Skabargu redakcijas padomnieks
Skabargas! Savā 23. padomniekā jūs esat uzrakstījuši rupjību
kokļu rakstā! Es protestēju. Un ieteicu vecākiem jūsu žurnālu
nepirkt, lai nesamaitātu bērnus! Vai tad Jūs tiešām neko citu
nezināt kā rakstīt rupjības?
B. Rupnis, Merilendā.
P.S. Man ļoti interesē, kas īsti tur kokļu rakstā uzrakstīts.
Vai varat man pačukstēt (bet ne skaļi!)?
Skabargu redakcijas atbilde:
Jūsu morālā stāja ir tiešām
teicama. Bet vai jums vajadzēja nostāties pret tik latvisku
tradīciju kā rupju maizi? Kokļu rakstā teikts: „Rupucis ir rupja
maize”.
Godātie Skabargu redaktori:
Gribu lūgt padomu. Laikraksta Laiks š.g. 7. novembŗa numura 2.
lapas pusē lasīju ALA valdes priekšsēža kunga rakstu „Pirms
desmit gadiem un tagad.” Tajā rakstā, apskatot svarīgas
pārmaiņas sakarā ar trimdas ieilgšanu, priekšsēža kungs raksta:
„Daudzi enerģiski Latvijas atbrīvošanas laikmeta politiskie un
sabiedriskie darbinieki pamazām sasniedz tādu vecumu, kad vairs
nevar domāt par aktīvu karjeru Latvijā, pat ja tā atbrīvotos, un
arī šeit trimdā vairs nevar aktīvi veikt organizāciju darbu.
Atgriešanās atbrīvotajā dzimtenē kļuva problemātiska.”
Vai Jūs man varētu pateikt, ko autors domā ar vārdu „aktīva
karjera”?
Redakcijas atbilde:
Amerikas Latviešu apvienībai ir iekšējās un
ārējās informācijas nozare ar vairākiem desmit darbiniekiem.
Prasait tai.
Skabardzniecība! No kuŗa laika Koks saucas par „Quox”? Ko šāda
parādība jums izsaka?
Fricis Reichenbachs, Anglijā.
Skabargu redakcijas atbilde:
Mēs reiz pazinām kādu Krūmiņu.
Amerikāņi raksta „Krumins”, izrunā „Kramins”. Kad mūsu paziņa
pieņēma ASV pavalstniecību, viņš uzvārdu mainīja pret
„Kroominysh”, lai vārdu pareizi izrunātu. Mēs pazīstam kādu
Bērziņu, kas atsakās pieņemt Anglijas pavalstniecību, jo, ja
viņš mainītu rakstību, iznāktu „Barezinysh” vai arī
„Bearzinysh”. Viņš neesot ne „kails”, ne ari „lācis”. Jūsu
minētā parādība mums, tātad, izsaka, ka ne vienmēr latviešu
vārdus var labi pārrakstīt angļu rakstībā, vai arī, ka ne
vienmēr tie angļu mēlē izsaka to pašu, ko latviešu, Bet kas
vainas vārdam „Quox”?
Skabargu vadība! Noskatīju „Laikā”, ka okupētajā Latvijā
tipiski komūnistiskas trobeles. Kompartijas jaunais šefs
Pelše esot teicis, ka avīze Padomju Jaunatne izdarījusi daudz
polītisku kļūdu. Par tās darbu bijis pat jāspriež partijas CK
birojam! Šis ir tikai viens no nedaudzajiem piemēriem
faktam, ka apspiestajā Latvijā prese nav brīva un tai liek
rakstīt to, ko partija grib. Citādi — caps pie rīkles! Ko jūs
par to sakāt?
Aloizs Bricāns, Ziemeļkalifornijā.
Skabargu redakcijas atbilde:
Mēs sakām paldies visiem labajiem
gariņiem, ka dzīvojam demokrātiskā iekārtā, kur kaut kas tāds
tiešām ne sapņos nebūtu iespējams.
Skabargu redakcija! Atļaujos paskaidrot, ka manā vārdā Skabargu
23. numura padomniekā ieviesusies kļūda. Mans vārds īstenībā ir
Yan W. Quox un ne W. Yan Quox.
Yan W. Quox (Jānis Koks), Amerikā.
Skabargu redakcijas piebilde:
Trucke gun! Atwineoyet!
Skabargas! Kad ierados ALJA-s kongresā, Grand Rapidos, man
iedeva lapu, kur, kā teica, esot informācija par viesnīcām un
iebraucamām viesnīcām (moteļiem). Tur starp citu bija rakstīts
tā: „Moteļi — paskatās iekš (Yellow pages). Daži sāk no
$4,50 un aiziet līdz
$12,-”
Ko tas nozīmē?
