JG238 KIBERKAMBARIS. ES - priecājos! / nepriecājos!

Apsveicu jaunos Eiropas pilsoņus ar Latvijas iestāšanos ES! Aicinu visus pēc lielajiem šīs nedēļas nogales svētkiem ķerties pie jaunajiem darbiem, īpaši uzlabot Latvijas spēju eksportēt. Pat aprēķina laulības prasa darbu!

Visu labāko, Gundars, Valda un Mārīte, jaunie ES pilsoņi

Gundars Ķeniņš Kings < kingga@plu.edu>

Paldies, es arī sveicu visus Sveika lasītājus - ES pilsoņus!

Harijs Bušs <hbush@apollo.lv>

Es arī sveicu visus, visus!

Es vēl labi atceros laikus, kad Latvijas neatkarība šķita neiespējama, pēc tam, '90. sākumā, kad solīja Latvija būs ES pēc 'padsmit gadiem, man tā likās neaizsniedzama nākotne, bet nu - LĪDZ ŠIM BRĪDIM IR PALIKUŠAS DAŽAS STUNDAS!

Uldis Liepkalns <uldis@parks.lv>

Apsveicu visus ar ieeju ES!

Ceru, ka tomēr kādreiz arī pie mums progress būs iespējams.

Daugavmalā laikam tomēr šonakt ir kas līdzīgs dziesmotās revolūcijas turpinājumam. Un ja redz tik daudzus priecīgus cilvēkus, tad laikam tiem, kas skatās arī kļūst priecīgāk ap sirdi.

Visu jauku ES ieejot un jaunu dzīves posmu uzsākot!

LU Doc., Dr.chem. Sigurds TAKERIS <Stakeris@netscape.net>

Man gan liekas, ka cilvēkiem ir īsa atmiņa. Tikai nesen tikuši ārā no vienas savienības, jau raujas iekšā citā. Šī priecāšanās ir nedabiska un notiek piespiedu kārtā kā kādreiz komunistu laikos.

Es par to nepriecājos.

Vai ES jeb NATO no kaut kā mani var pasargāt vai arī jebkāda cita organizācija vai iestāde? Vai kāds cits labums no tās savienības gaidāms? Vai ir kāda jēga šai apvienošanai kur Dievs taču nolicis tautām un valstīm robežas, kur dzīvot.

Aklam pat ir redzama tā aplamība un netaisnība, kas notiek pasaulē, kad tiem kam ir teikšana, interesē tikai šīs teikšanas saglabāšana un citu noturēšana ierobežotā apziņas stāvoklī. Tāpēc jādod ir pietiekošā apmērā visāda veida svētki un izklaides, kas nav grūti - televizors ir katrā mājā. Šādi nobumbots cilvēks ir viegli vadāms un nav spējīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus un par kaut ko domāt un notic visam, ko viņam pienes klāt, savā pārliecībā esot kā vējrādis.

Viens sevi nosauc par Dieva vietnieku un visi tam notic, un ņem to par pilnu, lai gan vinš pārstāv organizāciju, kas darījusi vēl lielākus varas darbus nekā visa veida nacisti un komunisti un tas nevienam nav noslēpums vai atklājums. Bet visi tur mutes vaļā, kad tas runā un darās tam pakaļ nemaz nevīžojot pat ieskatīties Bībelē, vai tas ir pareizi.

Citi iet otra mājās ievest savu kārtību, pārliecina pasauli, ka tur ir kaut kas briesmīgs, to neatrod, strādā varas darbus pret cilvēkiem, kuri dzīvo pēc citiem principiem.

Vai tomēr prātīgāk nebūtu pārbaudīt savas esības sapratni un meklēt piedošanu un žēlastību pie tā, kas to var dot - Radītāja, kurš neškiro cilvēkus pēc to ādas krāsas, vai arējā izskata, drēbju skaita skapī vai pēc tā vai cilvēkam ir internets pieejams vai nē un ir gatavs pieņemt katru, kurš atzīst savu paša saprātu par Dieva ienaidnieku.

Imants Jukumsons <i.jukumsons@saldus.lv>

Pēc Imanta teiktā, ja es par kaut ko nepriecājos, tad lieta vai parādība ir slikta. Punkts. Vai arī, būtību nemainot, ja tā ir slikta, tad es par to nepriecājos. Un atkal punkts, jo es esmu tas, kurš nosaka, vai kaut kas ir labs vai slikts. Un Latvijā šādu kategorisku viedokļu var būt pāri 2 miljoniem, ja gluži mazgadīgus bērnus izskaitām ārā. Tad jau tīri vai jābrīnās, ka mums tikai daži desmiti partiju ir. Mierīgi varētu būt vēl vairāk, ja katrs no mums uzņemtos Augstākās un Vienīgās Patiesības izspriešanu.

