JG236 Viestarts Aistars. Vitauts Sīmanis 1928-2003

Viestarts Aistars

VITAUTS SĪMANIS − TALANTĪGS MĀKSLINIEKS AR DRAUDZĪGU SMAIDU

Kad manā izstādē 2003.IV Čikāgas Latviešu biedrībā ieradās mani bijušie Čikāgas Mākslas institūta studiju biedri − Vitauts Sīmanis, Ojārs Šteiners, Silvija Šteinere un Maigonis Barens, man, protams, nebija ne mazākās nojautas, ka savu tuvo jaunības draugu, kopējo interešu biedru Vitautu redzu pēdējo reizi. Mūsu kopējo atmiņu ceļi aizvijas pusgadsimtu atpakaļ Dienvidvācijas Augsburgā, kur bēgļu nometnes ģimnāzijā pirmo reizi tikāmies un atklājām, ka mūsu kopējā interese ir glezniecība.

Vitauts turpināja kaŗa pārtraukto izglītošanos ģimnāzijas otrajā klasē, es − trešajā. Vitauts dzimis 1928.6.VII Blomes pagastā, bet agros skolas gadus pavadījis Valkā, kur jau tad allaž bijis labākais zīmētājs savā klasē. Tālāko izglītošanos pārtrauca II Pasaules kaŗš. Kopā ar vecākiem bēgļu gaitas 1945. gada sākumā noveda Sudetijā, bet kaŗa beigas iznāca sagaidīt Augsburgā, Bavārijā. Hochfeldas baltiešu bēgļu nometnē nodibinātajā Ausekļa ģimnāzijā zīmēšanas skolotājs Jānis Zuntaks bija nemitīgs jaunu mākslas censoņu atbalstītājs. Nometnē bija apmetušies arī gleznotāji Jānis Zvirbulis, Austra Ogule, Mārtiņš Krūmiņš, Herberts Sils, Kārlis Mednis un kādu laiku arī Arnolds Sildegs. Bez Vitauta no skolēnu vidus kā labi zīmētāji izvirzījās Edvīns Strautmanis, Illars Sirks, Leonīds Zariņš un es. Kad skolas paspārnē nodibinājās pašdarbības pulciņi, visi minētie pulcējās zīmēšanas sekcijā iemīļotā Jāņa Zuntaka vadībā. Izveidojās kopēji „sirojumi” ar skiču blokiem padusē un krāsu kastēm rokā uz apkārtnes laukmalām, mežiem, bet it sevišķi uz kaŗa laikā pussagrautās Augsburgas ēku drupām. Daudz ko mantojām no izbraukumiem ar Zuntaku un pārējiem nometnes māksliniekiem. Viens tāds kopējs brauciens bija uz latvju mākslinieku grupas izstādi Eslingenas lielajā bēgļu nometnē. Labi atceros analitiskās diskusijas pie Valdemāra Tones un Augusta Annusa gleznām. Bija vēl līdzīgi braucieni uz Minchenes izstādēm, uz lielo Baltiešu mākslas izstādi pie Alpiem, uz Štutgarti u.c. Divatā ar Vitautu apciemojām kādreiz slaveno liela vēriena dekoratoru un režisoru Jāni Munci, kuŗš interesanti stāstīja par savām mākslas gaitām Rīgā.

Skolas gadu beigās tika rīkotas zīmēšanas sekcijas dalībnieku izstādes, no kuŗām vienā Vitauts visus pārsteidza ar veselu klāstu eļļas darbu, kamēr mēs pārējie vēl tikai strādājām ar ogles zīmuļiem, tušas spalvām un akvareļu plūdinājumiem. Vitauta darbi bija ekspresīvi veikli, bet ar reālu skatījumu. Abi ar Vitautu apmeklējām Zuntaka vadītos nometnes plakātu zīmēšanas un dizaina kursus. Vitauts šai aktivitātei nodevās ar entuziasmu un veiklu roku.

Pēc Ausekļa ģimnāzijas beigšanas iestājos Jāņa Šternberga vadītajos grafikas kursos Fišbachā, sadraudzējos ar Ojāru Šteineru, ar kuŗu arī Vitautam izveidojās tuva draudzība, kas vēlāk, mums kopā esot bēgļu gaitu turpinājumā Čikāgā, vēl vairāk padziļinājās.

