BEZ SYLTUMA IR VISI TYVUMI

Ontons Zvīdris. Dvēseles ilgas un sōpes. Dzejūli. Rēzeknē: Latvijas Kultūras centra izdevnīceiba, 2001. 104 lpp.

 

Nav grūti lasīt latgaliski. Iet drusku lēnāk, pie vajadzības var dažu vārdu izrunāt, bet var labi saprast. Šis ir autora trešais dzeju krājums. Divi izdoti trimdā - Tu (1974) un Kod sirds tūp gunkurs (1981). Ilona Salceviča vienā teikumā raksturo Dvēseles ilgas un sōpes (JG 231, 35.lpp) kā kultūrvēsturisku vērtību. Bet, kā to norāda grāmatiņas (11 X17 cm) nosaukums, tā apraksta personīgas izjūtas, kas radušās vairāk dzīves novakarē. Viens no nedaudzajiem dzejoļiem, kam pievienots datums (1987), to apliecina:

Es jyutūs nūguris
Nu dīnu pelēceibas:
Ni sauli dīnā,
Ni zvaigznes naktī redz.
Bez syltuma ir vysi tyvumi
Un tōlem ilgu nav...
Bet sirdī dzili, dzili
Vīntuleiba smeldz (40. lpp.).

Cilvēka mūža sākums un gals veido apli. Vecumā cilvēks mīl atcerēties savu bērnību un jaunību. Latviešu zemnieku kultūrā cilvēku attiecības ar dabu, sauli, kokiem, ainavu ir daudz tuvākas nekā mūsdienu pilsētniekiem. Daina saka:

Pie ābeles piespiedos,
Kā pie savas māmuliņas.

No 18. gs. ir nostāsts par meiteni, kas aizbēgusi mežā un stāvējusi pie koka, līdz nomirusi. (A. Johansons, Latvijas kultūras vēsture 1710-1800, 339.lpp.) Laimīgāks liktenis gan Ontonam Zvīdrim. Autora priekšvārdā, ko viņš raksta 80 gadu vecumā, viņš sevi apraksta kā apaļu bāreni no četru gadu vecuma. Viņš nemin nevienu cilvēku, bet tikai dabu ap dzimtajām Pujatu mājām kā nozīmīgu savas personības izveidošanā. Tad arī dzejoļiem tādi nosaukumi kā: Sirds saules gaismā mozgojās, Skrīn tōli bite, Mirklis azarmolā, Zīds (nevis audums, bet puķes zieds).

Pirmais un pēdējais dzejolis krājumā bieži nes īpašu nozīmi. Tā arī šeit, dzejolī Namīrā (7). Dabā viss notiek nemierā tāpat kā pie cilvēkiem,

Namīrā tauta liktini cīš;

... un nobeigumā,

Namīrā turitēs, brōli un mōsas:
namīrā jobyut mums gudrim.

Pēdējais dzejolis (100) palīdz labāk saprast, kas ir tauta. Tas rakstīts Latgalīšu saītam Rēzeknē 1992. gadā un beidzas ar vārdiem:

Dīvs, paleidzi myusim dzeivot!

Tā paša gada maijā autors ir miris. Bet tauta nav tikai latgaļi. Dzejolī 8. Latvīšu dzīsmu svātki Toronto, Ontario (26) autors salīdzina citu latviešu neizpratni pret latgaļiem ar vēzi, tas ir Latgaļu volūdas ignorances vēzs! Autors sāpīgi sajūt noraidošu, kaut arī muļķīgu attieksmi:

Mādz cylvāks passalīleit ar tū, kū zyna.
Dažs myusy dīnōs līlejās,
ka nasaprūtūt latgaļu volūdu.
Ai, brōli, brōli, tautas brōli,
tei poša nataisneiba, grāks
saēss ari tevi pošu! ...

Daudz dzejoļu runā par tautu un dzimteni, par notikušām pārestībām gan jaunākos gan senākos vēstures posmos, par mocekļu gājienu Dvēseļu dīnas naktī (49), kas nobeidzas:

Gojīņs vyss prosa pēc taisneibas:
nu manis, nu tevis nu cilvēces.

Ir pārdomu dzejoli, kas apšauba pieņemtas patiesības.

Voi ilūzija? (65) meklē pasaulē kaut ko vairāk, bet atrod tikai ilūziju un to pieņem:

Koč ari tikai ilūzija,
Tok tūmār enerģijas olūts.

Dažos garākos dzejoļos parādās klišejas un tieksme uz sevis žēlošanu, kā septītā pantā dzejolī Ceļinīks (71):

Ai, dōrgō jaunotne,
Tu tautas gaišais zīds!
Tev tōli saules rīts!
Tev pīdar pļovas
Un kolnu ilgas... !
Bet sērmam ceļinīkam
Tik kopa smylgas.

Uzplaiksnā humors. Viens dzejolis pat saucas Humors uz papeira, bet mūsdienu latviešu valodas problēmas vislabāk raksturo Pasmaideišonai (31)

Ak! Brōli, brōli, pūsts kas pūsts:
Tys myusy tu ir tok franču tu!
To vītā liksim vōrdu mu
Voi ari vordu mū.
Tys gon ir taids gūvyskis,
Bet tūtīs teiri latvysks.

Ir arī mīlestības dzeja. Viens tāds impresionisms dzejas formā ir Mirkli (68):

Ir dzeivē mirkli,
kod daili
tik reizi redzēt
ļauts.
Tu aizej,
un ari es,
mes kotrys
uz sovu pusi. Un veļti ilgojūs
es klusi
vēl reizi tevi redzēt.

Paliek noslēpums, kas viņa ir, jo ziņas par autora personīgo dzīvi ir ļoti skopas. Ir zināms, ka viņš studējis mākslu, divus semestrus Diseldorfas Mākslas akadēmijā un vēlāk (1962) pabeidzis Vašingtonas Mākslas skolu. Grāmatā ir ari melnbalts autora pašportrets un 16 krāsu reprodukcijas no viņa ainavām, portretiem un kokgriezumiem. Dažiem darbiem ir pievienots gada skaitlis laika posmā no 1949. līdz 1983. gadam. Kanadā radušies darbi ir labāk saprotami šīs zemes mākslas kontekstā.

Kaut daudzus gadus vienlaicīgi dzīvojām Toronto, ar autoru, diemžēl, nekad neesmu bijusi pazīstama.

 

Anita Liepiņa