Jaunā Gaita nr. 240, marts 2005

JG redakcijai:

Ļoti pietrūkst raksti par mūzikas tematiem. Ļoti interesē prof. Alfrēda Tauriņa „Dienasgrāmata.”

Indulis Lācis, Bruklinā (Brooklyn), Ņujorkas pavalstī

 

 

 

Izcila publikācija! Paldies!

Pāvils Zariņš, San Kārlos (San Carlos), Kalifornijā

 

 

 

Lūdzu paskaidrot, kā „stāvoklis” (JG 238:1) var būt komēdija, drāma... kultūras izrāde... vodeviļa vai farss...

Arnolds Kursis, Stokholmā

 

 

 

JG ir OK žurnāls, ko var ar prieku lasīt, gandrīz vienīgais! Nu, protams, ir jau arī Karogs, tomēr JG gars mums vecdīpīšiem tā kā tuvāks. No letiņiem šeit Čikāgā viens otrs tā kā būtu kārtīgs cilvēks, bet sāc vien runāt un tad izrādās − nelasa JG, jo tā esot bijusi, vai pat vēl esot tāda rozā. Daudzi letiņi jau tā mazliet apmākti, politiski senīli un pusakli. Vēl arvien kaut ko redz superkonservatīvajos republikāņos, priecājas par visvisādām nereālām galēji laba spārna izdarībām. Te Čikāgā mums ir literārs pulciņš. Kādi 20 vai 24 „gramotņiki” sanākam katru sestdienu. Lasām Latvijā izdotas grāmatas − te jau nekas daudz neiznāk. Pa vidu arī kādu veco klasiķi. Nebaidāmies arī no kontraversālāku autoru darbiem − lasīsim patenta diletanta (tā Jānis Grīns), mājsaimnieču autora (tā Gundega Repše) un tautas nodevēja (tā Ilgonis Bērsons) nesen jaunizdoto Viļa Lāča Veco jūrnieku ligzdu.

Ivars, Čikāgā

 

 

 

Patīk JG 238 paskaļais vāks, īpaši tādēļ, ka latviešiem ir tendence uz pelēkumu. Irbes dzejdarbu „Pēc referāta diskusijas” lasīju ar interesi, bet ne ar sajūsmu. Vairāk patika Sarmas Muižnieces Liepiņas dzejoļi par „Ragbrai” izbraucienu. Ruta Veidemane (raksts par Māri Čaklo) ļoti simpātiska, būtu labi viņu lasīt biežāk. Kaut arī Juŗa Kronberga, arī varbūt Izabellas Cielēnas, pasaule nav mana, taču tas viss dod savu raibumu un palielina interesi par visu žurnālu. Īpašs kūdos par Descant vērtējumiem. Lielisks ir Franka Gordona gabaliņš − viņš ir traki labi informēts un atjautīgs žurnālists. Dokumentācija par starptautiskiem raidījumiem latviešu valodā vajadzīga un jāveic. Paldies Bulmanim par šī laika dokumentāciju! Kiberkambaris lasāms ar interesi, tāpat „Daži vārdi” un grāmatu apskats. Dažkārt nepatīk gaŗu gaŗie teikumi, smalkie vārdi un izstieptās rindkopas.

Valda Ķeniņa, Kalifornijā

 

 

 

Liels paldies par žurnālu! Mūsu studenti Ekonomikas un kultūras augstskolā, Rīgā (Lomonosova 1, k.1, LV-1019) ar prieku lasa Jauno Gaitu. JG 238 ļoti patika Andreja Irbes un Juŗa Kronberga dzeja. Aizkustināja raksts par Mārtiņu Zīvertu, tas noderēs studentu pētnieciskajam darbam. Apspriedām Jāņa Krēsliņa rakstu „Domājot par Latvijas tēlu”.

Ināra Dunska, Rīgā

 

 

 

[..] Aizgājušais gads ir bijis bagāts ar nozīmīgiem notikumiem. Neapšaubāmi, lielajā politikā 2004. gada „nagla” ir Latvijas uzņemšana NATO un Eiropas Savienībā. Abi šie notikumi iespaidos kā Latvijas nākotni, tā arī mūsu dzīvi lielākā mērā nekā to varam patlaban aptvert. Jau tagad, vismaz Eiropā, manāma pavisam cita attiecība pret mums latviešiem. Mēs neesam vairs tikai kādas izbijušas padomju un tagad brīvas valsts pārstāvji, bet arī līdzdalībnieki lielos un svarīgos starptautiskos sadarbības projektos. Arī ikdienas līmenī piedzīvojam citu attieksmi, ja salīdzinām ar agrākiem gadiem Briselē, piemēram, ES ierēdņi − portugāļi, angļi, beļģi u.c. − mācās latviešu valodu. Īrijā un Anglijā strauji pieaug latviešu viesstrādnieku skaits. Studenti no Latvijas sastopami visās lielākajās Eiropas universitātēs. Nemaz vairs nav tik neparasti Zviedrijas medijos lasīt vai dzirdēt ziņas, kas saistītas ar latviešiem. Ir notikuši vairāki piemiņas sarīkojumi sakarā ar baltiešu laivu bēgļiem, kas pirms 60 gadiem ieradās Zviedrijas krastos. Piemēram, 2004.X Dienvidzviedrijā, Kristianstades muzejs atklāj plašu izstādi par Rinkabijas nometni un baltiešu leģionāru un arī vācu izdošanu. Izstāde ir ieguvusi plašu publikas atsaucību, un tā šogad ceļos uz Gēteborgu un Stokholmu, un, cerams, 2006.I nonāks Okupācijas Muzejā, Rīgā. Novembŗa beigās Latvijas vēstniecība Stokholmā − sadarbībā ar vietējām latviešu organizācijām − sarīkoja paneļu diskusijas (zviedru valodā) par bēgšanu, bēgļiem un integrāciju, un kā šāds traģisks notikums ir iespaidojis un mainījis vietējo sabiedrību. Labi apmeklētajā diskusiju pēcpusdienā piedalījās arī mūsu tautiete, Zviedrijas Ārlietu ministre Laila Freivalde. Sākot ar 2005.1.I mana darba vieta Stokholmas Universitātē − Baltijas Studiju institūts, apvienojas ar somu un vācu valodu institūtiem, veidojot atsevišķu administratīvu vienību [..]

Lilita Zaļkalne, Huddinge, Zviedrijā

 

 

 

Gaidu, lasu un priecājos.

S. Jones, Dublinā, Īrijā

 

 

 

Mīļš paldies par visiem JG numuriem! Vēlu visu to labāko un − Lai dzīvo Jaunā Gaitai

Dace Aperāne, Ņujorkā