Jaunā Gaita nr. 233, jūnijs 2003

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiem

 

LATVIA'S ON BOARD!

 

Latvijas Juristu biedrības Prezidija paziņojums:

 

Sakarā ar pieteikto militāro intervenci Irākā un Latvijas paredzēto līdzdalību tajā, Latvijas Juristu biedrības Prezidijs paziņo:

Latvijas plānotā piedalīšanās šajā akcijā ir pretrunā ar ANO Statūtiem, kuŗiem Latvija pievienojusies 1991. gadā, starptautiskajiem tiesību pamatprincipiem un Latvijas Republikas tiesību normām.

Viens no starptautisko tiesību pamatprincipiem ir starptautisku strīdu risināšana mierīgā ceļā. ANO Statūti pieļauj militāru spēku lietot tikai divos izņēmuma gadījumos − pašaizsardzībai (ANO Statūtu 51. pants) vai gadījumā, kad apdraudēts miers un izsmelti visi diplomātiskie ietekmēšanas līdzekļi, un tikai ar ANO Drošības padomes sankciju (ANO Statūtu 41., 42. pants).

Vienpusīga militārā spēka pielietošana, kad vairākums ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu ir pret militāra spēka lietošanu Irākā, jo iespējas strīda risināšanai diplomātiskā ceļā vēl nav izsmeltas un to jākonstatē tikai ANO Drošības padomei, pārkāpj ne tikai ANO Statūtus, bet arī starptautisko tiesību pamatprincipus.

Latvijas Republikas Nacionālās drošības koncepcija, kuŗu 2002. gada 24. janvārī apstiprinājusi Saeima, nosaka, ka, īstenojot savu drošības polītiku, Latvija ievēro starptautisko tiesību principus un normas, neapdraudot nevienu citu valsti. Savukārt, likums par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās paredz tām saņemt starptautisko organizāciju mandātus un rīkoties atbilstoši ANO Statūtiem.

Paredzētā militārā akcija Irākā grauj starptautisko tiesisko kārtību un rada bīstamu precedentu starptautisko tiesību pārkāpšanai, kas nākotnē var apdraudēt pašas Latvijas drošību.

UB Prezidijs savu atzinumu dod Latvijas Republikas Saeimai un paziņo par to Starptautiskajai juristu komisijai.

LJB Prezidijs

Rīgā, 2003. gada 19. martā, plkst. 13.00

 

*      *      *

 

 

Šis vēstījums man izskatās provokatīvs. Latvija nav nevienam kaŗu pieteikusi un to negrasās darīt. Latvija ir pieteikusies sniegt medicīnisku, sapieŗu un kārtības uzturēšanas palīdzību pēc iespējamām nekārtībām. Priekš tā ir laba pieredze un pat sapuvušajai ANO par to jāpriecājas un jāpateicas.

Ilmārs <uliss@ibna.org.lv>

 

 

Tieši tur jau ir tā provokācija, ka Latvija ir gatava atbalstīt ASV agresīvo un nelikumīgo iebrukumu Irākā. Līdz ar to pati kļūst par agresijas atbalstītāju... Turklāt tiek radīts precedents − ASV var nomainīt valdību jebkurā valstī, kas tai nepatīk, nesaskaņojot to ar citām valstīm. Interesanti, ko dziedās kaŗa kurinātāji Latvijā, kad Latvijai pienāks ultimāts, lai tās valdība izvācas no valsts − amerikāņi atsūtīs savu labāku, protams, Latvijas tautas interešu vārdā... Vai tas jau nav kur dzirdēts? Vai ASV rīcība neatgādina PSRS izrīcību ar Baltijas valstīm 1940. gadā? Arī tad šeit valdīja drūmi diktatori, protams, Maskavas skatījumā, un daži komūnisti lauza akmeņus Kalnciema akmens lauztuvēs. Tagad atkal precedents − viena valsts var nomainīt valdību citā valstī ar militāra spēka palīdzību.

Osvalds <osis@mailbox.riga.lv>

 

 

Lai nu ko man atgādina ASV rīcība Irākas jautājumā, bet PSRS rīcība Baltijas valstīs 1940. gadā man to nekādi neatgādina. Sadams ir represīva režīma vadonis. Lai to saprastu, nav vajadzīga pat ASV propaganda, pietiek uz viņa bildi paskatīties. Cits jautājums, cik prātīgas ir ASV, šobrīd darīdamas to, ko dara?

