Kazimirs Laurs. Rudens. Eļļa uz audekla. 105 x 96 cm.

 

Kazimirs Laurs dzimis 1923. gadā Makašānu pagastā. Dzimtenē viņš nepaguva ar glezniecību nodarboties. Pēc kaŗa Putlosas un Cēdelheimas gūstekņu nometnē viņš sāka zīmēt − materiālu trūkuma dēļ ar ogli. Nonācis Eslingenas latviešu bēgļu nometnē, viņš mācījās turienes latviešu mākslas skolā, kur mācīja Liberts, Vidbergs, Bange, bet visvairāk ieguva no Jūlija Matisona, kuŗš iepazīstināja Lauru ar gaismēnu un glezniecisko laukumu attiecību pasauli. Jau no pirmās dienas Lauru saista tikai glezniecības grūtākais izteiksmes līdzeklis − krāsa. Salīdzinot ar zīmējumu un melnbaltā kontrastu, krāsa ir visgrūtāk notveŗama pat piedzīvojušam gleznotājam, un, par nelaimi, tajā jo bieži apmaldās caurmēra glezniecības cienītājs − tā par Lauru rakstīja Raimonds Staprāns. Par Matisona sekotāju glezniecībā viņš nepalika (par draugu gan). Gleznošanā katrs aizgāja savu ceļu. Eslingenā mums gribēja iedzīt Latvijas raugu, bet raugs nav mūžīgs..., domīgi saka Kazimirs Laurs. Savos darbos viņš arvien vairāk vienkāršo zīmējumu. Pustoņus tagad mazāk lieto, jo cilvēki pustoņus parasti neredzot. Viņa darbi nav datēti. Tumšākie darbi esot vecākie (no apm. 1952. gada līdz 60. gadu beigām). Gaišākie darbi radušies pēc tam, un tie visgaišākie vēl neesot uzgleznoti...

1949. gadā, ieceļojis Amerikā, Laurs apmetas uz dzīvi Klusā okeāna krastā, Santamonikas pilsētā. Atteikdamies no dažādām dzīves ērtībām un strādādams par dārznieku, viņš varēja gleznot tādā dienas laikā, kad bija vispiemērotākā gaisma. Viņa gleznu temati ir dažādi − ainavas, figūras, portreti, pusabstrakti ziedi − viss tas veidots ar krāsu vērtībām.

Laura jeb Kažas (kā viņš tiek saukts draugu pulkā) darbnīcā mēdza pulcēties bieži vien latviešu radošie darbinieki − rakstnieki Anšlavs Eglītis, Aīda Niedra, Elvīra Kociņa, Velta Toma, Benita Viesberga, Olafs Stumbrs, Raiņa un Aspazijas sendienu paziņa Zuzanna Munce, Ilmārs Bastjānis, Maija Meirāne, Andrejs Irbe, Imants Auziņš; gleznotāji Jānis Gorsvāns, Ēris, Tālivaldis Stubis, Gvīdo Augusts, Raimonds Staprāns, Jūlijs Matisons, Aleksandrs Nukša, Gunārs Barens, Imants Tilgass, Voldemārs Dārznieks u.d.c., kā arī teātrinieki Māris Ubāns, Ilze Tauriņa, Ansis Tipāns. Tur mēdza dūkt kā bišu stropā. Diemžēl daudzi no šiem ir jau aizsaulē, un Kažas darbnīca kļūst tukšāka un klusāka. Pie sienas darbnīcā ir divi lieli audekla gabali, uz kuŗiem ciemiņi parakstās ar otu.

Pirmā solo izstāde Latvijā Kažam bija Rīgā, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā 2002.X. Pērnruden Rēzeknē izstādi sarīko Laurim un mūžībā aizgājušajam Jānim Gorsvānam (1930-2000). Šogad paredzēta Laura gleznu izstāde Ludzas muzejā.

 

Helēna Hofmane