Bet man jaunā savienība, kurā iestājāmies, šķiet laba, es ticu, ka ar laiku, varbūt ne uzreiz, varbūt pat pēc sāpīga pārejas perioda, tā nesīs savus augļus, un dzīve straujāk uzlabosies. Un tāpēc es priecājos dabiski, ne kā komunistu laikos.

Un kurš būs tas kas spriedīs, kuram no mums ir taisnība?

Rumpis < rumpis@pudele.com >

Vai tad Bībelē nav teikts ka nevajag Dieva vārdu nelietīgi velti valkāt?

Man liekas to dara Jukumsons piekarinādams Dievam savu antipātiju ES.

davis <velladavis@hotmail.com>

1. Imantam liekas, ka cilvēkiem ir īsa atmiņa. Man ir diezgan gara atmiņa, tāpēc mani, Sibīrijā augušu un rindās pēc "Žiguļa" motora elļas stāvējušu, ar ES nenobiedēsiet.

2. Esmu ieņēmis galvā, ka robeža starp Eiropu un Āziju iet caur Zilupi. Robežai jābūt skaidrai, visādas pelēkās zonas ir dziļi bīstamas. Ja uzskatāt, ka tas nav vairs aktuāli, paklausieties Krievijas oficiālo radio.

3. Apgalvojums, ka mana priecāšanās notiek piespiedu kārtā, ir bezkaunība. Ka priecājos aiz muļķības - jā, lūdzu, tas katram var gadīties.

4. Neesmu reliģiozs, bet tik daudz nojēdzu, ka laicīgajās lietās reliģiju jaukt nevajag. Vai tad Saeimā tas nav redzams? Arī Kristus esot teicis, ka viņa vara neesot no šīs pasaules. Ironizējot: kāpēc reliģiozam cilvēkam būtu jānosoda fašisti/komunisti, teroristi vai ES, ja jau Tas Kungs atradis par nepieciešamu šos radīt? Gudrāki par Radītāju gribat būt, vai? Salieciet rociņas un lūdziet, bet netiesājiet, lai paši netaptu tiesāti.

5. Eiropa ir un būs pilna ar ķibelēm - ES pārvalde smagnēja, strīdi vienā laidā, trūkst cilvēku, kas sapelna pensionāriem iztiku, teroristi draud, SARS nāk virsū, cenas kāpj utjpr. Nu tad lūk: es esmu ar mieru to visu sagaidīt un ciest, jā, kopā ar Eiropu, jā, ar Gēti, Servantesu, Rafaēlu un visiem citiem dzirdētiem un nedzirdētiem, leģions viņu ir. Ja sagāzīsies, sagāzīsies, tad jau redzēsim. Noslēdzas posms, kas sākās ar Tautas fronti, toreiz maz bija to, kas cerēja uz šitik radikālu iznākumu, es arī necerēju, atzīstu, un tagad vajag nevis īgni pukstēt, bet dzert šampānieti, ko arī daru.

Andris Jaunbergs <ajaunb@latnet.lv> Ikšķilē

Bet es uzcēlos laicīgi un, bez garas skatīšanās, aizgāju uz dārzu un iestādīju Eiropas zemē agros kartupeļus. Domāju - būs varena raža!

Alnis Freibergs <alnis@lis.lv>

Bētovena Dziesma Līksmei šim gadījumam labi izvēlēta! Nupat e-pastā saņēmu latviešu valodā Valda Bisenieka atdzejojuma fragmentu:

Līksme, dievu liesma spožā,
Elizijas lolojums,
Ļauj nu beidzot gaitā možā
Ieiet tavā templī mums.

Tuvi top, kas reiz bij tāļi,
Ciešāk sieti tie ik brīd.
Visi ļaudis kļūs nu brāļi

Kad tavs spārns tiem pāri slīd.



Līksmot kad esi darījis visu ko varējis pēc informācijas kādas pēc visas labākās gribas esi savācis & izvērtējis ir piemēroti un par šādu līksmošanu lai nespriež nelabvēlīgi vienalga kā vēsture turpmāk tiek rakstīta & pārrakstīta.

