Voldemārs Avens

 

GLEZNOTĀJS ĢIRTS PURIŅŠ

1937.12.XII - 2004.19.VI

 

Mazliet vairāk nekā gada laikā Likteņlēmējs bija nolēmis paretināt mūsu trimdas mākslinieku ierindu ar dažiem jauniem iesaucamiem. Nav vairs Arnolda Sildega, Vitauta Sīmaņa, Valža Kupra, Ģirta Puriņa.

Ģirts Puriņš, Amerikas Latviešu Mākslinieku apvienības (ALMA) bijušais priekšnieks, tās sirds un dvēsele desmit gadu gaŗumā, negaidot beidzis šīs zemes gaitas Pitsburgā, ASV. Viņa sirsnību un rūpi par latviešu mākslu un latviešu mākslinieku saimi vistuvāk varējām izjust, satiekoties gadskārtējos ALMA saietos krāšņajos Katskiļu kalnos, parasti lapbirī, kad, sākoties pirmajām salnām, apkārtne visgleznainākā. Tur, Ģirta aicināti, Ņujorkas Latviešu luterāņu draudzes īpašumā Atpūtas mājā sanācām, lai spriestu, debatētu un referētu − gan par pašu sasniegumiem mākslās, gan par kolēģu rosmēm Latvijā un citur. Saieta norises Ģirts nokārtoja kā to būtu kārtojis labs Kurzemes saimnieks, vienā mierā, bez liela trokšņa, palīdzības negaidīdams. Pēc intensīva darba cēliena viņš bija sagādājis padzērienus un citus labumus, lai visi otas brāļi un māsas pasērstu nama pagrabiņā pie vīna glāzes. Tur skanēja gan Ilmāra Rumpētera ģitāra, gan latviešu dziesmas, kuŗas ar sparīga diriģenta žestu vadīja akvarelists Laimonis Eglītis. Atceros, ka vienā no jautrajiem vakariem, kas bija izsludināts kā kostīmu-masku balle, Ģirts ieradās pagrabiņā kā dzīvs Van Gogs (Van Gogh) ar salmu cepuri galvā, uz kuŗas malām piestiprinātas degošas sveces. Tagad sveces apdzisušas, bet palikuši mākslinieka radošā gara augļi audeklos iemūžināti.

Trimdas ceļi Ģirta vecākus kopā ar trim dēliem noved Grandrapidos, Mičigānā. Tur Rīgā dzimušais Ģirts sastop latviešu vecākās paaudzes mākslinieku Arnoldu Sildegu, kas dod jauneklim iedvesmi kļūt par gleznotāju. Ģirts Puriņš dodas uz Čikāgu, iestājas Čikāgas Mākslas institūtā un tur iegūst bakalaura (BFA, 1966) un maģistra (MFA, 1970) grādu. Čikāgā viņš vada mākslas galeriju un piedalās latviešu sabiedriskā dzīve, kļūdams par vienu no populārās mūzikas grupas Čikāgas Piecīši dalībniekiem. Ar latviešu publikas iemīļoto trupu Ģirtam ir izdevība apceļot daudzas latviešu apmetņu pilsētas. Nonākot Linkolnā, viņš satiek savu nākamo dzīves draudzeni Daigu. Mākslinieku ģimenītē vēlāk piedzimst meita Indra.

1970. gadā Ģirts Puriņš dodas uz Pitsburgu, kur viņam piedāvāts darbs Pitsburgas Universitātē, kur viņš kļūst par mācībspēku mākslas fakultātē, ir glezniecības nodaļas vadītājs un mākslas galerijas direktors. Viņš ir studentu iemīļots un viņa paidagoga darbs tiek augsti novērtēts.

1971. gadā universitāte piešķir Ģirtam stipendiju, lai viņš dotos uz Latviju un tur dokumentētu, filmētu un intervētu turienes māksliniekus un muzeju darbiniekus. Šī brauciena rezultātā viņam izdodas arī noorganizēt latviešu mākslinieku darbu izstādes ASV.

Gleznotāja Ģirta Purina mākslinieka talants sakņojas reālās dabas pārveidošanā abstrachētā ainavā, kas, sadalīta krāsu joslās, vibrē kā mirdzoša mozaīka. Gleznās tiek variēti horizontālie, vertikālie un diagonālie krāsu joslu sadalījumi. Svarīga loma gleznu kompozicijās ir gaismēnu mijiedarbei un gaismas vibrācijai. Puriņa glezniecības īpatnības iedīgļus var jaust, zinot, ka viņš apceļojis Arizonu, Jaunmeksiku un Meksiku. Tur redzētos dabas fainomēnus viņš mēģinājis iestrādāt savās gleznu kompozicijās. Ģirta Puriņa darbi izstādīti un atzinīgi novērtēti daudzās skatēs ASV, Kanadā un Latvijā.