Anna Hotelmane, Čikāgā
Skabargu redakcijas atbilde:
Gluži vienkārši! Izdariet šādu
eksperimentu. Apskatiet Endzelīna-Mīlenbacha latviešu valodas
vārdnīcu. Ja tajā nav nekas par moteļiem, tad tūliņ rakstiet
Arturam Kaugaram un pieteicieties Latviešu kultūras seminārā —
galu galā seminārs tika dibināts, lai latviešu jaunieši
saprastu latviešu valodu, ko lieto kongresu rīkotāji un citas
oficiālas amatpersonas.
Skabargu redakcija!! „ALJA-s Ziņu” 8. kongresa 1. numurā (no
kuŗa laika biļeteni rīko kongresus?) rakstīts tā: „ALJA-s ZIŅAS
ir oficiāls ALJA-s izdevums. Tas iznāk katru mēnesi iepriekšējā
mēneša pēdējā datumā.” Mani šis paziņojums uztrauc, jo nu man
nav skaidrs, kad īsti biļetenu gaidīt, kad ne.
Pēteris Krankšķis, Rietumos.
Skabargu redakcijas atbilde: Arī mūs tas uztrauc, jo Jaunās
Gaitas 23. numurs par spīti skaidram paziņojumam, ka iznāks 1.
novembri, iznāca mēnesi vēlāk. Ja nu tā ir ar pavisam skaidrām
formulām, kas tad gaidāms no „ALJA’s ZIŅU” laika rēķiniem?
Vispirms lai jums ir skaidrs, ka iepriekšējā mēneša pēdējā
datumā nākošā mēneša „ALJA-s Ziņu 2. numurs nav iznācis. Valdes
sēdē Čikāgā redaktrise lūgusi atļauju izdot dubultnumuru. Un
tagad mēs traki kļūstam gudrojot, vai tam jāiznāk iepriekšējā
mēneša vai priekšiepriekšējā mēneša pēdējā datumā. Bet „Ziņu”
kā nav, tā nav.
Antons A. Acuraugs intervē Nikitu Sergejeviču Kruščevu
Moŗgalvā (AAA). Kad strādnieku un zemnieku valsts dižbiedrs
Ņikita Sergejevičs Kruščevs viesojās Aiovas kukurūzas laukos,
Antons A. Acuraugs devās viņu intervēt Skabargu redakcijas
uzdevumā.
Skabargu ziņotājam ierodoties lielkapitālistiskā lielbudža un
lielkulaka Rosvella Garsta lielsaimniecībā, viņš atklāja, ka
dižbiedru ielenkuši monopolisti. Varēja skaidri izšķirt divus
ielenkuma lokus. Ārējo veidoja laikrakstu, radio un televīzijas
cilvēki ar saviem atribūtiem, iekšējo — drūma izskata sargi un
aģenti ar saviem.
Šādā situācijā dižbiedram nepiekļūt. Acuraugs izmēģināja
šturmēšanas taktiku, kas nedeva panākumus, jo līdzīgu taktiku
lietoja viss ārējais aplenkums. Līšanas taktika savukārt atdūrās
pie drūmajiem iekšējā ielenkuma skatieniem. Megafona taktikas
lietošana beidzās ar Acurauga izsūtīšanu ārpus Aiovas robežām.
Šīs niecīgās neveiksmes nenobaidīja Acuraugu. Viņš nolēma
dižbiedru intervēt ar mēdija palīdzību.
Ar mēdiju Acuraugam norisinājās šāda saruna.
M.: Vai subjekts jau
ilgi miris?
A.A.A.: Subjekts vēl diemžēl droši vien dzīvs.
M.: Ardievu! Es varu
izsaukt tikai beigtus subjektus.
A.A.A.: Hm, un ja nu es piemetu kādu desmitnieku.
M.: Tad var mēģināt.
A.A.A.: (pie sevis) Nolāpītais komerciālisms:
M.: Kāda subjekta
nodarbošanās? Ko viņš dara?
A.A.A.: Viņš ir diktators un droši vien diktē.
M.: Ā, skolotājs!
A.A.A.: Nē, nē! Apspiedējs, patvaldnieks.
M.: Ļoti labi, ļoti
labi! Tādus viegli izsaukt ar negatīvās indukcijas palīdzību.
Vai pie rokas kāds objekts, kas subjektam nepatiktu?