ES bija visracionālākā izvēle. Dabīga evolūcija. Vajag uzsvērt jaunās iespējas Baltijas valstīm iespaidot Eiropu.

Aija Veldre Beldava <beldavsa@indiana.edu>

Par šo atdzejojumu laikam sevišķa sajūsma nebūs... Sarīmēt "brāļi" ar nez kāpēc mīkstināto "tāļi", un "slīd" ar apgrauztu "brīd" - skan apmēram kā no Pietuka Krustiņa "daiļrades"... Tad jau pat banālā rīme "pāļi-kāļi" skan labāk... Un nez kas tā par politeisku atblāzmu par dieviem daudzskaitlī - ES tagad it kā pārsvarā ir monoteiska, gan savā kristīgajā iedzīvotāju daļā, gan musulmaniskajā... Man liekas, ka tomēr vajadzēja savlaicīgi izsludināt publisku konkursu par labāko odas vārdu tulkojumu un ļaut tautai izteikt savu viedokli, vismaz tiem, kuri to vēlas, par labāko variantu. Galu galā šo ES himnu nāksies daudz reižu dziedāt vai vismaz klausīties. Nez, kur var redzēt pilnu tekstu? No vakar kora dziedātā neko daudz nevarēja saprast.

Harijs Bušs <hbush@apollo.lv>

Man pašai daudzskaitlis "dievi" no filozofiskā viedokļa nemaz tik slikti neskan, salīdzinot ar viedokli, ka viss ir viens un viena vienīga hegemonija. Bez tam vai tulkotājs drīkst mainīt Bētovena paša domu, ņemot vērā, ka pamatojas klasiskā panteona metaforā?

Aija <beldavsa@indiana.edu>

        Kāda vaina brāļu Kaudzīšu tulkojumam:

Tur aiz kapa, tautas-brāļi,
Vaļā stāv elizijums;
Citas dzīves fluidums
Nāks, kad dziedās gulbju cāļi.

Apkamp visu firmamentu,
Univerzums nu ir tavs,
Tērp ar violetu lentu
Visus mūs, kad Pikols raus!

        Starp citu, man rādās, ka letiņi pamazām paliek par vienu no pasaules vislīksmākām tautām!

Juris <Zagarins@stcc.edu>

Nuja, man tieši šīs asociācijas uzreiz radās! "Elizijums" gan tur, gan tur. Varbūt brāļiem Kaudzītēm tiešam bijusi Bethovena oda prātā :-)) Pie tam gandriz visu Krustiņismu var dziedāt tieši uz tas pašas melodijas, atskaitot varbūt "gulbju cāļi". Nu ko, līdzīgi kā vingrošanas stundās uz skolotāja sveicienu atbildē "EssSveiks" (ta izklausas daudzu balsu izkliegts "Esat Sveiks") tikpat labi vareja saukt "ViensBeigts", tā tagad himnu varēs dziedāt arī ar Pietuka Krustiņa vārdiem.

Tikai jāatceras, ka Pietuka Krustiņa "dzeja" gan bija rakstīta un joprojām tiek uztverta kā izsmiekls, ņirgāšanās, un šo sajūtu atblāzma neglābjami kritīs uz "Odas Priekam" pēc stilā tik līdzīgo tulkojumu. Himnai tomēr manuprāt vajadzētu būt svinīgai un nopietnai, bez fluīduma gulbju cāļiem un tamlidzīgām smieklīgām valodas perversijām. "Tāļi", protams, latviešu valodā ir daudzskaitļa nominatīvs no personvārda Tālis (kā Tālis Matīss). Tad jau "Tuvi top, kas reiz bij Tāļi" ! Varu derēt, ka ne viens vien Tālis sakarā ar himnas vārdiem tiks pa jokam nodēvēts vārdā "Tuvs". Un pie tam "Ciešāk sieti"... kā tajās bildēs no Irākas... ehhh.

Noteikti vajag konkursu, kurā himnas tulkojumu rezultātus noteiktu nevis kāda šaura slēgta grupiņa, bet plašas masas - visi, kuriem ES himna būs jādzied. Nevajag to jau a-priori padarīt par apsmiekla objektu.

