Jaunā Gaita nr. 237, jūnijs 2004

 

 

 

AUGSTA KVALITĀTE AR DAŽĀM PROBLĒMĀM

Journal of Baltic Studies (JBS). Winter 2003. Vol. XXXI, no. 4. The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) aabs@starpower.net

 

Slavējams ir AABS lēmums pārcelt JBS redakciju uz Tartu Universitāti. Igauņu redaktori veltī teicamu ievērību gan žurnālu saturam, gan detaļu precizitātei. JBS nav vienīgais Igaunijā rediģētais zinātniska satura žurnāls angļu valodā. Arī uzņēmumu vadību skolas izdotais EBS Review iepriecina ar satura bagātību un nevainojamu redakcijas technisko veikumu. Piemēram, nr. 17 (2003) vairāk nekā 200 lapaspusēs sniedz plašu un detalizētu ieskatu personāllietu politikā un praksē visā pasaulē. Kad atnāks latviešiem tie laiki? Jāmācās no igauņiem rakstīt un rediģēt!

Dānijas Ārlietu studiju institūta pētnieks Pertti Joenniemi un Sv. Pēterburgas Universitātes associētais profesors Vjačeslavs Morozovs izmanto Pēterburgas 300 gadu ab urbe condita atceri, lai mūs iepazīstinātu ar pilsētas vēsturisko nozīmi un konfliktiem piesātināto politisko pieredzi. Pēterburga gribētu sev pievilkt tūristus gan kā Krievijas impērijas galvaspilsēta (valsts fondi joprojām tiek izlietoti valdnieku piļu uzturēšanai) un Ļeņina revolūcijas šūpulis, gan arī kā nozīmīgs starptautisks centrs pasaules krustceļos. Pilsētas īstie pirmsākumi gan drīzāk atrodami zviedru Nyenskans fortā un tirgotāju pilsētiņā Nīenā pie Ņevas grīvas. Un tās dibinātāja Pētera I reformātora rietumniecisko tēlu apēno vēlākie krievu centieni viņu izvirzīt kā iejūtīgu ne tikai krievu, bet visu pārējo slāvu vadoni. Kā mūsdienu logs uz Eiropu Pēterburga cenšas konkurēt ar Butingi un Ventspili, nostiprinot valsts subsidētu mākslīgu monopola pozīciju naftas transportā, bet ārzemju kapitālu tā tomēr nav varējusi pievilkt, nespēdama pārliecināt ārpasauli par Baltijas jūras baseinam kopīgo lomu.

Kamēr Oksfordas Universitātes pētniece Elena Jurado apskata Eiropas Savienības, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes lomu Igaunijas krievu izglītības integrācijā, kas daudz neatšķiras no Latvijas varianta, Toronto Universitātes doktorands (klasiskā izglītība man neļauj viņa statusu saukt par doktorantu!) Tomas Balkelis dod dziļu ieskatu par Lietuvas bēgļu repatriāciju pēc I Pasaules kaŗa, ko ļoti apgrūtina Krievijas un Polijas konflikti un poļu okupētās Viļņas jautājums. Lietuvas iestādes aplēsušas, ka no 250 000 lietuviešu bēgļiem uz Lietuvu neatgriežas 35 000, no 160 000 žīdiem puse, no 90 000 krieviem 55 000. No 50 000 poļiem un citiem Lietuvā atgriežas 35 000. Helsinku Universitātes profesors Risto Alapuro, pievēršoties galvenokārt laika posmam no Dziesmotās revolūcijas līdz postmodernismam, secina, ka igauņu un somu vēsturiskā pieredze ir pietiekami atšķirīga, lai izveidotos dažādi uzskati par demokrātiju, sadarbību un savas nācijas būtību.

Jauniznākušo grāmatu apskatē Ulrike fon Hiršhauzena (von Hirschhausen) atzinīgi novērtē Dainas Stukules Eglītes Imagining the Nation: History, Modernity and Revolution in Latvia, bet nožēlo, ka tur nav pieminēta krievu minoritātes loma un stāvoklis. Tā kā manā dzīvoklī, manai ģimenei atpakaļ atdotajā namā, vēl joprojām dzīvo uz mūžu iekārtojies pensionēts krievu virsnieks, es nekādi nevaru pieņemt Hiršhauzenas uzskatu, ka denacionalizācija Latvijā bijusi netaisnīga pret iebraucējiem no Padomju Savienības. Dānijas Ārlietu studiju institūta pētnieks Braunings (Christopher Browning) recenzijā par Krickusa (Richard J. Krickus) grāmatu The Kaliningrad Question pastāv uz to, ka šis rajons (agrāk: Königsberg) varētu kļūt par strīdus ābolu EU, Krievijas un pat ASV sarežģītajās attiecībās. Varšavas Vācu vēstures institūta pētnieces Kraftas (Claudia Kraft) vērtējums par vācu un poļu pētnieku sadarbību uzrakstīts ļoti smagā, pārmērīgi akadēmiskā vācu valodā - gaŗi vārdu salikteņi, vēl gaŗāki teikumi un lappusi gaŗas rindkopas. Virgils Krapauskas norāda, ka Leonidas Donskis savā pētījumā Identity and Freedom: Mapping Nationalism and Social Criticism in TwentiethCentury Lithuania pārcenties, attēlodams lietuviešu intelektuāļus kā savam laikam modernus, dziļi rietumnieciskus kosmopolītus un tomēr senās tradicijās dziļi iesakņotus liberālus nacionālistus. Lineburgas Universitātes prof. Joachims Taubers aplūko Leina (Thomas Lane) Lithuania: Stepping Westward, bet Tartu Universitātes un Eirofakultātes prof. Stērs (Karstern Staehr) - igauņu vēsturnieka un politiķa Marta Laara Little country that could. Jerve (Priit Jarve) no Eiropas Minoritāšu jautājumu Flensburgas centra Tālava Jundža rediģētajā grāmatā The Baltic States at Historical Crossroads saredz neskaidrības un šaubas par Latvijas okupācijas statusu. Es šādas šaubas neatradu šī monumentālā darba latviešu izdevumā - ne prof. Ilgas Apines rakstā, ne vecmeistara prof. Borisa Meissnera iztirzājumā. Pats Jundzis savos gala slēdzienos arī skaidri norāda uz okupāciju. Okupācijas fakta noliegšana paliek tikai mainīgajos padomju vēsturnieku un Krievijas Ārlietu ministrijas apgalvojumos.

 

Gundars Ķeniņš Kings

 

Apskata autors ir emeritēts Pacifika Luterāņu Universitātes uzņēmumu vadības profesors un dekāns.

Jaunā Gaita