Jaunā Gaita nr. 233, jūnijs 2003
 Tēlnieks Gints Grīnbergs pie savas skulptūras Blastocyst Klarka mākslas galerijā (Clark Gallery) Linkolnas (Lincoln) pilsētā, Masačusets (Massachusetts) pavalstī, 2003. gada februārī. Foto: Sarma Muižniece Liepiņa |
Sarma Muižniece Liepiņa
TĒLNIEKA GINTA GRĪNBERGA JAUNDARBI
Vai skulptūra ir tikai tā daļa, ko izveido tēlnieka Grīnberga saliektās, sakniebtās un salodētās tērauda formas? Vai arī skulptūra ir šīs fantastiskās orbitālās formas kopā ar divdimensioņāliem granīta un blue stone pamatiem? Šis vienkāršais jautājums pēkšņi liekas aktuāls, jo līdz šim daudzi Grīnberga darbi bija bez noteiktiem komplimentāriem pamatiem, bieži tie bija dažādu lielumu apaļas formas, ko varēja velt, pārnest, novietot augstu vai zemu pēc patikas. Nu tēlnieks ir skatītājiem noteicis vērošanas leņķi, kaut izstādē tas ir ļoti atkarīgs no skatītāja auguma. Dažas skulptūras pārsniedz divarpus metru augstumu, citas ir acu augstumā, citās var ērti iesniegties kā uz galda noliktā bļodā.
Visi vienpadsmit izstādītie darbi ir darināti no tērauda, puse no nerūsējoša tērauda. Visiem brīvi plūst cauri gaisma un gaiss, jo tie ir konstruēti no kopā salodētiem tērauda atgriežņiem un ar milzīgām stangām ieliektiem un sakniebtiem tērauda stieņiem. Ritmiski un gludi salodētās mazās apaļās un iegarenīgās lāpstiņveidīgās formas veido atkal jaunus lielākus apļus, piem., vizuāli gludais Krispy Creme (doughnut) un monumentālais Ring Galaxy. Pēdējais ar saviem spīdīgajiem riņķiem un lāpstiņām veido vairāk nekā metra diametra rāmi un izskatās, it kā enerģisks pankūku pavārs ekspresīvi mētātu mazas sidraba dolāra pankūkas pa gaisu.
Ne tikai apļa elements, bet arī puslodes elements ir ļoti dominējošs Grīnberga jaunajos darbos. Light Stick un Pop Rock izskatās kā futūristiskas ligzdas, kur gaisma, kas lien cauri spraugām, var perināt mazākas lodes. Ziemas mēness savā mierīgajā ceļā pāri Jaunanglijas apsnigušajiem laukiem varētu ērti atpūsties Light Stick mājīgajā sidrabainajā ielokā. Un tā nākotnē varētu arī gadīties, jo ir domāts Grīnberga skulptūras novietot pļavā, kalnā, pie šaura strautiņa, plaša ezera malā, pat pilsētas jumta dārzā.
Blastocyst, mazā šūnu bumbiņa, kas kļūs par embriju, vai Listening Device lodes elements ir krietni subtīlāks. Blastocyst minimālais stangu ieliekums viegli tur sevī pieķērušos mazo bumbiņu, mazo apaļo dzīvības simbolu. Klausīšanās ierīci veido divas uz sāniem pagrieztas puslodes. Savienotas, tās izveido divas milzīgas ausis, starp kurām smadzenes ir nevajadzīgas, un tādēļ to nav. Vai varbūt lodes ir lokani skaņas viļņi, uz mirkli redzami?
Grīnberga jaunie darbi Klarka galerijā (Clark Gallery, Lincoln, Massachusetts, 2003.4.-7.I) ir vienīgie gaŗās telpas vienā galā. Sienas ir pavisam tukšas, radot katrai skulptūrai savu unikālo sienas ēnu gleznu. Tā kā apgaismošana ir vienīgi no augšas, jaunie ēnu darbi rotaļājas uz sienām tuvu pie grīdas. Ēnu zemais un trauslais novietojums atgādina amerikāņu modernista Sola Levita (Sol LeWitt) uz sienām ar zīmuli zīmētās līniju gleznas, kas arī šā gada februārī bija skatāmas netālajā Adisona galerijā (Addison Gallery of American Art, Andover, Massachusetts).
Izstādes vizuāli asākais darbs ir Prickly Pear. Tas ir veidots tikai no salodētiem metalla stieņiem. No tālienes tas atgādina milzīgu pieneņu pūku, toties pieduroties, tūlīt manāms, ka nosaukums ir precīzs. Nokniebto stieņu gali ir atstāti rupji un dzeloņaini, dažiem galos vēl palikusi sarkana krāsa. Prickly Pear auglis gadu simteņiem bija svarīga uztura sastāvdaļa Amerikas dienvidrietumu reģiona indiāņiem, un tas joprojām baro neskaitāmus tuksneša dzīvniekus. Indiāņi un mazie tuksneša kustoņi zina, ka šo augu nevar vienkārši, tā aši garāmejot, sagrābt. Jālieto intelekts. Tāpat ar Grīnberga skulptūrām. Tās var novērtēt ar redzi. Tās var novērtēt ar tausti. Bet, lai skulptūras pilnīgi izbaudītu un no tām gūtu nepieciešamo garīgo uzturvielu, der lietot intelektu.
Sarma Muižniece Liepiņa kalpo daudzām mūzām − dzejo, glezno, fotografē.