Harijs <hbush@apollo.lv>

Harij, Tu esi uztvēris pilnīgi pareizi. Slavenās Pietuka Krustiņa rīmes "Augsta dziesma, skani, skani" ritms un uzbūve ir kopēts tieši no "Odas priekam". Brāļi Kaudzītes apzināti uzrakstīja PARODIJU par Šillera dzeju, kas arī ļauj Pietuka Krustiņam lielīties, ka "mani jau par jauno Šilleri dēvē". Šī iemesla dēļ jebkurš "Odas" tulkojums latviski šā vai tā atgādinās "Pietuka Krustiņa daiļradi", ja vien tulkotājs centīsies saglabāt ritmu un atskaņas.

Atskaņu pāris "tāļi" - "brāļi", protams, skan vecmodīgi, bet 18. gadsimta dzejas tulkojumam tas varētu būt piedodams. Starp citu arī oriģināla vācu valoda mūsdienu ausij skan mazliet arhaiski, tā ka tulkotājs nav pārcenties.

Konkursu varētu rīkot un viedokļus arī varētu uzklausīt, lai izvairītos no galēji nepopulāra varianta apstiprināšanas. Taču gala lēmuma pieņemšanā gan nevajadzētu paļauties uz masu literāro gaumi. Mums jau ir zīmīgi piemēri ar dažiem Rīgas centrā ceļamiem pieminekļiem, kuru veidolu balsojot izraudzījās "tauta". Tad labāk palūgt mana Alūksnes novada "tautas dzejniecei" Kornēlijai Apškrūmai, kas iemantojusi popularitāti visas Latvijas kudzīšu vidū, lai uzraksta pavisam jaunus vārdus. Vidusmēra latvietim liksies tik smuki, ka asaras straumēm līs pa abi vaigi.

"Oda priekam" latviski tulkota ne reizi vien. Paņem biblotēkā un salīdzini Bisenieka tulkojumu ar iepriekšējiem, tad būs vieglāk orientēties. Vēl atceries, ka daži tulkojumi var būt grūti izdziedami, arī tas ievieš korekcijas.

Vents Zvaigzne < Vents_Zvaigzne@mccann.lv>

Klau. Tā nu vienreiz ir principiāla lieta. Mes runājam par NESEN izdarītu tulkojumu. Vai tiešām arī Tu nejūti kliedzošo atšķirību starp īstu senatni un mūsdienu pseidosenatnīgu fikciju, apzināti viltotu mulāžu? "Jaunveidojumi" kultūrā ir vēl sliktāki, nekā cilvēka organismā. Līdzīgi ka Rīgas "Rātsnams", kuram Hermana Heses minētā "feļetonisma laikmeta" garā pat ārējā līdzība ar agrāko Rātsnamu ir tikai aptuvena ("siltumnīca" uz jumta jau vien ir ko vērta...), bet mūsdienu ielai priekšā tas tomēr ir aizcelts un traucējošs.

Ja odas tulkojums tiešām butu izdarīts 18. gadsimtā, tad vēl varētu būt kāda runa par stila saglabāšanu, kaut gan mums nebūt nav obligāti kopēt tā laika dzeju, apģērbu, transporta līdzekļus un tā joprojām. Bet tīšs mēģinājums mūsdienās salipinat "falšu" imitāciju ir manuprāt sliktāks pat par kitču. Katram laikam ir savs stils un kultūras izpausmes. Nevajag tagad rakstīt jaunas Bethovena simfonijas klāt jau esošajām, kaut gan ar kompjūtera palīdzību ir iespējams imitēt lielā dižgara stilu. Nevajag tagad rakstīt kaut kādus maldinošus "erzacus" tā laika Odas tulkojumam. Tagad ir cits laikmets.

Te nav sakars ar literāro gaumi. Politiskas un ekonomiskas valstu apvienības himna ir politisks simbols. Masām nav vis jāraksta augsti intelektuāla recenzija divdesmit cilvēku lasītā elītiskā žurnālā, bet gan skaidri jāpasaka "patīk" vai "nepatīk".

Harijs <hbush@apollo.lv>

Jā, bet vai te nav tāpat kā ar visu to iestāšanos ES kā tādu? Sovjetu izlutinātā fantastiskā Latvijas masa, piedošanu, tauta, pieradināta publiskās debatēs savu "patīk" vai "nepatīk" izteikt tikai pēc tam, kad viss jau sen izlemts. Tu saki, Harij, ka tautas viedoklim jābūt noteicošam. Šajā konkretajā gadījumā gan laikam Bēthovena un Šillera viedoklis būs tas noteicošais un priekš mums bauriem par to nekas cits vairs neatliek kā vai nu līksmot bez sāta un saprašanas vai - nospļauties.

Juris <Zagarins@stcc.edu>