Jaunā Gaita nr. 239, decembris 2004
Inese Lūsiņa
JAUNS AUDUMS VIENĀ PASAULĒ − TAUTIEŠI APKOPO LATVIEŠU MŪZIKAS SPĒKU
Latviešu un trimdas latviešu mūzika − arvien retāk lietojam šos jēdzienus, kuŗi kādreiz šķēla mūsu kultūru divās atsvešinātās pasaulēs. Tie skan jau svešādi un teju griež ausīs, jo nav jau vairs trimdas. Ir tikai latviešu mūziķi Latvijā, ASV, Kanadā, Meksikā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā − sasniedzami acumirklī pa e-pastu, tālruņiem vai faksiem. Tāpēc PBLA, ALA un Latvijas Valsts arhīva kopīgi rīkoto konferenci Trimdas mūzika vainagoja un ilustrēja pasākums, kas nosaukts vienkārši par latviešu komponistu mūzikas koncertu. Vispirms Ogres mūzikas skolā, bet pēc tam Melngalvju namā gan uz skatuves, gan klausītājos sastapās tautieši no dažādām pasaules malām: latviešu vijolniece Meksikā Rasma Lielmane muzicēja kopā ar rīdziniekiem − pianistu Venti Zilbertu un čellistu Ivaru Bezprozvanovu. Dziedātāja Laila Maria Saliņa, kuŗa teic, ka nespētu dzīvot bez Ņujorkas lielpilsētas dunas, uzstājās kopā ar Pēteri Plakidi un flautisti Ilonu Meiju no nesalīdzināmi mierīgākās Rīgas. Normunda un Antras Vīksnu klavierduetu, kuŗš uz Ameriku devies vien ciemos, nomainīja baritons Pauls Berkolds, kuŗš viņiem tur varētu būt zinošs gids. Tiesa, koncerta programmai gan bija izraudzīta tikai latviešu komponistu mūzika, kuŗi liktenīgajos vēstures griežos nonākuši, vai arī jau piedzimuši un uzauguši svešumā. Vispirms pieminami vecmeistari, kuŗu mūžs beidzies svešumā − Jānis Mediņš (Zviedrijā), Jānis Kalniņš (Kanadā), Helmers Pavasars (Anglijā), Gundaris Pone, Bruno Skulte un Arnolds Šturms (ASV), tad vitālie latviešu un tiklab kanadiešu mūsdienu komponisti Tālivaldis Ķēniņš un Imants Ramiņš, un beidzot Bostonā dzīvojošie brāļi Mārtiņš un Pēteris Aldiņi. Vai arī − Imantu Mežraupu, kuŗš nu jau otro reizi atgriezies dzīvot tēvzemē. Par katru no viņiem ir īpašs stāsts, taču tos apvieno kopīgs, vēl joprojām fatāls un absurdi ieildzis liktenis būt, maigi sakot, ne visai pazīstamiem dzimtenē.
Padomju mantojumam ir tendence viltīgi transformēties un joprojām turpināt ietekmēt šodienas dzīvi, joprojām paralizējot mūsu kultūras apziņu. Kaut nepatīkami, bet jāatzīst paši vien savā kūtrumā, vienaldzībā un viensētu domāšanā to pieļaujam. Piemēram, Jānis Kalniņš, kuŗa drastiskā krodzinieka Poķa dziesma Paula Berkolda un Pētera Plakida izpildījumā noslēdza koncertu, vēl joprojām nav pienācīgi izcelta saulē, lai gan šovasar Bauskas pilsdrupās redzētais viņa operas Hamlets iestudējums skaidri un gaiši parādīja, ka mums ir darīšana ar izcilu Eiropas 20. gs. pirmās puses mūzikas drāmas šedevru. Sakņots gan Riharda Strausa instrumentālo krāsu bagātībā, gan Gustava Mālera tēlu un parodiju vitalitātē, gan Riharda Vāgnera mūzikas drāmas principu mērķtiecībā, tas salapojis oriģinālā, ļoti spilgtā, kontrastiem bagātā un vērienīgā mūzikas teātŗa darbā. Bet kā tad sabiedrība lai to zinātu, ja mūsu Operā šis šedevrs redzēts tikai pirms 60 gadiem, vēl ar pašu autoru pie diriģenta pults? Paldies Dievam, pēc diriģenta Viestura Gaiļa privātās iniciatīvas veidotais brīvdabas uzvedums ir arī tālredzīgi dokumentēts digitālajā video, un tikko ir tapis kompaktdiska ieraksts.
Nu nav tā, ka mūsu mūzika ir kaut kas tik lokāls un maznozīmīgs, kas labi ja der vien mums pašiem. Arī latviešiem nav svešs radikālā eksperimentālisma gars − domāju, koncertā klausoties Gundara Pones dziesmas un 60. gados komponēto ciklu Četri mīlas temperamenti vai izbaudot Jāņa Mediņa vokālā cikla Vēstules Pērām Gintam ekspresionistiski sakāpināto pārdzīvojumu, ko diktējusi Elzas Ķezberes dzeja. Vismaz Tālivalda Ķeniņa mūzikas nozīmi esam piefiksējuši, taču diez vai tā būtu, ja pats komponists nebūtu šurp devies jaunajos laikmetu griežos un ja nebūtu Ingrīdas Zemzares grāmatas Starp divām pasaulēm. Imants Ramiņš, kuŗu ikdienas koncertapritē esam iepazinuši kā labskanīgas garīgās koŗa mūzikas un tautas dziesmu autoru, šoreiz (daļā no klavieŗu trio Zemes dziesmas) atklājās kā komponists, kas dziļi ieskatījies arī indiāņu kultūras saknēs.
Mūzikoloģe Inese Lūsiņa ir laikraksta Diena galvenā mūzikas kritiķe. Latvijas Komponistu savienības biedre. Dzīvo Rīgā.
