|
ANDREJS IRBE 1924.10.II - 2004.5.I EKSKURSIJA Kad pagalmā viss būs norimis un klētī kad dusēs, kam nāk miegs - pār pelēka skaidu jumta malu nolēksim suņburkšķos, pērkonēs, smilgās, zirgu skābenēs, gulēsim starp pīpenēm, raspodiņiem un citām brīnišķām nezālēm, kas žvadzina un zvana ar rudiem, ziliem, zaļiem un baltiem ziediem, iekritīsim, uz mutes apveldamies, baltābolā un kumelīšu smaržās, pa acu kaktu vērodami, kā jūnija džungļos |
lēkā zaļgani sienāži, apgriezīsimies, atspiedīsim pakausi ciņzāļu cerā, lai caur maijrozēm un jasmīnu baltajiem ķekariem ieraudzītu mākoņus sukājam matus tā loga stiklos, ko pametām vaļā, izkāpdami, nolēkdami zālēs, puķēs, stiebros.
Atpakaļ kāpsim pa redeļu kāpnēm - klusi, uz pirkstgaliem: lai nepamostas tie, kam nav jāzina, kur esam bijuši, ko darījuši un kāpēc.
No: vientuļa laiva ir nošu zīme (1968) |
|
|
|