Sīmaņu ģimene no Vācijas ieradās ASV 1950. gada pavasarī, un jau rudenī Vitauts kā pirmais latvietis iestājas Čikāgas Mākslas Institūtā, ko beidz pēc četriem gadiem ar B.F.A. (Bachelor of Fine Arts) grādu. Jau studiju laikā Vitauts aktīvi piedalās latviešu sabiedriskajā dzīvē, arī mākslas izstādēs, gan latviešu, gan amerikāņu, piemēram, Goldwabh un Avant Arts galerijās.

Drīz pēc institūta beigšanas Vitautu iesauc ASV armijā un stacionē Zalcburgā, Austrijā, kur viņš iepazīstas ar gleznotāju Kārli Neili. Eiropā rodas iespēja apmeklēt ievērojamākos mākslas muzejus − Dānijā, Holandē, Francijā, Itālijā, u.c. Pēc dienesta Vitauts ir dizainers firmā Container Corporation of America, kļūst par biedru The Society of Typographical Arts un American Institute of Graphic Arts. Viņa darbus publicē pazīstamākajos dizaina un komerciālās mākslas žurnālos. Drīz vien Vitauts kļūst par studijas Weyerhauser Design Center direktoru, nodibina arī pats savu studiju, paralēli strādā par firmas Foote, Cone & Belding sludinājumu aģentūras vadītāju, ir FCB viceprezidents. Līdztekus maizes darbam Vitauts piedalās reģionālās mākslas izstādēs, saņem godalgas. Kopā ar pārējiem vietējiem latviešu gleznotājiem izstādās lietuviešu Čikāgas galerijā un kopā ar Šteineru, Krūmiņu un Barenu Balzekas muzejā, Point View galerijā, Čikāgas Latviešu Biedrības rīkotajās izstādēs, ALMAs izstādē Kalamazū u.c., kā arī peronālizstādēs Ņujorkā, Čikāgā, Garezerā, Minsteres Latviešu centra galerijā (Vācijā), arī Latvijā − Valkā un Rīgas Jāņa sētā.

Ģimnāzijas laikā Vācijā Vitauts gleznoja ekspresīvi reālā stilā. Kad visi pieci Čikāgas Mākslas institūta jaunie latviešu „škunstnieki” izstādījāmies kopējā izstādē Avant Arts galerijā, Vitauta stils jau bija kļuvis pusabstrakts, bet vēl viņa darbos dominēja abstrakts ekspresionisms. Vēlāk Vitauts sāka pielietot arī trīsdimensionālus veidojumus, līmētus uz audekla vai kāda cita materiāla, pārklājot to ar līmē mērktu, krokotu audeklu, efektu kāpinot ar spēcīgiem krāsu triepieniem. Gleznieciskais risinājums allaž uzrāda teicamu kompozīcijas izjūtu, krāsu lineāro elementu un laukumu sabalansējumu.

Vitauts Sīmanis visur un vienmēr bija gatavs ziedot savu talantu Latvijas laba. Laba liecība, piemēram, ir viņa veidotā, augsti kvalitatīvā grāmata Latvia, kas dod daudzpusīgu informāciju par Latvijas zemi, tautu, tās vēsturi un kultūru. Daudzus gadus viņš rediģē un iekārto Čikāgā un tās apkārtnē dzīvojošo latviešu mēneša izdevumu Čikāgas Ziņas, ir neaizstājams bagātīgi ilustrētās ALMA biedru grāmatas (latviešu un angļu val.) American Latvian Artists Association / Amerikas Latviešu mākslinieku apvienība (2002) izdošanā un nekad viņš neatsaka nākt talkā arī Jaunajai Gaitai ar ilustratīvo materiālu. Vitautam ir lemts izbeigt šīs zemes gaitas tieši tajā laikā, kad viņš ar sirdi un dvēseli ir nodevies Birutas Abulas rediģētās grāmatas par Augsburgas Ausekļa Latviešu ģimnāziju un tās audzēkņiem veidošanā.