VECMEISTARI UN IESĀCĒJI

Luna 12. Redaktors Māris Salējs. 2004. 102 lpp.

 

"Jaunās literatūras žurnāls," kā Luna sevi dēvē, tik tiešām vēl turas jauns nu jau kādus piecus, sešus gadus, kas nebūt nav viegli mūsdienās, kad "jauns" ir nepieciešamība ne tikai, lai tiktu ievērots, bet arī lai būtu. Reizēm dzīšanās pēc jaunā nenoved pie meklētā, tik atgādina, ka ne vienmēr neredzētais ir ieraudzīšanas vērts. Bet tas jau laikam ir katras radīšanas nolikums. 12. numurs piedāvā daudz jauna un vietvietām deja vu. Numurs iesākas ar Jāni Steiku, savā laikā maz ievērotu "svētbilžu grāvēju," kuŗu tagad varētu apzīmēt par avangarda klasiķi - klasificētu, reizēm cildinātu un literatūras grāmatās ievestu, kuŗa darbu izlasi publicē izdevniecība Zinātne. Steiks vēl joprojām ir izaicinošs ar neparastiem pagriezieniem. Viņa raksti - kā angliski, tā latviski - nav viegli iekļaujami laika biedru pulkā. Steikam, nosacīti, pieslēdzas Dzintars Sodums ar saviem ne mazāk izaicinošiem, tradīciju un normu pārkāpējiem dzejoļiem, kuŗos dzejnieks apdzejo, ja tā var apzīmēt šaustīgo sodumisko sarkasmu, savus līdzcilvēkus. Lunas redaktori no nelatviešu rakstniecības šim numuram ir izvēlējušies divus amerikāņu dzejniekus: e. e. kamingsu un V. K. Viljamsu, kas chronogrāfiski iederas starp Steiku un Sodumu, taču garīgās brālības starp viņiem maz. Amerikāņu dzejnieku atdzejotāji ir Ingmāra Balode un Kārlis Vērdiņš, abi veiksmīgi pārokeāna roku sniedzēji. Prozā ar romāna fragmentu pieteicas lietuvietis Sigits Parujskis un latvieši Imants Vītols un Anna Akmentiņa. Krievu futūrists Aleksejs Kručonihs meklē teorētisku pamatu futūrisma kustībai. Andra Manfelde pieteicas ar tādiem kā datētiem dienasgrāmatas ierakstiem, kuŗu starpā atrodam šorīt brokastīs reņģes sviests ogas un alus, kas iepriecinās katra gardēža sirdi. Par Pētera Draguna dzejas krājumu Inde izsakās Ilmārs Zvirgzds un Ieva Melngalve. Jānis Joņevs ir pārtulkojis franču autora Bernāra Koltesa tekstus, kas atgādina drusku enfant terrible dzimtas piederību. Koltesa parādīšanās ir bijusi tik tiešām meteoriska, ko Luna, šķiet, ir laicīgi notvērusi. Visai saistoša (gan ne pats virsraksts) ir eseja, "Laika un telpas koncepcija Ulda Bērziņa dzejā," kas ir Daugavpils krievu ģimnazijas 10. klases skolnieku pētniecisks darbs, ko vadījusi un rediģējusi labi pazīstamā kritiķe Ingrīda Sokolova. Pasākums ir labi izdevies. Jādomā gan, ka darbi rakstīti krieviski, taču tulkotāji nav pieminēti, kas mūsdienās nebūtu pieļaujams. Numurs noslēdzas ar "Svešvārdu grāmatu" - 2. turpinājums, ko sastādījis I. Vidiņš. Paliek vēl daži nepieminēti teksti.

 

Juris Silenieks