 cm.
PAR LIDIJU DOMBROVSKU-LARSENU
Gleznotāja, mākslas teorētiķe, rakstniece, dzejniece izglītojusies Kopenhāgenas Karaliskajā Mākslas akadēmijā (Royal Academy of Fine Arts), papildinājusies Parīzē (Fernand Leger Studio), Romā u.c. Piedalījusies ap 100 izstādēs Eiropas valstīs, arī Brazīlijā, Kanadā, ASV. Viņas darbi atrodami muzejos un publiskās kollekcijās Dānijā, Latvijā (Arsenālā), visvairāk Rietumaustrālijā. 1983. gadā pārceļas uz dzīvi no Dānijas uz Pertu (Perth), Austrālijā. Publicējusi grāmatas Uz darbnīcas sliekšņa (1967), Ar medus zobenu (1971, dzejkrājums), De vingende Ojne (1973, dāņu val.), Nordlys (1975, dāņu val.), Piederības pēdās (1997, stāsti) un romānus Sniegšanās (1998), Elmīra (2000), Aurovilles atblāzma (2001), Ķengurēns Akubras cepurē (2002). Austrāliešu mākslas kritiķis Bromfilds (Dāvid Bromfield), kuŗš sekojis Lidijas Dombrovskas glezniecībai Austrālijā, raksturo viņas izstādes kā retus un nozīmīgus Notikumus (ar lielo N): viņa strādā nepārtraukti un ar stingru konsekvenci, sākot jau no II Pasaules kaŗa beigām. Viņas mākslinieciski pārliecinošais sniegums ir piepildīts ar fantastisku ieskatu mākslas būtībā. Katrs viņas otas vilciens ietveŗ sevī nebeidzamus veidolus un asociācijas. Viņa spēj piepildīt audeklus ar būtnēm un notikumiem, neaizplīvurojot pārdzīvojuma skaidrību. Vienreizēji skanīgās, gaišās krāsas iesakņojušās pagātnes atmiņās. Viņas gleznas piesātinātas ar joie de vivre. Ļoti daudzveidīgā grupa Kobra (Kopenhāgena, Brisele, Amsterdama), ar ko 50. gados viņa bija cieši saistīta, bija eiropiešu glezniecības ambīciju saturoša izteiksme, tik ļoti atšķirīga no analītiski ierobežotajiem amerikāņu centieniem, kuŗi pārņēma starptautisko mākslu. Viņas vēlākā aizraušanās, iesaistot gan kolāžas, gan arī elementus no Makša Ernsta darbiem, rodas no vēlmes iekļaut visu. (re)
Gleznotāja, keramiķe un rakstniece Lidija Dombrovska savā studijā Pērtā (Perth), Austrālijā.