Jaunā Gaita nr. 242, septembris 2005

Dace Aperāne

TĀLĀ GAISMA POĒTISKĀ NOSKAŅĀ

 

Četri ievērojamākie New York City Ballet (Ņujorkas Pilsētas baleta) trupas dejotāji (Darci Kistler, Sofiane Sylve, Miranda VVeese, Jared Angle − pēdējais atvietoja paredzēto Jock Soto − uzveda savas trupas galvenā baletmeistara Martina (Peter Martins) choreogrāfēto baletu Tālā gaisma ar Pēteŗa Vaska vijoļkoncerta mūziku otrajā pirmizrādē 5. maija vakarā Ņujorkas Štata teātrī Linkolna centrā. Balets tika uzvests sešas reizes. Teātrī bija daudz apmeklētāju, to skaitā arī latvieši no Ņujorkas un tās apkārtnes. Baleta nosaukums visos vietējos laikrakstos un preses ziņojumos bija rakstīts vienīgi latviešu valodā − Tālā gaisma.

Ar savu intīmo, klusināto raksturu Tālā gaisma ļoti atšķīrās no baletiem N.Y. Export: Opus Jazz uzveduma pirmajā daļā un Stars and Stripes (Zvaigznes un svītras) pēdējā daļā, kur dominēja bravūrīgi lielo ansambļu skati amerikāņu populārās mūzi. gkas pavadījumā. Baleta Tālā gaisma četru dejotāju kustības bija plūstošas ar drama. gtisku žestu veidojumiem, kas smalkjūtīgi atspoguļoja mūzikas lirismu un spriedzi. Laikraksta The Village Voice kritiķe Džovita (Deborah Jowitt) rakstīja, ka katra balerīna nevien brīnišķīgi nodejoja savas solo un pas de deux (dueta) kustības, bet arī atspogu. gļoja dažādas rakstura īpašības: S. Silve − kaismi un uzņēmību, D. Kistlera – maigumu un smalkjūtību, M. Vise − dzīves prieku un neatkarību. No sākuma līdz beigām Tālā gaisma uzbūra izteikti poētisku noskaņu. Pusstundu ilgstošajā baletā palika iespaids, ka apmeklētāji bija šīs noskaņas pārņemti, jo teātrī valdīja liels klusums, kas izbeidzās tikai izrādes beigās, kad klausītāji ar ilgsto. gšiem aplausiem pateicās četriem baletdejo. gtājiem, diriģentei un baleta orķestŗa mūzi. gkas direktorei Kvinai (Andrea Quinn), kā arī solistam un orķestra koncertmeistaram − vijolniekam Kurtam Nikanenam.

Diriģente Kvina izteica savu vēlēšanos arī turpmāk diriģēt Pēteŗa Vaska vijoļkoncertu Tālā gaisma un citus viņa skaņdarbus ASV un Skandināvijā. Viņa un Nikanens augsti vērtēja Vaska vijoļkoncertu, uzskatīdami to par vienu no mūsdienu vijoļmūzikas meis. gtardarbiem.

Martina Tālā gaisma, kas nosaukta tieši tāpat kā Pēteŗa Vaska vijoļkoncerts [ latviešu valodā un nevis angļu tulkojumā − D.A.], ir plašs darbs četriem dejotājiem (viens vīrietis un trīs sievietes), kas līdzinās Džordža Balančīna baleta Apollons ikoniskajai pēdējai versijai. Līdzība nav nejauša, raksta The Washington Post, uzsveŗot, ka arī eleganti izdejotās solo epizodes un ansamblis asociējas ar pazīs. gtamo Balančīna baletu. Izrādes tonis tomēr manāmi atšķīrās no Balančīna baletu iz. gteikti klasiskās gaisotnes. To neļauj mūzika, kas te dedzina un raud, te mirgo, te ir skaudra, atzīst kritiķe Luisa (Jean Battey Lewis). Citas recenzijas par Tālo gaismu bija publicētas laikrakstos The New York Times, The New York Sun, The New York Observer, The Financial Times, žurnālā The New Yorker un vairākās baleta interneta mājas lapās.

Pēdējo gadu laikā daudzi pasaulē pazīstami choreogrāfi veidojuši jaunus baletus ar Pēteŗa Vaska mūziku (to skaitā Bill T. Jones − Arnie Zane Dance Company; Juri Vamos − Ballett Deutsche Oper am Rhein; Jean Grand-Maître − Alberta balets Kanadā); Hans van Manen − Netherlands Dans Theater; Paul Gordon Emerson − City Dance Ensemble) u.c.