Vents <Vents_Zvaigzne@mccann.lv>

 

 

Domāju, ka neatradīsim kopīgu valodu par šo tematu. 1. Vienalga, kāds cūka, slepkava, mērkaķis un ļaundaris arī nebūtu kādas valsts vadītājs, nevienai citai valstij nav tiesību to patvaļīgi nomainīt. 2. Galvenais, to arī neviens nedarītu, ja Sadams nesēdētu uz liela naftas sūkņa. 3. Un Irākas tauta nemaz nevēlas mainīt Huseinu. 4. Nevar eksportēt demokrātiju un revolūciju, nevar pārcelt tautu par 100 gadiem uz priekšu vienā nedēļā... 5. Un galvenais − kas ar zobenu nāks, no zobena mirs, tikai, diemžēl, nemirs viss Bušs un viņa kliķe, bet gan nevainīgi ASV iedzīvotāji, arī Anglijas, Spānijas un varbūt arī Latvijas...

Osvalds

 

 

Der paturēt prātā, ka minētās cūkas, mērkaķi un ļaundari nereti nonāk valsts vadītāja amatā ar lielākas varas palīdzību, nevis ar savas tautas piekrišanu. Tā tas bija ar jau toreiz visiem labi zināmo staļinistu Sadamu Husseinu 1979. gadā, kad ASV/CIA nodiriģēja kārtējo regime change, un tā tas turpinājās, kamēr Sadams Amerikai uzticīgi dienēja kā ģeopolītisks pīlārs ASV svētajā cīņā pret bezdievīgo PSRS un pēcāk ASV sekulārajā cīņā pret teokrātisko Irānu.

Irākas tautas vairums tomēr vēlas atsvabināties no tirāna! Vai no Irākas tautas nevaram sagaidīt lielāku tālredzību kā no ASV valdības? Visas tautas visā pasaulē vēlas pašas būt sava likteņa noteicējas. Priekš tam jau nav vajadzīga nekāda liela „pāraudzināšana”. Vajadzīgas nobriedušas starptautiskas institūcijas, kas kalpo tikai šim vienam principam − tautu pašnoteikšanās principam, nevis amerikāņu varai padošanās principam. Būtu bijis jauki, ja vismaz mazās valstis, kas nesen piedzīvojušas savas neatkarības atjaunošanu, būtu pavīžojušas pacelt savas balsis PRET šo ārprātu, PRET šo starptautisko institūciju apsmiešanu, PRET šo pasaules kaŗu, PRET šo Amerikas impēriju!

Juris <zagarins@stcc.edu>

 

 

Lai mazās valstis celtu balsis pret visu uzskaitīto, it īpaši pret Amerikas impēriju, starptautiskajām institūcijām būtu vēlams garantēt mazajām valstīm pietiekamu drošību, lai tās nebūtu spiestas bez ierunām krist Amerikas impērijas apkampienos. Nevajag aizmirst, ka Baltijas valstīm blakus atrodas kaimiņš − bīstamāks par desmit Sadamiem kopā ņemtiem. Ja visas demokrātiskās lielvalstis kopīgi negarantēs drošību mazajām, kas jūtas apdraudētas, tad būs spiestas samierināties ar mazo piesliešanos kādai no stiprākajām, tādai, kas vairāk sola.

Vents

 

 

Ar drošību ir tāpat kā ar valstisko demokrātiju. Tādas lietas nenāks ne no klusēšanas, ne no Dieviņa lūgšanas, ne no imperatoram klēpī sēdēšanas, ne no gaidīšanas uz pastarās atklāsmes un debesīs braukšanas dieniņu. Īpaši tādā gadījumā, kad, teiksim, Latvijai jāizvēlas starp „veco” Eiropu un G.W. Buša piedāvāto „Jauno pasaules kārtību.” Nebūtu nemaz tik briesmīgi sālīti maksājis izvēlēties to pirmo. To PRET tāda pasaules valodu pratēja kā Vaira Vīķe-Freiberga varēja taču izteikt smalkā, diplomātiskā valodā! Nedomāju arī, ka visas izredzes uz demokrātiju tiktu samaitātas, ja Latvijas pilsoņi sāktu prasīt likumu, kas liedz „partijām” jeb lokomotīvju atbalsta komandām savas t.s. lokomotīves balotēt pa visiem vēlēšanu apgabaliem. Zinu, līšanas un pasīvitātes instinkts latviešiem nav nekas jauns, bet padumjajā PSRS uzaugušajā tautā tas acīmredzot ir stipri iesakņojies gan.

