KAROTĀJI UN DZEJNIEKS

Vilnis Baumanis. Kaŗš kalnā. Talsu tipogrāfija: Autora izdevums, 2003. 287 lp.

 

Kā norāda sējuma mugurpuses vāka piezīme, šis ir autora pirmais romāns. Latviešu folklorā par pirmajiem kucēniem un teļiem nelasām daudz uzmundrinoša - pretēji franču teicienam coup d'essai, coup de maītre (mācekļa mēģinājums - meistardarbs), kas pieļauj pēkšņa talanta apoteozi. Nav jau vienmēr jāpieturas pie kategoriskiem apgalvojumiem un jāvadās no pieņēmuma, ka tautas balss ir Dieva balss. Var jau būt arī novirzīšanās no ierastā, kāds ir arī apskatāmais darbs. Stāstījuma darbība noris Valdenbergas bēgļu nometnē Vācijā neilgi pēc kara beigām. Stāstītājs ir pusaudzis Aldis Liepiņš, kas neuzstājās kā viszinošs "es." Vairāktautību nometnē valda nemierīga, pat naidīga gaisotne starp latviešu un leišu jauniešiem. Pieaugušie gan aizrāda, ka pieklājīgāk un pareizāk būtu teikt "lietuvieši," bet šo pieklājības normu ne vienmēr ievēro. Cīņas it bieži notiek kalnā blakus nometnei, kur izbūvēti bunkuri un par kuru okupēšanu cīnās abu tautu naidnieki. Abās pusēs ir karotāji un vadoņi, pa starpām nevaroņi un tikai sekotāji, jauni vai vienkārši bailīgi, kuŗos vadoņi cenšas iedvest kareivisku disciplīnu un patriotisku uzbudinājumu. Karotājus apmāca militārās mākslās tie, kuŗu dotības un godkārība nav apšaubāma. Kauju norise var būt visai strauja un nežēlīga ar rungām un lingām. Ir ievainotie un pat viens kritušais.

Jaunieši, kas daudz mācījušies no varoņstāstiem, imitē vēcākās paaudzes bez grūtībām. Stāstījuma degpunktā ir Aldis, kuŗš pārtop no bālā, neuzņēmīgā, gandrīz sirdsšķīstā Cibiņa par bailēs un pazemojumos rūdītu cīnītāju. Viņš spēj izsaukt savu biedru apbrīnu ar savu drosmi un varonību briesmu brīžos. Aldim skolā lāga nepaveicas ar matemātiku un dabas zinībām, toties viņa domraksti, kur iezīmējas rakstnieka talants, ir klases priekšā lasāmi un skolotāju slavēti. Latviešu pusaudžu karotājus vada Gundaris, kas Aldim uzdod aprakstīt kaujas varoņdarbus, sava veida Chanson de geste, ko viņš dara ar izveicību, gūstot vadoņa atzinību.

Gundaris ir dzimis vadonis, apdomīgs, taisnīgs, nosvērts un nešaubīgs par savām vadoņa spējām. Jaunajiem kaŗotājiem blakus stāv ne mazāk kaŗotspējīgas pusaudzes, kuŗu starpā Karmena visai izteiksmīgi norāda uz savu eponīmu. Zināmā mērā pretstatā šiem pusaudžiem ir Ragnārs, lišķīgs, iedomīgs, mefistofeliski nejauks un netaisns pret Aldi. Romānā ieskicēti arī vairāki pieaugušo tēli uz šīs raibās bēgļu nometnes sabiedrības fona. Visspilgtāk izceļas tie, kas iepriekšējā dzīvē nav bijuši iemanījušies izmantot dzīves nejēdzības, to vidū naudas mijēji, spekulanti un krāpēji. Precētiem laulības šķobās un irst. Portretu galerijā ir sievas un mātes, kas lielu daļu no savas dzīves atdod, lai sagādātu minimālāko iztiku saviem pēcnācējiem, par kuŗiem, tik tipiski to laiku latviešu ģimenē, tēvi ir mazāk norūpējušies. Bet ir arī citādi orientētas sievietes, kuŗām izdzīvošana, lietas pareizi, bet ne vienmēr priekšzīmīgi izkārtojot, nerada grūtības. Nometnes barakās nīkst kara invalīdi, no dzīves nostumtie, kuŗiem blakus plaukst šiverīgie tirgoņi. Tur iezīmējās arī dažādi savdabīgi skolotāju tipi, kas papildina šo patētisko un reizēm visai grotesko bēgļu nometnes ļaužu pūli.

Saviem ieskicējumiem autors lieto dažādi ietonētu valodu, it sevišķi pusaudžu kaŗotāju. Viņu žargons ir bagātīgs ar tā laika izteicieniem, kas tik spilgti raksturoja Zeitgeist un tā "zelta jaunatni." Pazinējiem šis stils izklausās visai autentisks, bet varbūt samākslots šodienas jauniešiem. Daudz kas no to laiku mentalitātes un valodas izteiksmes ir pazudis, daudz kas ir pienācis klāt. Seksualitāte ir tikpat kā nepazīstama, narkotikas žargona bagātības vēl nav atklātas. Stāstījums ir visai disciplinēts, bez retoriskiem greznojumiem un emocionāliem izlēcieniem. Pieklājība pret lasītāju var izlikties kā liekulība, bet var arī slēpt patiesu disciplinētu talantu. Laiki mainās un mēs viņos, tā teica romieši, varbūt apzinādamies, ka ar laiku maiņu atklājas arī nemainīgais.

 

Juris Silenieks

 

Juris Silenieks ir emeritēts literatūras profesors.