Jaunā Gaita nr. 237, jūnijs 2004
BEZ BUNGĀM UN TROMPETĒM Auseklis Zaļinskis 1918.12.I-2004.7.I
Auseklis Zaļinskis, žurnālists, redaktors, tulkotājs, latviešu kultūras kopējs tās dažādās izpausmēs, varbūt īsteni arī dzejnieks savās izjūtās un sirds dzīlēs. Īsi pirms šīs zemes dzīves atstāšanas Auseklis savai dzīves biedrei Ilzei Šīmanei teicis, ka gribējis savu piemiņas brīdi tad, kad jasmīni zied. Un viņa pēdējie vārdi: Lai dzīvo, lai dzīvo! Literatūras mēnešraksts Karogs esot bijis kā dienišķā maize. Ausekļa paša opus magnum ir viņa sakārtotais sējums Bez ienaida un bailēm (teiciens no Latvijas tiesu zvērasta, apliecinot teiktā patiesību), kur lasām latviešu gūstekņu stāstījumus, dienasgrāmatas, vēstules un atmiņu skices. Otrais sējums ar mutvārdu stāstījumu pārrakstiem sagaidīs publicēšanu visā drīzumā Ilzes Šīmanes gādībā. Ausekļa rūpība, šos sējumus sagatavojot publicēšanai, ir leģendāra, jo iesniegtie raksti (ar dažiem izņēmumiem, piemēram, Valda Krāslavieša, Aivara Ruņģa) nav nākuši no rakstniekiem, kas labi iemanījušies savā arodā un mākslā. Taču sējuma lasītājs nemanīs pārliecīgu redaktorisku iejaukšanos rakstībā, lai literāro tradiciju dēļ tā nezaudētu savu autentisko ieskaņu. Ne visiem redaktoriem izdodas laicīgi nozust no uzrakstītā, lai ļautu autora izteiksmei atplaukt. Ausekļa paša raksti, kas parādījušies trimdas ievērojamākajos periodiskos izdevumos − Laikā, Latvija Amerikā, Latvijā (vēlāk Brīvajā Latvijā), Austrālijas Latvietī, Jaunajā Gaitā u.c., nekad neizceļ paša autora personību. Bet tāds, šķiet, bija Auseklis Zaļinskis − viscaur patiess un neuzbāzīgs, nekad nemeklēja skaļo bungu un trompešu dārdoņu. Un tā, varbūt, klusumā viņa atmiņa daudziem paliks dārga.
Juris Silenieks |