Juris

 

 

Zini, Juri, nupat beidzot sākšu Tevi aktīvi aicināt atpakaļ uz Latviju. Tavas tiesības spriest par Latvijas demokrātiju un tautsaimniecību es neapstrīdu arī tad, ja Tu sēdi Amerikā. Bet būtu krietni godīgāk, ja par Latvijas drošību Tu runātu no krēsla, kas atrodas tuvāk Latvijas austrumu robežai nekā šobrīd. Pieļauju, ka Tavs viedoklis īpaši nemainītos, bet, kā jau teicu, tas būtu godīgāk. Es, Latvijā dzīvodams, agrāk vai vēlāk samaksāšu par savas izvēlētās valdības kļūdām. Iespējams, samaksāšu ar brīvību, dzīvību vai (kas pats briesmīgākais) ar veselo saprātu, jo mēs dzīvojam lobotomijas gadsimtā. Savukārt Tu turpināsi sēdēt Masačusetsā un klāstīt visiem interesentiem, ka šāds liktenis mani piemeklējis tāpēc, ka neesmu klausījis Taviem viedajiem padomiem.

Protams, protams, vienīgais taisnais ceļš Latvijas drošības garantēšanai ir tāda vēlēšanu likuma pieņemšana, kas liedz kandidātam balotēties vairākos vēlēšanu apgabalos. Bet varbūt tomēr piedāvā tādu Latvijas drošības koncepciju, kas kaut attāli būtu saistīta ar pašu drošību!

Es nekad neesmu bijis diez kāds „jaunās pasaules kārtības” fans un labprāt orientētos uz „Veco” Eiropu. Diemžēl šai „tradicionālajai” orientācijai pēdējos gados arvien vairāk traucē „Vecās” Eiropas tuvināšanās Krievijai. Putins patīk ne tikai skandalozajam miljardierim Berluskoni, kam varen garšo krievu šņabis kopā ar sarkanajiem ikriem 20 grādu salā. Eiropa negarantēs Latvijas drošību bez Krievijas aktīvas līdzdalības. Un tas tad būs tikpat droši kā garantēt Kuveitas drošību ar aktīvu Sadama Huseina režīma līdzdalību.

Vents

 

 

Protams, iestāšanās G.W. Buša kaŗagājienā bija viens ceļš uz drošību. Kā jau droši vien lasīts, Latvijas „dzelzs lēdija” no ASV prezidenta esot panākusi solījumu aprunāties ar Lielkrievijas prezidentu Pūtinu par Ventspils naftas transita blokādi.

Latvija savu drošību pret nevienu nenodrošinās ar morālu, ekonomisku, militāru kapitulāciju. Vienīgais ceļš uz drošību ir kaut kāda veida nacionāla autonomija un kaut kāda veida valdība, kas daudzmaz atbilst Latvijas iedzīvotāju gribai. Protams, būtu jauki, ja paši Latvijas iedzīvotāji tādu lietu vēlētos. Vai Tu, Vent, domā, ka ASV garantēs Latvijas „drošību” bez Krievijas aktīvas līdzdalības? Vai Tu ceri, ka G.W. Bušs savu kaŗagājienu eventuāli vērsīs pret Krieviju, lai arī tur ieviestu īstenu demokrātiju?

Paldies par aicinājumu, bet uz Latviju netaisos pārcelties. Man ir tikpat lielas tiesības spriest par Latvijas drošību no savām mājām, kā Tev spriest par nepieciešamību Latvijai ņemt dalību Amerikas kaŗagājienos no Tavām mājām. Gan jau arī Tev būs iespēja Latvijā klāstīt visiem interesentiem, ka tāds liktenis mani piemeklējis tāpēc, ka neklausīju Tavu viedo padomu pārcelties uz Latviju.

Juris

 

 

Ja vēl nebiji pamanījis, Latvija jau labu brītiņu ir padota ASV protektorātam. Tas ir viens no ceļiem uz kaut kādu drošību. Varbūt ne pats labākais, bet piedāvā labāku, ja zini! Latvija pati savu drošību vispār nekādi nevar nodrošināt. Latvija nav un nebūs militāri spēcīga valsts. Ja ceri, ka drošību pret Krieviju ilgā laika posmā iespējams garantēt citādi kā tikai ar spēka palīdzību, Tu maldies.

