KOSMOSA ĒRAS MĀKSLINIEKS ČURĻ0NIS: MARGINĀLIJAS SAKARĀ AR LITUANUS 2003,4

 

Lietuviešu ceturkšņizdevums Lituanus (angļu valodā), kas uzsāka savu ripojumu tieši pirms 50 gadiem (vienu gadu pirms Jaunās Gaitas), iekarojis stabilu vietu kultūrai veltītās periodikas pasaulē. Šā gada nr. 1, izņēmuma kārtā, gan nepievēršas kultūrai, bet gan juridiskiem tematiem - par Lietuvas konstitūcionālo tiesu, dažādiem administrātīviem procesiem, legālitātes akadēmisko skaidrojumu u.c. Toties viss iepriekšējais laidiens (2003,4) - ja neskaita ne visai glaimojošo recenziju par divvalodu Lietuviešu dzejas antoloģiju (no Donelaiša līdz mūsdienām)* -- veltīts Lietuviešu māksliniekam un komponistam Čurļonim (Mikolajus Konstantinas Čiurlionis, 1875-1911), uzskatītam gan par Lietuviešu profesionālās glezniecības aizsācēju, gan arī par vienu no Lietuviešu klasiskās mūzikas stūrakmeņiem. Lai gan parasti par abstraktās mākslas iesācēju min Krievijā dzimušo Vasiliju Kandinski (1866-1944), datējot viņa pirmos šim žanram piederošos darbus ar 1911. gadu, informētāki mākslas vēsturnieki pamatoti pamazām par tādiem sāk uzskatīt jau 1904. gadā darinātos, ar neizsakāmi bagātu fantaziju piesātinātos Čurļoņa darbus. Bez gleznām un grafikām, viņa radošajā kontā ir klavieŗkompozicijas, vokāli cikli, kameransambļi, ērģeļu mūzika, kantātes. Un viss šis lielais un paliekošais veikums radīts galvenokārt nepilnas dekades laikā, sākot ar 1901. gadu, kad sacerēta arī simfoniskā poēma Mežā. Pārpūlētā organisma dēļ Curļonis arvien vairāk sāk ciest no smagas depresijas, un 1909. gada beigās jāievieto nervu klīnikā, no kurienes viņš kādā aukstā dienā izlavās, tērpies vienīgi plānā slimnieka apģērbā, apmaldās mežā un dabū plaušu karsoni, kas viņa 36. dzīves gadā paveic pēdējo. Līdzīgs liktenis ir mūsu pašu Jānim Porukam - kamēr Čurļonis pārslēdzas no mūzikas uz glezniecību, Poruks - no mūzikas uz rakstniecību un arī beidz savas mūža dienas nervu klīnikā tieši tajā pašā 1911. gadā.

Būdams vizionārs, simbolists, sava veida mistiķis, Čurļonis savu mākslu mēģina saistīt ar kosmosu, ar visumu (arī astronomiju un ģeoloģiju, filozofiju un pasaules literatūru). Krievijas impērijā tas ir laiks, kad radošie ļaudis, vīlušies pēc nežēlīgi apspiestās 1905. gada revolūcijas, arvien vairāk pievēršas misticismam, daudz spriež par visu mākslas paveidu sintēzi, īpaši par mūzikas iespaidu uz pārējām mākslām, par „krāsaino skaņu", par mūzikālās un plastiskās domāšanas sinchronismu. Simbolistu dzejnieks Aleksandrs Bloks cenšas izbēgt no „kalendāra laika" uz „mūzikas laiku", Kandinskis uzskata mūziku par vispilnīgāko no mākslām, par modeli citām mākslām, futūristu dzejnieks Viktors Hļebņikovs mēģina radīt jaunu valodu - mūzikas valodu ārpus prāta robežām (zaumnyj jazyk). Andrejs Belijs savu ritmizēto prozu nosauc par Simfonijām un Jāņa Poruka stāsta Bērnu simfonija trīs apakšnodaļas nosauktas par Allegro, Adagio un Scherzo. Arī citi rakstnieki saviem darbiem dod mūzikālus nosaukumus. To dara arī Čurļonis. Savu gleznu ciklus viņš nosauc par sonātām, veltītām gan pasaules radīšanai un chaosam, gan arī saulei, jūrai, zvaigznēm, pavasarim, vasarai, ziemai, piramīdām u.c., bet atsevišķiem, bieži sonātās ietilpinātiem darbiem, dod nosaukumus allegro, andante, scherzo, fugue, finale.

Esmu stingri nolēmis savus tagadējos darbus veltīt Lietuvai - Čurļonis deklarē 1907. gadā. Sapņodams par brīvu un skaistu mākslas kosmosu, viņš vienlaikus centies būt „lietuvisks". Par to, ka viņa dzīslās tecējis baltiešu dzintars, liecinot gleznu dzintara nokrāsas kolorīts - zaļgans, dzeltenīgs, dūmakains, rūsgans, iesārts.

Franču rakstnieka Rolāna (Romain Rolland, 1866-1944) spriedums pēc iepazīšanās ar Čurļoņa gleznām: jaunas mākslas kontinenta Kristofers Kolumbus (..) patiešām maģiska māksla! Rolāna nodomu rakstīt grāmatu par lietuviešu mākslinieku izjaucis I Pasaules karš. Un Žans Pols Sartrs (Jean-Paul Sartre, 1905-1980) Lietuvas apciemojuma laikā lietuviešu rakstniekam Meželaitim (Eduardas Mieželaitis, 1919): Man salīdzināja Čurļoni ar Vrubeli. Jāsaka jums, ka Čurļonis ir dziļāks un daudz labāks par Vrubeli.** Krievu rakstniekam Maksimam Gorkijam paticis Čurļonis, jo - viņš mani kā literātu padara domīgu... Un Meželaitis, vērodams Čurļoņa gleznas:...tas ir skatiens no visaugstākajiem kalniem lejup uz cilvēka noieto ceļu un nākamajiem ceļiem, un neaizsniegtiem augstumiem (..) Mums sava ikdiena jābombardē ar sapņiem. Ar Čurļoni. Ar visiem citiem sapņotājiem.

Rolfs Ekmanis

 

* Breathing Free: Poems from the Lithuanian Gyvas atodūsis: lietuviu poezijos vertimai. Vilnius: Lithuanian Writers' Union Publishers, 2002. 524 lpp.

** Mihails Vrubels (1856-1910), izcils krievu gleznotājs, simbolistu priekšgājējs, saukts gan par krievu van Gogu (Vincent van Gogh) vai arī par Sezānu (Paul Cezanne), gan arī par krievu Art Nouveau dibinātāju. Kritiķu spriedumi par viņa darbiem svārstījušies no satracināta derdzīguma līdz ģēnija valdzinoši burvīgām simfonijām.