A.A.A.: Vergu nometņu karte?
M.: Lieliski,
lieliski! Un tagad sameklēsim vajadzīgo negatīvās indukcijas
starpnieku! (Mēdijs aizvērtām acīm lēni velk pirkstu pār karti.
Pirksts izceļo no Padomju Savienības un apstājās Ārējā
Mongolijā.) Ā, te ir viens. Ūsains, ar acenēm. Viņa vārdā
nosaukts kokteilis. Un tagad subjektu! Tā! Tā! Tā! Lēnām,
lēēēnām. Resns, kustīgs, bez matiem. Vai tas ir īstais?
A.A.A.: Tas pats, tas pats!
M.: Indukcija
nedarbojas! Ūsainis klanās un glaimo. Pēc rietumu piesmakušajām
pilsētām te esot tik skaidrs gaiss vecuma dienām. Esot
pateicīgs līdz nāvei par iespēju būt sūtnim zemē ar 600.000
kvadrātjūdzēm tuksneša, 2/3 cilvēkiem un 10 kamieļiem uz
kvadrātjūdzes. Neder! (Pirksts ceļo tālāk, apstājas Kazakijā.)
Es redzu elektrostaciju. Kāds vīrs bieziem matiem, kas vienā
pusē karājas pāri pierei, eļļo lielo ģeneratoru. Drēbes viņam
daudz par lielām. Un te atkal nāk subjekts! Eļļotājs atkal
klanās. Elektrostacijas darbs esot tiešām veselīgs. Viņš īsā
laikā pazaudējis lieko svaru bez speciālas diētas, sverot
veselīgas
120 mārciņas.
A.A.A.: Tas viņa priekštecis Maļenkovs. Pamēģiniet uz
augšu.
M.: Ā, redzu tagad
lielu baru skrandaiņu lielā dzeloņstiepļu aplokā. Nāk subjekts.
Un — kas tas? — skrandaiņi viņam metas virsū kā izsalkuši
vilki. Negatīvā indukcija darbojas! Tagad! Tagad! Tagad!
Parādies.
Tai brīdī parādījās dižbiedra gars, kam apkārt kā sputņiks
riņķoja vēl viens mazāks gars tulka Trojanovska izskatā. Tālāk
risinājās šāda saruna.
N.S.K.: Nakts vidū neliek mani mierā! Nolāpīts,
Trojanovski! Kāds velns mani dīdīja līst šai zemē? Vai zini, ko
es sapņoju?
T.: Biedri priekšsēdi,
lūgtu ievērot, mēs neesam vieni.
N.S.K.: Nolāpīts! Un vēlreiz — kāds velns mani
dīdīja! Izskatās atkal pēc viena no kapitālistu trikiem.
T.: Es teiktu — preses
konferences, biedri priekšsēdi.
N.S.K.: Un es atkārtotu — kapitālistu triks!
A.A.A.: Priekšsēža kungs, vai Jūs nepiesēstos man
priekšā?
N.S.K.: Jūs jokojat ar manu tituli!
A.A.A.: Nu labi, sēstieties man aiz muguras!
N.S.K.: Tad jau labāk priekšā.
A.A.A.: Pirms runājam par nopietnām lietām, vai
drīkstu Jums jautāt, kā pareizi izrunā Jūsu vārdu?
N.S.K. Neapvainojiet mani! Es šeit esmu
viesis un, ja Jūs ar līdzīgiem paņēmieniem mani apvainosit, es
vienkārši izgaisīšu. Mana vārda izruna ir pavisam nopietna
lieta.
A.A.A.: Piedodiet! Pavisam nopietni — kā izrunā
Jūsu vārdu?
N.S.K.: Kruš-čafff!
A.A.A.: Uz veselībām!
N.S.K.: Ko?
A.A.A.: Uz veselībām! Jūs šķaudījāt.
N.S.K. Es nešķaudīju! Es izrunāju savu vārdu.
A.A.A.: Vai Jūs ieteiktu savu vārdu izrunāt līdzīgi
šķaudienam?
N.S.K.: Šis ir ar nolūku provokatīvs jautājums. Man
ir noruna ar prezidentu intīmos jautājumos neiejaukties. Un
tāpēc es atsakos atbildēt. Bez tam iesnas un šķavas ir
kapitālistiskas parādības.
A.A.A.: Vai Padomju Savienībā cilvēki nesaaukstējas?
N.S.K.: Nē! Tas viņiem noliegts ar likumu.
Saaukstēšanās vietā ar likumu noteikts darbs.