Par Krievijas demokratizēšanu − tas gan ir skaists sapnis, kam diez vai būs kādreiz lemts piepildīties. Es jau varu sapņot par karu, kas satrieks Krieviju druskās un lupatās, diemžēl, Krievijai, atšķirībā no Sadama, ir kodola un arī dažādi citi ieroči. Nav manos spēkos panākt sekmīgu karu pret Krieviju, tāpēc atbalstu pēc iespējas lielāku izolāciju no Krievijas.

Tev ir tiesības spriest par Latvijas drošību. Atkārtoju, ka izmantot šīs tiesības Tavā gadījumā nav godīgi. Izņemot varbūt dažus arābu terroristus, nekāds lielāks spēks Tevi Masačusetsā neapdraud. Daudz labprātāk būtu viens amerikānis, kas sēž arābu terroristu nolaupītā lidmašīnā, kura tūlīt ietrieksies debesskrāpī, nekā krievu moku kambaros apstrādāts letiņš, kas ar izoperētām smadzenēm, truli smaidīdams, kopā ar tūkstošiem citu tādu pašu 20 stundas dienā čakli pilda dotās pavēles līdz pilnīgam organisma rezervju izsīkumam...

Vents

 

 

Nemaz neesmu pret Latvijas iestāšanos NATO, bet esmu pret brīvprātīgu iestāšanos ASV prezidenta G.W. Buša „Jaunās pasaules kārtības” ietvaros uzsāktajā pasaules kaŗagājienā. Atgādināšu, ka ir arī tādas NATO dalībnieces, kas uzdrošinās pacelt savas balsis pret šo kaŗu. Nestāsti man, ka kaŗa kūdīšana ir kaut kāds drošības garants. Es neesmu nekad mēģinājis apgalvot, ka Latvija viena pati var nodrošināt savu drošību. Bet pamatā tomēr vispirms Latvijai jāuzceļ kaut kas tāds, ko ir patiešām vērts nosargāt. Un, jā, es tiešām domāju, ka pirmais solītis būtu Latvijas iedzīvotājiem parādīt savu nopietnību, pieprasot likumu par reģionālo reprezentāciju Saeimas vēlēšanās.

Tu saki, ka drošība pret Krieviju panākama tikai ar spēku. Es saku, ka gudrība pati par sevi ir spēks. Tu vēlies izolēties no Krievijas. Lai izolētos no Krievijas, Tu varētu pārcelties uz Masačusetsu. Citādi Tu varētu cerēt, ka Krievija pati nolems izolēties no Latvijas, kā, piemēram, tas tiek darīts sakarā ar naftas transita ceļa izvēli.

Vai godīgākais no mums ir tas, kurš ir lielāka spēka apdraudēts?

Juris

 

 

Vēl nemaz tik sen tās pašas krietnās „vecās” Eiropas lielvaras (un NATO valstis) Latvijai lika manīt, ka, mīļā miera labad ar Krieviju, labprātāk mūs NATO rindās neredzētu. Tad Latvija sāka krietni uzstājīgāk rāpties klēpī ASV un, rau, lietas izskatās citādāk. Protams, izrādījās, ka klēpī sēdēšana uzliek arī savus pienākumus.. Ko nu darīt?

Nē, kaŗa kūdīšana nav nekāds drošības garants, bet, kuŗa klēpī sēdi, tā dziesmu dziedi. Ja monsieur Širaks būtu ne tikai mūsu VVF roku bučojis, bet solījis klēpī ņemt, mēs tagad varbūt ar lielu pompu valdības līmenī nosodītu kaŗu Irākā.

Lai kas te uzcelts vai nav uzcelts, atceries, ka mums Latvijā ir arī savas plikās dzīvības, nevis tikai Tev Masačusetsā. Nerunāju par augstām lietām, es gribu vienkārši palikt dzīvs.

