DIVAS JAUNAS ATMIŅU GRĀMATAS

Andris Ritmanis. Dzīves drumstaliņas 1944-1949. Portlandē, Oregonā: Autora izdevums, 2001. 158 lpp.; Dzīves drumstaliņas Amerikā 1949-2003. Portlandē, Oregonā: Autora izdevums, 2003. 336 lpp.

 

Ko dara 75 gadus jauns cilvēks, kurš jau visur ir bijis un visu ko sasniedzis, savā ārsta praksē vairs nestrādā, bet tomēr vēl enerģijas pilns? - Viņš raksta un izdod grāmatas par sevi un savu ģimeni. Kā norāda gadu skaitļi, pirmā grāmata aptver kara gadus līdz izbraukšanai uz ASV. Otrā grāmata aizved lasītāju līdz pat tās izdošanas laikam. Ietērps grāmatām stipri atšķirīgs. Uz pirmās grāmatas vāka maza bērniņa fotogrāfija. Spriežot pēc bērna apģērba, tas nevarētu būt pats Andris. Varbūt kāds no bērniem, mazbērniem vai mazmazbērniem? Grūti pateikt - puisītis vai meitiņa? Uz aizmugures vāka pats Andris un grāmatas kodolīgs kopsavilkums ar norādi, ka sekos turpinājums. Pēc abu daļu izlasīšanas arī man pielipusi tieksme autoru saukt par Andri, ko viņš pats konsekventi dara abās grāmatās. Lietojot trešo personu var vieglāk aprakstīt Andŗa līdzsvaroto raksturu, gudrību, talantu un darba spējas.

Pirmo grāmatu ilustrējis Pauls Džeimesons ar dažiem bērnišķīgi primitīviem, kā arī dažiem ne tik primitīviem zīmējumiem. Otrās grāmatas vāku rotā krāsu foto - Andris pie jūras. Uz aizmugures vāka Oregonas pavalsts pilsētas Portlandes ainava. Grāmatas teksts ilustrēts tikai ar foto uzņēmumiem. Uz vāka lasāma arī norāde: Teksts 1938. gada rakstībā.

Grāmatu rakstot, jāizvēlas labs iesākums. Grūti iedomāties drāmatiskāku momentu, kā nakti 1944.gada vasarā. Andris un viņa meitene Magita, kas kļūst viņa dzīvesbiedre, to pavada jūrmalas kāpās. Iesauktajam puisim nākamā dienā jādodas kaŗa gaitās. Kaŗa laika pieredzi, kad briesmu brīži mainās ar laimīgu sagadīšanos, var lasīt ar aizturētu elpu. Saprātīgam cilvēkam riebjas kaŗa nejēdzība, bet viņš tai nespēj pretoties. Autors glābj un kopj ievainotos, tādējādi jau agri gūstot pieredzi savā vēlākajā ārsta profesijā. No latviešu leģiona slimnīcas Šverīnā pārved smagi ievainotus leģionārus uz Lībeku. Tur Andris sagaida kara beigas. Interesants ir apraksts par latviešu Sarkanā krusta iespējām palīdzēt pēckaŗa jukās. Pamazām atrodas ģimenes locekļi, seko dzīve un studijas Baltijas Universitātē Pinebergā, pēc tam Getingenas Universitātē. Jaunajiem Ritmaņiem piedzimst meitiņa Brigita. Kopā ar Andŗa māti un brāli viņi izceļo uz ASV.

Abās grāmatās izpaužas Andŗa piesardzīgā zelta vidus ceļa gājēja daba. Studentus laikam nedrīkst pārbarot, jo tie tad varbūt sāks gulšņāt, neies uz lekcijām un kārtīgi nemācīsies!... tieši pretējo bija sludinājis Alsterdorfas studentu nometnes Jancis. Kuŗam taisnība? Varbūt, ka kaut kur pa vidu?... (137). Varbūt mans skaidrojums norāda uz humora izjūtas trūkumu. Bet ir vēl arī citi piemēri. Un ko teikt par sekojošo: Liels bars jauno zēnu un virsnieku, sasēdušies zālājā, klausījās skaistajās, patriotiskajās un romantiski smeldzošās dziesmās, ko ļoti apgaroti nodziedāja laipnā, latviešu slavenā dziedone - Herta Lūse (1.gr., 106). Komentārs par Imantu Lešinski: Man vēl šodien nav skaidrs, vai viņš bija varonis, pravietis, sarkano sūtīts, strādāja uz abām pusēm, vai bija kas cits (2.gr., 138).

Kaut arī vārdos tas nav izteikts, var secināt, ka Andŗa ārsta prakse nodrošina ģimenei labu iztiku. Vecāki ar bērniem daudz ceļo, apmeklē un piedalās latviešu sarīkojumos brīvajā pasaulē. Autors ir labs Portlandes Dzintara, dziesmu svētku, 2x2 nometņu administrātors, un viņš pieliek roku daudziem citiem nozīmīgiem latviešu pasākumiem ASV Rietumkrastā.

Ritmaņu ģimene apciemo Latviju jau 1962. gadā, tad 1964., 1968. un 1972. gadā. Pēc mazas saraušanās ar Jāni Aneraudu, Edvīnu Berķi un Imantu Lešinski Kultūras sakaru komitejā Rīgā uz Latviju viņi vairs nebrauc līdz 1989.gadam. Tieši tas laiks ir trimdas "nelokamās nacionālās stājas" periods, kas sakrīt ar Dzintara ziedu laikiem un pretkomūnistu demonstrācijām Rietumos. Viss politiski pareizi.

Otrajā grāmatā iekļauti arī vairāki Andŗa raksti, stāsti, pastāsti, kas publicēti trimdas presē, kā arī viņa rakstīti dzejoļi un dziesmu teksti, ko komponējušas meitas Brigita un Lolita.

 

Anita Liepiņa

 

JG redakcijas biedres Anitas Liepiņas tulkojumā angļu valodā (kopā ar Astru Rozi) iznākusi bagātīgi ilustrēta Andra Kolberga (foto Leons Balodis) Riga for the Curious Traveler. Rīga: A.K.A. Jūrmala, 2003. 576 lpp.