A.A.A.: Bet ja nu cilvēki tomēr saaukstējas? Jūs
zināt — baciļi.
N.S.K.: Tad viņi piemin manu vārdu, un viņiem kļūst
vieglāk.
A.A.A.: Vai tas nozīmē, priekšsēža kungs, ka Jūs
esat augstākā vara savā valstī?
N.S.K.: Nebūt nē! Augstākā vara ir darbaļaudis un
viņu partija.
A.A.A.: Bet kāpēc tad Padomju Savienībā Jūs neļaujat
ļaudīm izteikt savu gribu brīvās vēlēšanās?
N.S.K.: Te atkal Jūs esat
iespaidojies no rietumu propogandas. Kas saka, ka Padomju
Savienībā nav brīvu vēlēšanu. Tās neko nemaksā!
A.A.A.: Hm, bet cilvēki var balsot
tikai par vienu partiju, par komunistiem.
N.S.K.: Kā gan citādi? Padomju
Savienība ir strādnieku un zemnieku valsts. Un tādā var būt
tikai viena strādnieku un zemnieku partija. Vai nav daudz
efektīgāk nekā ļaut politiķiem plēsties savā starpā un rasties
visādām neirozēm?
A.A.A.: Bet ja nu kāds domā citādāk
nekā partija?
N.S.K.: Tas nav iespējams. Pie mums
visi domā kā viens.
A.A.A.: Kā viens? Vai drīkstu
jautāt, kurš ir tas viens?
N.S.K.: Es! Kurš gan cits?
A.A.A.: Tāpat teica arī Hitlers.
N.S.K.: Tas atkal ir provokatīvs
jautājums!
A.A.A.: Piedodiet, bet tas nebija
jautājums.
N.S.K.: Un tomēr es atsakos uz to
atbildēt.
A.A.A.: Bet nupat vēl Jūs teicāt,
ka vara piederot darbaļaudīm.
N.S.K.: Protams! Mums ir tāds sens
sakāmvārds: „Darbatauta esmu es.”
A.A.A.: Bet kā gan Jūs zināt, ka
taisni Jūs esat tas viens izredzētais?
N.S.K.: Kā gan es citādi būtu ticis
savā amatā?
A.A.A.: Runā, ka ar intrigu
palīdzību.
N.S.K. Es atsakos atbildēt.
Piektais amendments. Atbilde varētu mani nostādīt šaubīgā
gaismā.
A.A.A.: Piedodiet, bet tas atkal
nebija jautājums. Bet vai nerunāsim labāk par to, kāpēc
Padomju Savienība patvarīgi okupēja Latviju un vēl tagad
apspiež latviešu tautas ilgas pēc brīvības?
N.S.K.: Vai šis ir jautājums?
A.A.A.: Jā.
N.S.K.: Šādi jautājumi dažiem
cilvēkiem iesprūduši rīklēs kā beigtas žurkas.
A.A.A.: Piedodiet, bet manā rīklē
šī žurka kustas.
N.S.K.: Nekas, es varu šīm žurkām
palaist virsū dažu labu beigtu kaķi.
A.A.A.: Ko gan beigts kaķis padarīs
dzīvai žurkai?
N.S.K.: Vēl nesen biju Latvijā, kur
partija mani silti uzņēma. Es teiktu pat — ar sajūsmu uzņēma.
Un tautai es pastāstīju, cik tā ir brīva un laimīga, ka var
dzīvot lielajā Padomju dzimtenē. Asaras bija arī manās acīs, kad
visi aiz laimes raudāja.
A.A.A.: Varbūt viņi raudāja tāpēc,
ka nebija laimīgi?
N.S.K.: Ja es tautai saku, ka tā
jūtas laimīga, tā jūtas laimīga.
A.A.A.: ???
N.S.K.: Jo mums ir tāds teiciens:
„Kā auns blēj, tā aitas jūtas.”
A.A.A.: Vai tas apmēram tas pats, kas:
„Darbatauta esmu es?”
N.S.K.: Lieliski! Lieliski! Jūs jau
sākat izprast mūsu komunistisko dialektiku. Varbūt Jūs gribat
pārskoloties un strādāt Austrumberlinē?
A.A.A.: Pagaidiet, lūdzu! Es labāk piezvanīšu
Skabargu redakcijai, vai — — —
N.S.K.: Vai drīkstat piedāvājumu
pieņemt?
A.A.A.: — — — vai drīkstu Jūs intervēt tālāk.
Ziniet, tas būs pats labākais - es lietošu tālruni.