Tu saki, ka gudrība esot spēks. Pasaki tad, kas, dzīvojot blakus Krievijai, ir gudrība? Par izolēšanos no Krievijas reizēm esmu pasapņojis, piemēram, latvieši varētu palūgt ANO, lai viņiem iedala citu territoriju dzīvošanai, varbūt kādā sāls vai akmeņu tuksnesī, vai arī polārajos ledājos, lai tikai nebūtu jāatrodas blakus Krievijai, lai tā ņem šo zemi un aizrijas. Zini, man šķiet, ka gan tajā tuksnesī, gan ledājos mēs dzīvotu ne sliktāk un beigu beigās iemīlētu vietu, kas mums dota. Bet uz kaut kādu Krievijas izolāciju no Latvijas neceri. Šīs territorijas Krievija uzskata par savējām, un uzskatīs, kamēr vien pastāvēs. Ar labu vai ļaunu, agrāk vai vēlāk Krievija centīsies atgūt tās savā īpašumā. Ja latvieši to traucēs, tiks iznīcināti.

Tu, Juri, vispār neesi apdraudēts. Tu varbūt vari kļūt par nejaušu upuri kādam terroristam, bet varbūtība ir mazāka nekā Tevis nejauša sabraukšana ar mašīnu. Atšķirībā no Tevis, cilvēki, kas dzīvo Latvijā (visi, ne tikai latvieši), droši vien jau šodien figurē kādās Krievijas masu iznīcināšanas vai vismaz efektīvas paverdzināšanas programmās.

Brauc uz Latviju − šeit mēs abi būsim līdzīgi apdraudēti un vienlīdz godīgi varēsim izteikt savus uzskatus par Latvijas drošību.

Vents

 

 

ASV uzaicināja Latviju rāpties tās klēpī ar tādu aprēķinu, ka tādā veidā panāks „Jaunajai pasaules kārtībai” piederošo bijušo PSRS republiku atskaldīšanu no „vecās” Eiropas.

Tu jautāji par klēpī sēdēšanas pienākumiem. Es ieteiktu vispirms − izvairīties pēc iespējas no brīvprātīgas kaŗa kūdīšanas.

Tik daudz sapratu, ka Tu nerunā par augstām lietām. Ja nu tiešām tā ir, ka Tev draud nāve, tad sapako savas pekeles un brauc vien šurp uz Masačusetsu. Manā pilsētā Springfildā jau vesels kvartāls lielkrievu tautības imigrantu. Dažādas baznīcas viņiem izpalīdz tikt uz pekām.

Gudrība ir gudrība, vienalga kam blakus dzīvojot. Piemēram, somi bija gudrāki par latviešiem, jo visu Auksto kapu diezgan veiksmīgi sadzīvoja ar Krieviju. Nav jābīstas ne terrorista, ne Lielkrievijas, lai justos apdraudēts! Ja Amerikā sāks brukt tautsaimniecība, tad te būs tāda elle, kādu neviens ierobežotais letiņš pat iedomāties nevarētu.

Brauc uz Masačusetsu − šeit mēs abi būsim līdzīgi apdraudēti un vienlīdz godīgi varēsim izteikt savus izskatus par ASV kā Latvijas drošības garantu.

Juris

 

 

Lielkrievu tautības imigranti, ja netiek sarauti vai vismaz stingri kontrolēti viņu sakari ar Krieviju, ar laiku var kļūt Tev, Masačusetsai un visām Savienotajām Valstīm par daudz lielāku draudu nekā šādi tādi tur arābi. Manuprāt, tas šobrīd palēnām arī notiek. Tāpēc priecājies un baudi dzīvi, kamēr Tu to vēl nemani!

Nepiekrītu, ka tā bija īpaša somu gudrība, drīzāk liela veiksme − Krievijai bija vajadzīga viena kapitālistiska satelītvalsts. Tas viss somiem neko nedos brīdī, kad Krievija sāks aktīvāk tiekties pēc veco robežu atjaunošanas. Tad arī somiem būs vajadzīgs stiprs aizstāvis, kas var piedraudēt sadot Krievijai pa purnu. Vēl un vēl, un vēlreiz. Ja tāda nebūs, somiem būs gals klāt − tāpat kā latviešiem.

Ja Tu tiešām esi pārliecināts, ka sabrukuma gadījumā ASV ķersies pie masveidīgas savas valsts iedzīvotāju iznīcināšanas un atlikušo psīches pārveides ar dažādiem fizikāliem un medicīniskiem paņēmieniem, tad patiešām starpības nebūs nekādas. Bet uz Masačusetsu vēl nebraukšu, pagaidām vēl ne.

Vents