LUNAS GAISMA

Luna 11. Jaunās literatūras žurnāls. Rīgā: Rīgas Jauno literātu apvienība, 2003. 102 lpp.

 

Lunas nosaukums - kā jau tika solīts, žurnāla šūpuli karot - netiek nelietīgi velti valkāts: žurnāls mainās tāpat kā mēness. Šoreiz visizteiksmīgāk grafiskā apdarē. Ārskats ir visai pieticīgs. Uz vāka izgriezti burti (dye-cut), kuŗus var izlietot (kā pirmās lappusēs norādīts) kā šablonu vāka kopiju taisīšanai, ja tāda vajadzība rastos. Lunas virsraksti sarukuši, necentrēti, nospiesti kreisā pusē. Autoru fotoattēli maziņi, maziņi, iesprostoti labā stūrī augšā. Burtu izmēri un daudz kas cits cenšas būt pazemīgi, lappušu numuriņi - sākas ar 005 un nobeidzas ar 100 - arī sīciņi, neuzkrītoši, kas katrā ziņā kontrastē ar mūsu laikmetā it bieži sastopamo pašpārliecinošo prātvēderību un skaļumu. 11. Luna grib palikt neizlecīga. Jādomā gan par tiem prozas lasītājiem, kam ir nepieciešamība uz lasīto momentāni reaģēt un to atzīmēt uz malām. Kur paliktu Belševicas Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām?

Starp sūnaini zaļganajiem vākiem ir šis tas jauns, kā arī turpinājums aizsāktajam, visiezīmīgāk robežu pāriešana pie ģeogrāfiskiem kaimiņiem un tuviem Zeitgiest radiniekiem, vietumis arī patāliem, kas visi ietilpst "luniešu" brālības gaismā un gaisotnē. Izdevums, Polijas vēstniecības atbalstīts, iesākas ar poļu rakstnieka Staņislava Lema science fiction, kā to bez liekiem paskaidrojumiem apzīmē redaktors Māris Salejs. Stāstījums, it kā no ārtelpas uz zemi raugoties ar 3000 gadu skatu pagātnē, ir satīra par Ammer-Ku, tās kultūras sagrūšanu ar "pāpiru" saēdoša mikroba ievazāšanu no ārtelpas. Archeologi atrod Pentagona drupas 31146. gadā. Šai biedīgai un pravietiskai fantazijai seko proza un dzeja, tulkota no igauņu un lietuviešu valodas. Kaimiņtuvas, bez izlēcīga novatorisma iezīmēm, bet ar ikonoklastiskiem gājieniem. Tur lasām igaunietes Mari Sātas iejūtīgu fragmentu no topoša romāna par jaunu darbinieču dzīvi kopmītnē, kas stipri līdzīga kolhoza kūtij. Bet ir arī citu noskaņu raksti. Lietuviete Agne Zagrakalīte piedāvā visai iespaidīgu dzeju "Klonēšanas māksla":

Kolīdz nošķaudīsies mīļotais žāvēšu
Kabatas lakatiņus uz radiatora
Izžuvušos rūpīgi skrāpēšu
Tas būs zobiem...

Toms Butkus, arī lietuvietis, pārstāvēts ar izvilkumiem no saviem "čabukiem" (latviskots no chap book). Kritikas lasītājus saistīs Erikas Druņģītes ieskats lietuviešu dzejā, kas liek domāt, ka ierastās kategorijas par dzejnieku paaudzēm un mītņu zemēm vairs lāga neatbilst pieņemtajiem norobežojumiem. Cittautiešu raksti ļoti labi tulkoti - te pie rata plecu pielikuši ir redaktori un izdevniecības darbinieki.

No pašmāju ražojumiem Arvja Kolmaņa "Vai nešķiet..." atsauc atmiņā vecos "Jaunā romāna" priesterus Robgrijē (Alain RobbeGrillet), Mišeli Bitoru (Michel Butor) vai varbūt kādu citu no pirmajiem, tagad jau sen pusaizmirstajiem Nouveau roman draudzes locekļiem, vēl lieku reizi norādot, ka par "klasiķiem" var kļūt svētbilžu grāvēji un, protams, otrādi. Arturs Punte savā esejā "Histērija #3: valoda zem spiediena" it izaicinoši deklarē: neskatoties uz (uz)vārdu, mana dzimtā valoda ir krievu, un divreiz ar neapslēptu ironiju iestarpina stāstījumā, apsveicu jubilāru, kas šinīs dienās ir daudzinātā majestāte Imants Ziedonis. Andris Zeibots "Uzmanību! Komentāri!" komentē Lunas iepriekšējā numurā publicēto Ievas Melgalves rakstu "Uzmanību!", piesaka saistošas un negaidītas piezīmes par "Jauno literatūru" un pievieno Erika Eriksona tabulu par "psihosociālo krīzi" dažādās vecuma grupās. "Jaunā literatūra" vairākkārt pieminēta Lunā 11, bet jāvēro vairāk un ilgāk, lai uzzinātu, ko īsti šis apzīmējums izsaka. Katrā ziņā daudzveidību un atturēšanos no sava laika nolikumiem. Būtu pieminams jaunpienācējs Stefans Ezra Dimiters, kuŗa pirmais gabals "MEGA MAJA," kā redaktors paskaidro, rakstīts 6 gadu vecumā. Vai Dimiters būs mūsu rakstniecības Mocarts? Paliek nepieminēti vairāki citi pieminēšanas vērti autori. Bet vai Malarmē neteica, ka nosaukt lietas vārdā ir ierobežot iespēju izbaudīt to skaistumu? Jāatstāj lasītājam pašam la joie de lire (ne jau "delire").

 

Juris Silenieks