N.S.K.: Ak tā, nu es saprotu.
Kapitālistiskais lielībnieks! Jūs tikai gribat
man bāzt degunā savu telefonu.
A.A.A.: Bet es tiešām tikai — — —
N.S.K. Es jau zinu. Un tas ir
tiesa — mums nav tik daudz telefonu, cik Amerikā. Mums nav arī
tik daudz automobiļu, un mēs neražojam tik daudz kukurūzas. Bet
pagaidiet! Pagaidiet tikai! Nepaies ne desmit gadi, kad mēs jūs
pārsniegsim.
A.A.A.: Vai tagad es drīkstu zvanīt?
N.S.K.: Varbūt mums nav tik daudz
mantu, ko vilkt kājās un mugurā, bet mums ir raķetes. Mēs esam
trāpījuši mēnesim.
A.A.A.: Priekšsēža kungs, vai nebūtu tomēr
labāk, ja jūsu ļaudīm būtu ko vilkt kājās un mugurā, bet jūs
mēnesim nebūtu trāpījuši?
N.S.K.: Nu Jūs sākat aizstāvēties!
Mēness Jums īsts vājuma punkts. Un ticiet man — mēs arī būsim
pirmie, kas izšaus cilvēku uz mēnesi.
A.A.A.: Tanī es labprāt ticu. Izšausit!
N.S.K.: Redziet, redziet! Atkal
viens vājš punkts. Dekadentie kapitālisti dreb, kad jāriskē
zinātniskā progresa vārdā. Iegrimuši taukos un dolāros. Tikai
septiņi „astronauti”! Pē! Mums ir tāds sens sakāmvārds: „Kas
sāk, tam nāk.”
A.A.A.: Un cik tad jums ir sanākuši?
N.S.K.: Ceļojumam uz Mēnesi, Marsu,
Venēru un citām vietām pasaules telpā lielā vienprātībā un
sajūsmā pierakstījušies jau 199 miljoni!
A.A.A.: Un Jūs pats kā pirmais?
N.S.K.: Provokācija! Jūs tagad
gribat tikt no manis vaļā.
A.A.A.: Es nē, bet man interesē uzzināt,
cik astronautu vēl jums paliktu, ja Jūs kā pirmais tiktu
izšauts uz mēnesi.
N.S.K.: Es esmu vecs zvirbulis. Bet
nedomājiet, ka ar mani var jokot. Vai zināt uzdevumu par
zvirbuļiem uz jumta un mednieku, kas vienu nošauj? Cik paliek
uz jumta? Neviens, jo pārējie aizlaižas. Ja nu es Jums tagad
prasu, cik zvirbuļu paliek no 199 miljoniem, ja viens tiek
izšauts uz mēnesi, ko tad Jūs atbildēsit?
A.A.A.: Skaidrs, ka paliek visi 199 miljoni.
N.S.K.: Iekriti, kapitālisti
T.: (dižbiedram pie auss): Bet viņam tasnība, biedri priekšsēdi!
N.S.K.: Vienalga, es viņiem pavēlu
lidot! Es nosaku ar likumu, ka viņiem jālido!
A.A.A.: Neaizmirstiet, ka Jūs jau esat
aizlidojis.
N.S.K.: Trojanovski! Tu esi
atlaists! Tu esi nozīmēts sētnieka postenī Omskā vai Tomskā —
izvēlies pats. Vai es Tev neteicu, ka Tev jāizlabo manas
kļūdas?
T.: Biedri ... es ... man ... solos laboties ...
N.S.K.: Tomsku vai Omsku?
A.A.A.: Piedodiet, bet man nāk ... man nāk ...
(Acuraugs nošķaudās pirmoreiz.)
N.S.K.: Jūs izsmejat manu vārdu!
A.A.A.: (šķauda vēlreiz.)
N.S.K.: Es izgaisīšu, ja Jūs mani
turpināsit provocēt!
A.A.A.: (šķauda pēdējo reizi.)
N.S.K.: (izgaistot) Kapitālistu
provokātors!
T.:
Nost ar zvirbuļiem! Sētniecība ir nākotnes proletariāts! Uz
cīņu mosties, sētniecība! Visu zemju sētnieki, apvienojieties!
(Izgaist.)
M.:
Trīsdesmit dolāri, lūdzu!
A.A.A.: Nolāpītais komerciālisms! Visu zemju
acuraugi, apvienojieties!
(Pie tālruņa.) Skabargu
redakcija? Speciālrēķins — trīsdesmit dolāri. Speciālziņojums —
pierakstiet!
