ATPAKAĻ PIE POLITIKAS

Journal of Baltic Studies (JBS). Fall 2004. Vol. XXXV/3. The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS) <aabs@starpower.net>

 

Agrākām un jaunākām politiskām problēmām Baltijas valstīs veltītais laidiens īpaši saistīs tos lasītājus, kuru interešu lokā ir varas jautājumi šajā mūžam mainīgajā un konfliktiem bagātā telpā.

Rakstu par tīrīšanām Latvijas kompartijā 1959. gadā tā autors Marketa (Marquette) U. doktorands Viljams Prige (William Prigge) nopamato ar viņa paša savākto plašo archīvu, ko papildina senāki pētījumi, atmiņu krājumi un vairākas intervijas, ieskaitot ar Eduardu Berklāvu. Šis un tas Prigem ir paslīdējis garām, kaut vai saimnieciskas dabas vērojumi manā disertācijā (1964), ko godalgoja LSCS. Ir skaidrs, ka Nikita Hruščovs simpatizēja Latvijas to gadu autonomistiem - Pauls Dzērve un citi agrāk mācītie ekonomisti bija izstrādājuši Padomju Savienībai noderīgu saimnieciskās autonomijas plānu. Bet Hruščovs bija bezspēcīgs kaut ko darīt lietas labā. Priges uzskatā galvenie nacionālisma ravētāji bija padomju ģenerāļi un latviešu pašu staļinisti ar Arvīdu Pelši priekšgalā. Apbrīnojami atklātās autonomistu pārrunas var lasīt kā izvilkumus no saistoša kriminālromāna.

Hausdena (Martyn Housden, U. of Bradford) saistošais pētījums par savā laikā ievērojamiem baltvācu aktīvistiem Haselblatu (Werner Hasselblatt) un Amendi (Ewald Ammende) pievēršas viņu darbiem un nedarbiem - liberāli ievirzīti sākumā, bet vēlāk pievēršas nacionālsociālistu kustībai. Viņu liktenis atgādina kādreiz valdošās baltvācu minoritātes traģēdiju. Cīnoties par savu interešu saglabāšanu Baltijas valstīs un citur, viņi zaudē lojalitāti pret savu dzimteni, vēsturē uznāk kā respektējami pilsoņi, bet no tās aiziet kā vācu nacionālisti. Jāpiezīmē, ka Latvijai īsti lojālais publicists Pauls Šīmans zaudēja sekotājus, palika Latvijā un neapskaužamos apstākļos nomira Rīgā, vācu okupācijas laikā.

Kauņas Techniskās U. speciālists valsts attīstības lietās, Giedrius Žvaliauskas, apvienojot teoriju ar praksē vēroto, izklāsta politisko partiju veidošanos Lietuvā pēc neatkarības atgūšanas. Pietiekams dziļumā, bet prātīgi ierobežots apjomā, raksts ir labs paraugs maģistrantiem un doktorandiem. Žvaliauskas pētījumu ievērojami papildina Viļņas U. lektora Mindaugas Jurkinas (Jurkynas) raksts par politisko partiju šķelšanos un apvienošanos Lietuvā. Aplūkotos procesus autors lielā mērā saista ar pārmaiņām Lietuvas sociālā attīstībā un lauksaimniecības norietā.

Toronto Universitātes profesors Jānis Langins ieskatās reiz Rīgā un Tartū ievērojamā zinātnieka un paidagoga Parota (GeorgesFrederic Parrot) sarakstē ar Kivjē (Georges Cuvier). Parots vēlas, lai viņa slavenais skolas biedrs palīdzētu viņam iekļūt Rietumeiropas zinātnieku virsslānī. Bet ar uzstājību un kašķīgumu daudz nekas nav panākams. Langina savāktie materiāli dod mājienu, ka ne viens vien Rietumu kultūras un zinātnes pārstāvis bijis apmierināts ar augstajiem sasniegumiem Baltijas skolās un augstskolās. Rakstam pievienotās sarakstes oriģināli ir franču valodā.

Kornela (Cornell) U. profesore Inta Ezergaile augstu vērtē Birutas Sūrmanes angliski pārtulkoto Valentīna Jākobsona grāmatu Breakfast at Midnight: Stories from Exile (Ithaca, NY: Mežābele, 2003), vienlaikus norādīdama uz dažām sīkām kļūdām tulkojumā. Grāmatas latviskais nosaukums ir Brokastis pusnaktī. Recenzijā pašā mulsina rindkopa: Jakobsons, a receiver of Three Star Medal, Latvia's highest honor...

Tenesijas (Tennessee) U. Vējas Gabrielas Liulevičius vērtējums par Eberharda Demma grāmatu Ostpolitik und Propaganda im Ersten Weltkrieg par loti interesanto laiku baltvācu, lietuviešu un valstsvācu attiecībās liek man mudināt Jaunās Gaitas lasītājus pievērsties Demma esejām, lai atsvaidzinātu gan vācu valodas prasmi, gan arī zināšanas par mūsu atsevišķiem un kopīgiem likteņiem.

 

Gundars Ķeniņš

 

Apskata autors ir emeritēts Pacifika Luterāņu Universitātes uzņēmumu vadības profesors un dekāns.